Nosaukti Literatūras gada balvas nominanti

Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) ekspertu komisija nosaukusi labākos 2018. gadā izdotos literāros darbus dzejā, prozā, bērnu literatūrā, kā arī tulkojumu un debijas kategorijā. Kā iepriekš jau vēstīts, LALIGABAS Mūža balvu šogad saņems dzejniece Velta Sniķere.

LALIGABAS nominanti:

LABĀKAIS DZEJAS DARBS

Inga Gaile “Lieldienas”, Neputns
Arvis Viguls “Grāmata”, Orbīta
Uldis Bērziņš “Idilles”, Neputns
Liāna Langa “Velēnu kleita”, Neputns
Gunta Šnipke “Ceļi”, Mansards

LABĀKAIS PROZAS DARBS

Māra Zālīte “Paradīzes putni”, Dienas Grāmata
Inga Žolude “Materia botanica”, Dienas Grāmata
Jana Egle "Svešie jeb miļeņkij ti moi", Latvijas Mediji
Andra Manfelde "Mājās pārnāca basa", Latvijas Mediji

LABĀKAIS LITERATŪRAS DARBS BĒRNIEM

Māris Rungulis "Trīs Nāves Mārtiņdienā. Pārupes spoku stāsti. 2. grāmata", Liels un mazs
Kārlis Vērdiņš, poēma "Dilles tante", Liels un mazs
Lilija Berzinska “Skelets skapī”, Dienas Grāmata
Aivars Kļavis, triloģija "Ceļš uz nezināmo zemi", Zvaigzne ABC

LABĀKAIS TULKOJUMS

Guntara Godiņa tulkotais igauņu eposs “Kalevdēls”, Neputns
Gitas Grīnbergas un Dena Dimiņa tulkotais Žorža Pereka romāns "Dzīve lietošanas pamācība", Mansards
Māras Poļakovas tulkotais Dāvida Grosmana romāns “Bārā ienāk zirgs”, Jāņa Rozes apgāds
Daces Meieres tulkotais Kristinas Sabaļauskaites romāns "Silva rerum IV", Zvaigzne ABC

SPILGTĀKĀ DEBIJA

Ināra Kaija Eglīte "Kliedziens starp āboliem", Neputns
Haralds Matulis “Vidusšķiras problēmas”, Mansards
Dainis Deigelis “Dievs beidz”, Valters Dakša.

Ekspertu komisija šogad nolēmusi piešķirt speciālbalvu par īpašu veikumu literatūrā, izceļot bilingvālo dzejas krājumu "Trilium / Trillium” lībiešu un angļu valodā, kura autori ir lībiešu dzejnieki Baiba Damberga, Valts Ernštreits un Ķempju Kārlis, atdzejojumu angļu valodā radījuši Uldis Balodis un Raians van Vinkls. Krājums tapis, Latvijai gatavojoties viesu valsts statusam Londonas Grāmatu tirgū 2018. gadā, krājuma izdevējs – biedrība „Līvõ Kultūr sidām”.

„Trīs dzejnieku dzejas krājums lībiešu un angļu valodā ''Trillium'', bez šaubām, ir īpašs tādā ziņā, ka tā ir pirmā lībiešu dzejas grāmata, kas tulkota angļu valodā. Tur ir sava daļa apbrīnas un gandrīz neticība par to, ka tik mazai tautai var būt tik daudz labu dzejnieku, sava daļa vēlmes sargāt trauslu ziedu. Mani personiski grāmata visdziļāk aizkustina kā sīkstuma, neatlaidības, pat heroisma apliecinājums – un šis heroisms nav velts. Centieni saglabāt daudzveidību un unikālas identitātes globālajā kultūru zupas katlā varētu būt instinktīvi pareiza, ne vien poētiska, bet arī pragmatiska rīcība,” raksta balvas komisijas priekšsēdētāja, literatūrkritiķe Anda Baklāne.

Mūža balvu ekspertu komisija nolēma piešķirt 1920. gadā dzimušajai, Londonā dzīvojošajai dzejniecei un atdzejotājai Veltai Sniķerei par izcilu un spilgtu ieguldījumu Latvijas dzejā un atdzejā, dzeju lasījumos atklājot vārdu sinerģijā ar roku kustību veidotām zīmēm, ko jogas praksē dēvē par mudrām. Veltas Sniķeres, kas ir arī praktizējoša jogas skolotāja, dzeju mēdz pielīdzināt mantrām, kas lakoniskos valodas tvērumos atklāj visa esošā būtību un savstarpējo saikni. V. Sniķeres atdzejojumā angļu valodā klajā nākusi Andreja Eglīša, Vizmas Belševicas, Zinaīdas Lazdas u.c. autoru dzeja, 2019. gadā angļu valodā izdotas arī latviešu dainas.

„Veltas Sniķeres dzejas galvenā tēma ir cilvēka spēja atklāt pasaules un dabas dziļāko metafizisko nozīmi un iekļauties kosmiskā ritējumā. Pie tam, būdama savā dzejā spilgti oriģināla, viņa vienmēr pratusi apvienot mūsdienīgumu ar dainām raksturīgo piesātināto lakonismu un mītisko pasaules redzējumu. Sniķeres dzejoļi ir salīdzināti ar buramvārdiem, mantrām. Par gaišdzirdību autore sauc mirkli, kad atnāk dzejolis,” uzsver rakstniece Inga Ābele.

Literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone vērtē: „Dažnedažādi epiteti piemēroti Veltas Sniķeres personībai un daiļradei: maģiskā, savdabīgā, lakoniskā; cildināta viņas dzejas un ķermeņa plastika, viņa dēvēta par burvi un vārdotāju. Bet man Velta Sniķere ir pirmkārt latviete, kura tulkojusi dainas un kura Anglijā t.s. aukstā kara laikā PEN starptautiskajos kongresos ieradās latviešu tautas tērpā, lai atgādinātu par padomju varas okupēto Latviju.”

Dzejnieks Ronalds Briedis: „Veltas Sniķeres rokas ir šūpojušas gaismu vesela gadsimta garumā, gan atgriežot latviešu dzejas valodu pie tās rituālajiem pirmsākumiem un meklējot radniecīgās saiknes ar indiešu kultūru, gan veicot ieguldījumu tās laikmetīgajās izpausmēs. Pārlaicīgo sakarību meklējumi dzejā caur plastisku tās pasniegšanas veidu, kā arī literārās tradīcijas paplašināšana avangarda un starpdisciplināro mākslas jomu virzienā ierāda Veltas Sniķeres devumam latviešu literatūrā īpašu vietu.”

Latvijas Literatūras gada balvas tiks pasniegtas 2019. gada 25. aprīlī plkst. 18 Sūkņu stacijā Rīgā, Maskavas ielā 196.

Balvu ieguvēji saņems naudas balvas, kā arī balvas simbolisko veidolu – LALIGABAS lampu, kuras idejas autors – dizaina studija „MĀJO”. Šī gada vizuālo identitāti veidojis mākslinieks Mareks Hofmanis. Balvas pasniegšanas ceremoniju veido publiciste Anete Konste, teātra un kino režisore Marta Elīna Martinsone, arhitekts un scenogrāfs Ivars Veinbergs, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Sintija Jēkabsone. Pasākumu vadīs aktieri Inga Alsiņa-Lasmane un Gatis Maliks, par kosmiski muzikālām intermēdijām rūpēsies Sniedze Prauliņa.

Lai iespējami plašāka publika iepazītu LALIGABAS balvai nominētos autorus un viņu darbus, 9. aprīlī plkst. 18 Raiņa un Aspazijas mājā - Rīgā, Baznīcas ielā 30 – notiks LALIGABAS dzejas lasījumi, savukārt LALIGABAS prozas lasījumi notiks 18. aprīlī plkst.18 „NicePlace Telpā” – Rīgā, K.Barona ielā 21a. LALIGABAS pasākumi pieejami ikvienam interesentam bez maksas.

Latvijas Literatūras gada balva ir nozīmīgākais gada notikums literatūras nozarē Latvijā. Ekspertu komisijā šogad strādāja literatūrkritiķe Anda Baklāne, rakstniece Inga Ābele, literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone, rakstnieks un tulkotājs Vilis Kasims, dzejnieks Ronalds Briedis, rakstniece Laura Dreiže un literatūkritiķis, dzejnieks Aivars Madris.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti