Velgas Kriles (1945–1991) daiļradē arvien atrodams kas jauns un aktuāls, kas saista visu paaudžu dzejas mīļotājus, kā arī literatūras zinātniekus un pētniekus. Kā ierasts, Velgas dienā skanēs V. Kriles dzeja, kuru runās Valmieras Drāmas teātra aktieris Mārtiņš Meiers. Pasākumu kuplinās dziesminieks Dinārs Gulbis, vēstīts Valkas novada domes mājaslapā.
Šogad pasākumā piedalīsies dzejniece un dramaturģe Inga Gaile, dzejnieki Madara Gruntmane, Kristaps Vecgrāvis, dzejnieks un tulkotājs Edvīns Raups, filoloģijas doktors Ingus Barovskis un mākslas zinātniece Ieva Āva no Rakstniecības un mūzikas muzeja.
"Šogad pasākums būs īpašs ar to, ka notiek simtgades gadā. Ar māsas Antras Kriles gādību no 2004. gada 25. septembra “Strautiņos” ir saglabāta memoriālā istaba, kurā notiek piemiņas pasākums. Mums ir jāpateicas katram par ieguldījumu vēstures saglabāšanā, lai nākamajām paaudzēm būtu priekšstats par dzīvi šajā simtgadē," stāsta Valkas pagasta Lugažu bibliotēkas vadītāja Inese Avotiņa.
Datubāzē “literatura.lv” Krile raksturota kā romantiskās dzejas tradīcijas turpinātāja, kuras dzejā dominē smalka garīga realitāte, altruisms, pietāte pret pasauli, iekšējās stabilitātes rašana transcendentālā sfērā, kā arī garīgu saskares punktu un dvēseliskās saderības meklējumi līdzcilvēku vidū.
“Kaut arī laiks ir neprognozējams, paliekam uzticīgi savai tradīcijai, un jau 14.gadu Valkas pagastā notiks Velgas diena,” teic dzejnieces Velgas Kriles māsa Antra Krile.
“Pasākums, kā ierasts, pulcēs publikai zināmus literātus, māksliniekus un arī pašus dzejas mīļotājus, un tajā piedalīsies arī 94 gadus vecā dzejnieces māte un ar mīlestību sekos visām norisēm.”
Kā norāda V. Kriles daiļrades pētnieks Ingus Barovskis, Velgas Kriles dzeja attiecīgajā laikā pietuvojas Eiropas dzejas strāvojumiem. Kriles dzīve savukārt ir vēl viens piemērs tam, kā padomju režīms ietekmē vienu autoru, kurš šai ietekmei nepakļaujas.
“Literatūras kritikā Velga Krile dēvēta dažādi – kā par latviešu dzejas pelnrušķīti, tā par sava laika lielāko latviešu dzejnieci. Un abi apgalvojumi ir patiesi, ja vienā kontekstā ietver dzeju, dzīvi un politisko sistēmu, kurai viņa spiesta pakļauties un kura mēģina pakļaut viņu,” saka Barovskis.