Vēsturisko romānu triloģijā risinātas Ziemeļvidzemes latviešu Rimežu dzimtas gaitas uz plaši tēlota 20. gadsimta vēsturisko notikumu fona. Divas pirmās daļas “Kad lausks cērt” un “Jūlija” lasītāji jau iemīļojuši, norāda izdevēji.
Romānā “Kad lausks cērt” lasījām par Rimežu ģimenes likteņiem 20. gadsimta sākuma “pārmaiņu laikos” – no 1905. gada revolūcijas līdz 1919. gada brīvības cīņām. Romānā atspoguļots, kā šos vēsturei svarīgos notikumus uztvēra “vienkāršais cilvēks”, zemnieks, kurš bija pieradis pie līdzšinējās, gadsimtiem nemainīgās lietu kārtības.
Romāna centrālie tēli ir “Rimežu” māju saimnieks Rihards un viņa sieva Jūlija, viņu vecāki, bērni (galvenokārt trīs dēli) un saimes ļaudis, kuri katrs citā veidā mēģina atrast savu vietu “jaunajos laikos”; dažiem šie centieni beidzas traģiski, jo pārmaiņu laiki ir nežēlīgi un neprognozējami.
Savukārt romānā “Jūlija” atainoti turpmākie notikumi: “Rimežu” saimniece Jūlija, zaudējusi vīru Rihardu, spēku dzīvot tālāk rod atbildībā par bērniem un saimniecību. Taču bērni kā gājputni cits pēc cita aiziet no mājām, bet dzimtajai zemei pāri veļas varas maiņas, karš un citas nelaimes...
Trešā romāna centrā ir Jūlijas jaunākā dēla Rūda sarežģītais liktenis. Jauna virsnieka gaitas neatkarīgās Latvijas armijā, mežsarga darbs tālu no dzimtajām mājām, cīņa par jauno puišu mežabrāļu dzīvību, atbildīgi amati pēckara un kolhozu pirmsākumu laikā, nepatiesas apsūdzības, pārdzīvojumu pilni personiskās dzīves līkloči... Un tam visam, izrādās, pietiek vietas viena cilvēka mūžā. Cilvēka, kuru vispatiesāk raksturojis viņa draugs Gusts Līdums: “Rūdi Rimežu var krāsot gan baltu, gan sarkanu, bet īstenībā viņš ir cilvēks nemaināmā cilvēcības krāsā.” Cilvēka liktenis 20. gadsimta samudžināto notikumu un nerimtīgo pārmaiņu dzirnavās – tas aizvien saglabājas kā galvenais visa romānu cikla vadmotīvs.
Daina Avotiņa latviešu literatūrā darbojas jau kopš 1960. gadiem un ir pazīstama kā vairāku dzejoļu krājumu, romānu un stāstu krājumu autore. Šogad rakstniecei pasniegts Triju Zvaigžņu ordenis.
