Baltvilka balvas laureātu lasījumos 24.jūlijā Jaunajā Rīgas teātrī Henrika Andersone lasīja fragmentu no jaunā romāna „Dvēseles lauska”, kas arī veltīts pusaudžiem. Savukārt atdzejotājs Guntars Godiņš pasākumā dāvāja rakstniecei viņas tēva, Somijas zviedru dzejnieka Klāsa Andersona dzejas izlasi, kas 2012.gadā iznāca latviešu valodā.
Sarunā ar „Kultūras Rondo” Henrika Andersone atklāj, ka abi viņas vecāki ir rakstnieki, tāpēc viņu mājās bieži viesojušies literāti, taču viņa pati jaunībā uzskatījusi rakstīšanu par pēdējo, ko vēlētos darīt. Henrikas Andersones pirmā izglītība – aktrise. Viņa filmējusies vairākās filmās un televīzijas seriālos.
„Es rakstīju slepus. Acīmredzot vēlēšanās rakstīt manī bija ārkārtīgi stipra, taču pagāja krietni ilgs laiks, līdz es atzinos pati sev, ka gribu rakstīt,” saka Andersone. Rakstniece saglabājusi jaunībā slepus rakstīto – dienasgrāmatas un stāstus.
Kā vēstīts, Starptautiskās Baltijas jūras reģiona Jāņa Baltvilka balvas bērnu literatūrā un grāmatu mākslā šā gada laureāte ir Somijas rakstniece Henrika Andersone un viņas pusaudžiem veltītās grāmatas “Emma Glorija un sarkanā Ilgu grāmata" (izdevniecība “liels un mazs”) tulkotāja latviešu valodā Mudīte Treimane.
Grāmatas “Emma Glorija un sarkanā Ilgu grāmata" pamatā ir rakstnieces pašas pieredze. „Vēlāk stāsts nāk pats no sevis,” norāda Andersone, piebilstot, ka meitas un mātes attiecības, kas aprakstītas grāmatā, gan nav ņemtas no viņas pagātnes.
„Es esmu smēlusies iedvesmu no jauniešiem, ar kuriem sastapusies, un arī no saviem bērniem attiecībā uz pusaudžiem,” uzsver rakstniece.
Andersone atzīst, ka bērnībā negribējusi lasīt. Sākusi darīt to ļoti vēlu, turklāt neesot ņēmusi nevienu grāmatu, kas mājās, bet gājusi uz bibliotēku, kur ņēmusi tās pašas grāmatas, kas atrodamas mājas bibliotēkā.
„Kad tu esi jauns, tev gribās lasīt to, kas ir it kā pret, kā protests,” rakstniece komentē daudz apspriesto jaunās paaudzes lasīšanas problēmu. „Neviens negrib lasīt tāpēc, ka kāds ir noteicis, ka tas tev ir labs vai derīgs. Tu gribi lasīt to, ko gribi lasīt tu. Tas ir jāpatur prātā, kad mēs runājam par to, kā lai piesaista jauniešus lasīt.”
Pusaudžu vecumu rakstniece raksturo kā ļoti grūtu. Arī rakstīt par to ir grūti, uzskata Andersone, jo vispirms ir jāpaskatās spogulī pašam uz sevi.
Latviski tulkotā “Emma Glorija un sarkanā Ilgu grāmata" ir otrais darbs no Emmas Glorijas sērijā iznākušajām trijām grāmatām un pati labākā, raidījumam „Kultūras Rondo” pastāstīja grāmatas tulkotāja Mudīte Treimane.
Jau vēstīts, ka dzejnieka Jāņa Baltvilka dzimšanas dienā, 24.jūlijā, Starptautiskās Baltijas jūras reģiona Jāņa Baltvilka balvas žūrija paziņoja 2014. gada laureātu vārdus. Balva bērnu literatūrā tika pasniegta Mārim Rungulim par detektīvstāstu bērniem “Lapsu kalniņa mīklas”, bet bērnu grāmatu mākslā balvu šogad saņēma Gundega Muzikante par ilustrācijām trīs grāmatām.
