Jānis Cīrulis, kurš kopš 1971.gada marta kļuva par Albertu Belu, dzimis 1938.gada 6.oktobrī Ropažu pagasta Jaunmežplepjos. Beidzis Ropažu pamatskolu un Rīgas strādnieku jaunatnes 23.vidusskolu, mācījies Rīgas komunālās celtniecības tehnikumā, Valsts cirka mākslas skolā un Augstākajos scenāristu kursos Maskavā. Kopš 1964.gada – profesionāls rakstnieks.
Literatūrā Bels debitē 1963.gadā ar tēlojumu „Nakts etīde” periodikā un stāstu krājumu „Spēles ar nažiem” (1966). Pirmie romāni – „Izmeklētājs” (1967), „Bezmiegs” (sarakstīts 1967., izdots 1987.gadā), „Būris” (1972) – tuvina rakstnieku tiem milzīgajiem panākumiem, kurus viņš gūst ar romānu „Saucēja balss” (1973), kas pārtapa arī filmā „Uzbrukums slepenpolicijai, un romānu „Cilvēki laivā” (1987).
Liāna Langa:
Pirmais bezmiega pārņemtais latviešu eksistenciālists, kurš mūsu literatūrā aktualizējis nolemtību, cilvēkam atrodoties savu ribu, savas dzīves un politikas radīto apstākļu būrī, rakstnieks – saucēja balss.”
Maira Asare:
Līdzīgu rakstnieku, psiholoģiskā žanra meistaru latviešu literatūra līdz šim nav piedzīvojusi”.
Pirms 8 gadiem iznāca jubilāra jaunākais romāns „Vientulība masu sarīkojumos”, vēl pirms tam tapuši – „Uguns atspīdums uz olu čaumalām”, „Latviešu labirints”, „Melnā zīme”, „Saulē mērktie”...
Šogad Literatūras gada balvas žūrija rakstniekam piešķīrusi mūža ieguldījuma balvu.
