Bels norādīja, ka Latvijas sabiedrībai bēgļu uzņemšanas jautājums būtu jāuztver bez ārējas izrādīšanās, kas nodara zaudējumu nācijas prestižam, savukārt politiķiem jāvelta daudz vairāk pūļu šī jautājuma risināšanai. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, ka daļa sabiedrības sakāpināti uztver to, ka bēgļiem piešķirtais pabalsts ir lielāks par tiem sociālajiem pabalstiem, ko saņem valsts iedzīvotāji.
“Šī iemesla dēļ rodas sociālas netaisnības sajūta, kas var izraisīt sprādzienus,” brīdināja Bels.
Viņš gan arī piebilda, ka Latvija vēl ir pasargāta no masveida problēmām, kas rastos gadījumā, ja būtu novērojams bēgļu pieplūdums no Krievijas puses.
Savukārt Latvijas iedzīvotāju migrācijā uz citām Eiropas valstīm labākas peļņas meklējumos rakstnieks nesaskatīja apdraudējumu nācijai, atzīstot, ka jaunieši, kas dodas prom, ārvalstīs gūst pieredzi. Atgriežoties Latvijā, šī pieredze noderēs valsts labklājības celšanai.
Vēstīts, ka valdība jūlijā vienojās par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā divu gadu laikā. Pret to gan iebilst Nacionālā apvienība, kas draudēja šo lēmumu apstrīdēt Satversmes tiesā un paziņoja, ka jautājums par bēgļu uzņemšanu jāizskata Saeimai.
Pēcāk koalīcijas partijas vienojās - ja nākotnē būs plāns uzņemt jaunus bēgļus, tad šis jautājums būs jāskata plašāk – ne tikai valdībā, bet arī parlamentā.
Eiropā lielā bēgļu plūsma tiek saistīta ar nerimstošajiem konfliktiem gan Sīrijā, gan daudzās Āfrikas valstīs. Taču šo procesu vēl sarežģītāku padara arī kontrabandisti, kuri, īpaši Lībijas krastos, par bargu naudu pārdod vecas laivas glābiņu meklējošajiem un cilvēku pilnas sūta tās ūdeņos.
