Ir darbadienas vakars latvietes Leldes Braķes-Klaverī un viņas vīra, franču valodas skolotāja Erika Klaverī dzīvoklī Rīgā. Abu dēls Nils, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 10. klases skolnieks, lasa fragmentu no jaunās grāmatas "Ceļojums Ukrainas vēsturē": "Senās Ukrainas iedzīvotāji bija lieliski zemkopji, mednieki, kalēji un podnieki. Gar Kijivu pa Dņipru veda slavenais tirdzniecības ūdensceļš no varjagiem uz grieķiem. No kurienes uz kurieni? No skandināvu valstīm uz dienvidiem, grieķu un arābu zemēm."
Uz vāka līdzās ukraiņu māksliniekam Mihailo Dunakovskim gan rakstīts tikai Leldes Braķes-Klaverī vārds, taču informatīvās bērnu grāmatas tapšanā bijuši iesaistīti gan Nils, gan arī tētis Eriks. Izdevniecība "Sapņu spalva" ir šīs internacionālās ģimenes uzņēmums. Mākslinieku, kas savai idejai meklēja sadarbības partnerus Latvijā, nepilnus divus mēnešus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā sadzirdēja tieši šie cilvēki.
"Viņš uzrakstīja e-pastu dažādām izdevniecībām. Atrada mūs internetā. Viņš pats ir no Zaporižjas, kas tajā laikā bija ļoti apdraudēta pilsēta. Bija spiests bēgt un pārcelties tuvāk Kijivai. Kā jau vīrieši līdz 60 gadiem, viņš nevarēja izbēgt no valsts, nav nekad bijis Latvijā.
Mēs visu to gadu sarakstījāmies krieviski un angliski, kopā izdomājām grāmatas koncepciju," stāsta Lelde Braķe-Klaverī.
Braķu-Klaverī ģimene kopā ar Mihailo Dunakovski piedzīvoja kara notikumus vienkāršā Ukrainas iedzīvotāja ikdienā.
"Vienā brīdī rudenī, kad vajadzēja intensīvāk strādāt – mēs bijām jau atraduši grāmatas sadarbības partnerus, Konrāda Adenauera fondu, kas mums palīdzēja grāmatu sagatavot un izdot, – un tad vajadzēja zīmēt katru dienu, apmainīties domām. Un tad bija tas brīdis, kad viņš teica: ja viņš trīs dienas neatbild, tas nozīmē, ka viņiem nav elektrības. Un tā arī bija," turpina Lelde Braķe-Klaverī.
Šādos apstākļos tapa stāsts par profesoru Panasu Panasoviču Panasjuku, disertācijas "Sīrupa lietojums laika mašīnās" autoru, un viņa skolnieku, desmitgadīgo Tarasu Burjaku, kas ar sunīti Buļbu gatavs izmēģināt šo izgudrojumu, atgriežoties Ukrainas senvēsturē un arī ielūkojoties nākotnē.
Nelielā ģimenes izdevniecība "Sapņu spalva" ukraiņu kolēģim sniedza gan emocionālu, gan profesionālu atbalstu, un kopā ar viņu laidās fantāzijas lidojumā.
Apgāds dibināts jau pirms septiņiem gadiem, savienojot Leldes Braķes-Klaverī abas profesijas – beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju, taču ilgu laiku dzīvojusi frankofonā vidē, viņa ir gan grāmatu ilustratore, gan tulkotāja. Zīmēšanā un animācijā ieinteresējusi arī dēlu Nilu. Viņš stāsta: "Pati pirmā grāmata bija "Ekspedīcija Zaķusalā", man bija astoņi gadi, es biju otrajā klasē. Tā tapa no stāstiem par manām mīļajām rotaļlietām, kas ir tīģerēni un arī detektīvi. Es, protams, piedalījos ar idejām, rakstīju, kaut gan tolaik vēl komatus nemācēju likt. Iekšvāku ilustrācijas ir manas."
Savukārt tētis Eriks ierosinājis latviski izdot Francijā populārā mākslinieka Frederika Manso un sinoloģes Lizas Bresneres grāmatu bērniem par Ķīnas kaligrāfiju. Tapusi arī grāmata "Grafiti noslēpums", kas ir Nila un mammas Leldes kopdarbs. Tajā atkal darbojušies tīģerēni – detektīvi, kas meklējuši, kāpēc uz Rīgas ēku sienām parādījušies tik daudzi zīmējumi, kas turklāt naktī atdzīvojas un dara nedarbus.
"Kas ir interesanti visām mūsu grāmatām, – ir daļa, kas ir lasāma kā stāsts, kā aizraujoša pasaka, bet otra daļa ir vairāk izglītojoša, tur mēs konsultējamies ar jomas speciālistiem," skaidro Lelde Braķe-Klaverī.
Jaunā grāmata "Ceļojums Ukrainas vēsturē" papildināta gan ar nelielu ukraiņu–latviešu valodas vārdnīcu, gan aprakstu par ukraiņu tradīcijām un nacionālajiem ēdieniem, gan Ukrainas vēstures informācijas konspektu, kas noderīgs arī pieaugušajiem, un noslēdzas ar zināšanu testu, ko izdomājis Eriks, bet noslīpēt palīdzējis Nils, kurš mācās matemātikas novirziena klasē. Autorus konsultējis vēsturnieks Valdis Klišāns, grāmatas "Ievads Ukrainas vēsturē" autors – jo šie darbi tapuši laikā, kad top arī dzīvā Ukrainas vēsture.
"Uztveram to kā ieguldījumu informatīvajā laukā – pret meliem un demagoģiju.
Tiešām centāmies pateikt, cik iespējams skaidriem, īsiem vārdiem un neitrālā veidā patieso vēsturi. Arī Latvijā pašlaik tiek pārskatīta Ukrainas vēsture, kas nāk vēl no PSRS ietekmes laikiem," atzīmē Lelde Braķe-Klaverī.
To pašu uzver arī Konrāda Adenauera fonda Baltijas pārstāvniecības vadītājs Olivers Morvinskis: "Kā politiski orientēts vācu fonds mēs vēlamies atbalstīt Ukrainu visos iespējamos veidos, jo strikti nosodām karu. Domājām – šī ir laba iespēja nostāties pret dezinformācijas kampaņām. Krievijas Federācija cenšas nodarīt kaitējumu arī Ukrainas vēsturei – ar visiem šiem stāstiem, ka Ukraina piederot Krievijai. Mēs vēlamies objektīvā veidā dot cilvēkiem – un īpaši bērniem – iespēju redzēt jauko, garo un bagāto Ukrainas vēsturi."
Konrāda Adenauera fonds jau izdalījis trīs simtus grāmatu, bet aicina joprojām pieteikties skolas, kam tās varētu būt noderīgas. Daļa tirāžas nonāks arī grāmatnīcās. "Un mūsu debesis atkal ir zilas un tīras. Un kviešu lauks ir dzeltens ir mierīgs," grāmatas izskaņā mazajam Tarasam saka profesors Panasjuks.
