Pirmo reizi latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” pastāvēšanas vēsturē žūrija tikās nevis klātienē, bet pie viedierīču ekrāniem. Šogad komisijā ir rekordliels skaits – vairāk nekā 50 latgaliešu kultūras pārzinātāji, aktīvisti, eksperti un iepriekšējo gadu balvas laureāti no visas Latvijas. Pirms attālinātās sanākšanas individuāli izvērtēti kopumā vairāk nekā 120 pieteikumi un tagad izlemts, kuri no trīsdesmit balvas nominantiem pērn bijuši labākie.
“Man tāda iekšējā sajūta, ka tas tāds viens galvenais uzvarētājs šogad ir diezgan skaidrs, interesantākā šogad “Boņuka” sadaļa būs tieši par tām citām, par tiem, kas paliek otrie, trešie, ceturtie,” atklāja mūziķis, raidījumu vadītājs Kārlis Kazāks.
Savukārt postfolkloras grupas “Rikši” līderis Ēriks Zeps norādīja uz grūtībām nominantu vērtēšanā: “Tik daudzas, dažādas kategorijas... Kā tu vari salīdzināt milzīgu budžetu ar mazu?
Kā tu vari vērtēt kaut kādu veselu programmu vai izdotas grāmatas, piemēram, pret vienu dziesmu? Tur skaidrs, ka prasītos kaut kā vēl to visu pamainīt.”
Salīdzināt nominantu paveikto nav viegli, jo balvai pieteiktas dziesmas latgaliešu valodā pa vienai, gan pilni ieraksti un albumi, videoklipi, kā arī mediju raksti un raidījumi, dzejoļu krājumi, vēsturiski pētījumi, dažāda mēroga festivāli un pasākumi. Jāvērtē ne tikai to kvalitāte, bet arī pretendenta aktivitāte visa gada laikā, rezonanse, ilgtspēja un Latgales kultūras vērtību nešana. Ik gadu pieteiktās aktivitātes un personības ir ne tikai no Latgales, bet no visas Latvijas un arī ārpus tās.
“Latgaliešu kultūras gada balva “Boņuks” ir svarīga ne tikai pašiem latgaliešiem, bet arī Latvijas kultūrtelpai, jo latgaliskais ir un paliek neatņemama Latvijas kultūrtelpas sastāvdaļa un viens no būtiskiem pamatiem,” uzsvēra Latgales vēstniecības “Gors” vadītāja Diāna Zirniņa.
Ņemot vērā, ka tikšanās ar apmeklētājiem aizvien nav iespējamas, šogad ceremonija Latgales vēstniecībā “Gors” notiks digitāli, izmantojot 3D paņēmienus, un tā tiešraidē būs skatāma sabiedriskajos medijos. Šogad mainīts arī norises laiks, un ierastās februāra nogales vietā balvas pie saņēmējiem nonāks 6. martā.
Latgales vēstniecības “Gors” mākslinieciskā vadītāja Ilona Rupaine par gaidāmo ceremoniju stāstīja, ka tā, “veidos tādu vizuālu sajūtu, ka mēs varam atrasties jebkurā vietā, mēs varam atrasties dzīvoklī, mēs varam atrasties mežā, mēs varam atrasties Balvos, Viļakā, Rēzeknē, “Gorā” uz skatuves, jebkur citur. Pasākuma vadītājs būs Jānis Skutelis.”
Kultūras produkti, kas nāk no Latgales, kļūst arvien jaudīgāki visas Latvijas kontekstā, vērtē Kārlis Kazāks, atzīmējot arī:
“Mājība, gaišums, kaut kas tāds dzīvespriecīgs tajā visā, kas Latvijā citās kultūras balvās necaurvij šos pasākumus.”
Pēc žūrijas diskusijām ir jau zināmi desmit “Boņuka” balvas ieguvēji, bet tas tiek turēts noslēpumā līdz ceremonijai. Vienīgais laureāts, par kuru informē iepriekš, ir balva “Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā”. Tās saņēmēja vārds izskanēs februāra vidū. Pērn šo balvu saņēma tēlnieks Indulis Folkmanis.
Latgaliešu kultūras gada balva “Boņuks” šogad tiks pasniegta jau 13. reizi.
