Ventspils muzeja krājums papildināts ar 13.-14. gadsimta sietavu atdarinājumu

Līdz jūlija beigām Ventspils muzejā Livonijas ordeņa pilī ir iespējams ekspresizstādē apskatīt muzeja krājuma jaunieguvumu – 13.-14. gadsimta kāju sietavu atdarinājumu, kas nākotnē papildinās muzeja ekspozīcijā izvietotās šī laika kuršu sievietes tērpa rekonstrukciju.

Sietavu atdarinājumu audusi Dagnija Pārupe, un tagad to iespējams apskatīt līdzās oriģinālam, kas nāk no Centra senkapiem Ancē.

Kā skaidro muzejā, senākais zināmais kuršu sieviešu kāju ietērpšanas veids bija to notīšana ar šauru, speciāli austu lenti – sietavām, ar ko spirālveidīgi notina apakšstilbus. Pēdas daļai izmantoja otru, līdzīgi, bet vienkāršāk darinātu audumu – kājautu.

Ventspils muzeja vadošais pētnieks Armands Vijups par sietavāmInga Ozola

    Ventspils muzeja vadošais pētnieks Armands Vijups Latvijas Radio norādīja, ka sietavas ir “12 centimetru platas, ja tā drīkst tēlaini teikt, jostas – gara, gara vilnas auduma strēmele. Kāpēc gara – tāpēc, ka ap 3,5 metri. To tina ap kājām, ap apakšstilbu.”

    Pētnieks stāstīja: “Tas acīmredzot izskatījās pietiekoši dekoratīvi, jo šīs sietavas bija rotātas ar ieaustu bronzas gredzentiņu rakstu. Protams, skaistākās raksta daļas bija sietavu galos. Tās bija redzamas, kājas izskatījās – varbūt pretēji mūsdienu estētiskajiem standartiem par sieviešu kājām – pietiekoši dūšīgas.

    Bet mēģiniet iedomāties, un tādas mēs tagad arī redzam rekonstrukcijā, – tumši zils vilnas audums ar spožu ģeometrisku bronzas gredzentiņu rakstu. Tas izskatījās pietiekoši efektīgi.

    Pateicoties rekonstruktores Dagnijas Pārupes pūlēm un mūsu vietējās pašvaldības finansiālajam atbalstam, šis atdarinājums arī tapis.”

    Muzejā atzīmē, ka aužot ap 3 metru garās sietavas, riņķīšu ieaušana noteiktā rakstā bija laikietilpīgs un sarežģīts darbs. Līdz ar to šādas grezni rotātas sietavas netika plaši lietotas un uzskatāmas par samērā retu tērpa sastāvdaļu. Nerotātās sietavas arheoloģiskajā materiālā nav saglabājušās, bet ar bronzu rotātās 13.-14.gadsimta sietavas konstatētas tikai astoņos gadījumos. Ziemeļkurzemē tās konstatētas Ances Centra senkapu, Dundagas Laukumuižas un Puzes Lejaskroga senkapu 13.-14.gadsimta sieviešu apbedījumos.

    Ances Centra senkapu ap 3,50 m garās un 11 cm platās sietavas tītas no potītes uz augšu līdz celim, veidojot vienai kājai 12, bet otrai 11 pamīšus ejošas tinuma kārtas. Atlikušais auduma gabals kājas aizmugurējā daļā ieslīpi novirzīts uz leju potītes virzienā un pie tās nosaitēts ar rakstainu celaini. Tinumi veidoti katrai kājai pretējā virzienā.

    Sietavu atdarinājumu audusi Dagnija Pārupe. Pateicoties tam, ka jaunam izstrādājumam nav laika atstāto robu un nogulsnējumu, šajās sietavās var redzēt to smalkumu un ieguldīto darba apjomu.

    Ekspresizstāde muzeja ekspozīcijā skatāma līdz 31. jūlijam.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Kultūrtelpa
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti