"Nav slikts nosaukums "librārijas fūdpleisam", bet Latvijas Nacionālās bibliotēkas restorānam - pilnīgi nožēlojams," uzsver Stendzenieks. Viņš uzskata, ka restorāna nosaukuma izvēlē vērā būtu jāņem konteksts un veselais saprāts.
"Lai gan kopumā ļoti trāpīgi atspoguļo kārklu vācieša gēnu. Austrāļu arhitekta celtne ar Kanādas egles grīdām, kas dzīvi sāk ar latviešiem slēgtu Eiropas pasākumu, mierīgi var pieciest arī "Kleever"," norāda Stendzenieks.
Rakstnieks Māris Bērziņš sarunā ar "Kultūras ziņām" norāda: "Latviešu valoda nav tik nabadzīga, lai Nacionālā bibliotēka nevarētu izvēlēties sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam nosaukumu valsts valodā. Pats vārds ir trīs s apzīmējums - samocīts, samākslots un sagudrots. Ja vēl tam ir vajadzīgs paskaidrojums, kā skaidro bibliotēkas runas vīri, tas nav labs." No izskanējušajām versijām par restorāna nosaukumu Bērziņam vislabāk paticis piedāvātais "Pavārgrāmata".
Tikmēr 11 humanitāro zinātņu jomu pārstāvji, tai skaitā rakstnieki un redaktori, parakstījuši vēstuli LNB direktoram Andrim Vilkam un kultūras ministrei Dacei Melbārdei (VL-TB/LNNK) ar rosinājumu mainīt Gaismas pils restorāna nosaukumu, kas šobrīd ir "Kleever".
Vēstuli parakstījuši tādi literatūras jomas pārstāvji kā Liāna Langa, Māris Bērziņš, Jānis Rokpelnis, Nora Ikstena un Arno Jundze. Tā adresēta arī Valsts valodas centra (VVC) vadītājam Mārim Baltiņam un LNB Atbalsta biedrības direktorei Olitai Pričinai-Voitikai.
Vēstuli parakstījušie sabiedrības pārstāvji vēlas, lai restorāna nosaukums būtu atbilstošs Gaismas pils statusam, prestižam un uzdevumiem. "Pašreizējais jaunvārds, kurš nav saprotams lielākajai daļai sabiedrības, izraisījis negatīvu reakciju un pamatotu neizpratni, kāpēc mūsu nacionālajā simbolā Gaismas pilī ar Imanta Ziedoņa vārdā nosaukto zāli jāatrodas ēdināšanas uzņēmumiem, kuru nosaukumi ir nevajadzīgi aizguvumi, anglicismi vai latviešu valodas runas un rakstu tradīcijā nesakņoti jaunvārdi, kas radīti Švauksta garā," rakstīts vēstulē.
Rakstnieki atsaukušies uz Satversmi, norādot, ka arī tajā ir uzsvērta latviešu valoda. Savukārt restorāna nosaukumam "Kleever" neesot saistības nedz ar latviešu valodu, nedz kultūru. Vēstules parakstītāji ir pārliecināti, ka stilizētā vārda saturs ir svešs un nesaprotams Latvijas pilsoņiem un neko neizteiks arī LNB viesiem no ārvalstīm.
Literatūras nozares pārstāvji iztirzājuši arī LNB pārstāvju pamatojumu tam, kāpēc restorāns nosaukts vārdā "Kleever", norādot, ka nosaukums nevienu no izvirzītajiem mērķiem neattaisno. Viņi vēlas, lai restorāna nosaukumam izvēlētos piemērotu latviešu valodas vārdu, kas nedotu pamatu izsmieklam.
Vēstules autori norādījuši, ka "kleever" iespējamie lasījumi latviešu, vācu vai kādā citā ar Rīgas vēsturisko attīstību saistītā valodā neatspoguļo ne koktirgotāja Dītriha Klīvera uzvārdu, ne vēsturisko Klīversalas vai klīverburas nosaukumu.
"Burtkopa "ee" latviešu vecajā ortogrāfijā atbilst divskanim "ie", bet vācu un vairākās citās valodās - garajam patskanim "ē". Būtu diezgan savādi uzskatīt, ka vārda "starptautisko skanējumu" ikviens lasītājs mēģinās pielāgot tieši angļu izrunas noteikumiem, īpaši tāpēc, ka angļu valodai, kurā burtkopu "ee" bieži izrunā kā garo "ī", nav saistības ar minētajiem īpašvārdiem un terminiem," rakstījuši vēstules autori. Viņi uzskata, ka angļu valodas pratējs nosaukumā "kleever" visdrīzāk nesaklausīs skanisku saikni ar īpašības vārdu "clever", kas sarunvalodā nozīmē arī "viltīgs", "slīpēts". Rakstnieki norādījuši, ka angļu "clever" izrunā atšķirīgi, ar īso "e", savukārt "kleever" izruna precīzi atbilst citam angļu vārdam - "cleaver", kura nozīmes ir "malkas cirtējs", "liels gaļas griežamais nazis". "Vai nosaukuma radītāji ņēmuši vērā šīs nozīmes, runājot par saikni ar bibliotēkas vērtībām un iespējamo nākotnes attīstību, lai paliek uz viņu sirdsapziņas," norādījuši vēstules autori.
Literatūras speciālisti uzsvēruši, ka kļūt smieklīgam līdzpilsoņu un cittautiešu acīs nav grūti. Gan latviešu literatūras klasika, gan jaunāko laiku vēsture sniedzot daudz piemēru, kad komisku efektu rada mazizglītota cilvēka vēlme paspīdēt ar svešvalodu zināšanām bez izpratnes par lietoto vārdu vēsturisko, valodas un kultūras kontekstu. To esot iespējams vērot arī publiskajā telpā, dažādu privātuzņēmumu nosaukumos un uzrakstos uz izkārtnēm. "Mūsu nozīmīgākajai rakstītā vārda bagātību krātuvei vajadzētu būt pirmajai, kas norobežojas no analfabētiskām "radošajām izpausmēm", jo tās ir klajā pretrunā ar Gaismas pils sūtību," uzsvēruši vēstules parakstītāji.
Savukārt restorāna pārvaldītāja SIA "OZRT" valdes loceklis Lauris Streņģe uzskata, ka ažiotāža publiskajā telpā saistībā par Gaismas pils restorāna nosaukumu "Kleever" ir pārmērīga.
Kā atzīmē Streņģe, ņemot vērā, ka LNB ir jauna, apjomīga un ilgi tapusi celtne, atsevišķi ar to saistīti notikumi nereti tiek uztverti emocionāli. Līdz ar to "Kleever" pārstāvji iepriekš nojauta, ka arī restorāna nosaukuma paziņošanu radīs dažādus viedokļus un jautājumus. Taču publiskajā vidē izskanējušie komentāri, kas apšauba restorāna pārvaldītāju latvisko domāšanu, ir nekorekti, piebilst Streņģe.
"Lai kāds būtu restorāna nosaukums, uzskatām, ka ažiotāža publiskajā telpā par vienu vārdu ir pārmērīga. Pateicamies ikvienam, kas veltījis labus vārdus restorāna nosaukumam, taču skarbos komentārus, jo īpaši tos, kas apšauba mūsu latvisko domāšanu un cieņu pret valsts valodu, uzskatām par nekorektiem," uzsver Streņģe.
Viņš atgādina, ka nosaukums "Kleever" ir veidots, stilizēti apspēlējot LNB atrašanās vietas vēsturisko nosaukumu un stāstu par to. Pavasarī sabiedrības pārstāvji iesūtīja aptuveni 700 dažādu restorāna nosaukumu variantu, tomēr neviens no tiem pilnībā neatbilda restorāna konceptam. Bibliotēkas un restorāna darbinieki diskutējuši un izvēlējušies nosaukumu, apspēlējot vārdu Klīversala, aplūkojot tā semantisko jeb nozīmju daudzpusību.
Kā ziņots, neizpratni par LNB restorāna nosaukumu iepriekš pauda arī VVC, norādot, ka "Kleever" ir latviešu valodai nedraudzīgs nosaukums. VVC direktors Baltiņš iepriekš paudis neizpratni par šādu nosaukuma izvēli, jo tas nekādā veidā nesaistās ar LNB popularizēto Gaismas pils tēlu, bet drīzāk atsauc atmiņā kārkluvāciešu laikmetu un švaukstisku izpratni par svešādo (nelatvisko) kā smalko un inteliģento.
