Valsts simtās jubilejas gadā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atklās piecas lielāka mēroga izstādes, kas no dažādiem skatu punktiem stāstīs par valsts vēsturi. Galvenā no tām tiks atklāta maija beigās ar nosaukumu “Valsts pirms valsts”, un tā vēstīs par laiku, kad latvietis no kalpa kļuva par valstsvīru.
Šo evolūciju arī gaidāmās izstādes scenogrāfijā metaforiski apspēlējis tandēms Krista un Reinis Dzudzilo, kuru vārdi gan parasti atrodami teātra radošajās komandās un kuri pirmo reizi sadarbojas ar Nacionālo bibliotēku.
“Katru reizi, runājot par kādu jaunu tēmu, ir iespēja parādīt kaut ko, ko nav neviens cits redzējis. Piemēram, izstādē “Valsts pirms valsts” būs redzami brīnišķīgi kokvilnas un lina diegu paraugi no Rīgas rūpnīcām, kas ir tādās neiedomājami skaistās krāsās, kam grūti noticēt,” stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas Izstāžu centra vadītāja Ieva Zībārte.
“Īpašs jaunums – mums skatītāji jau ir pieraduši pie lielajām izstādēm pirmā stāva izstāžu zālē, bet šogad lielais, neparastais notikums ir – pirmo reizi 8 stāvos būs vienota izstāde “Epizodes” tieši par 1918. gadu, par cilvēku ikdienu 1918. gadā,” atklāj Zībārte.
Neatslābstoši turpinās darbs arī pie Nacionālās enciklopēdijas, kura populārzinātniskā veidā sniegšot uzticamas atbildes uz visiem nozaru un vēstures jautājumiem un būs bez maksas pieejama ikvienam. Līdz šim jaunākā bija visiem zināmā Latvijas Padomju enciklopēdija, ko izdeva līdz 1988. gadam. Enciklopēdijas veidotāji pārliecināti, ka darbu pabeigs līdz solītajiem termiņiem. Proti, drukātās versijas atvēršanas svētki notiks 18. oktobrī, bet elektroniskās – 18. decembrī. Projekta līdzšinējais budžets bija 200 000 eiro, taču drīzumā lems par papildu 50 tūkstoš eiro.
“Visu pagājušo gadu tas galvenais uzstādījums bija – gatavoties drukātam sējumam, tad šobrīd tas drukātā sējuma manuskripts tuvojas nobeigumam un redaktors varēs sākt strādāt ar elektroniskās versijas rakstiem,” stāsta Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis.
21.gadsimta iespējas enciklopēdijas elektroniskajā versijā ļauj šobrīd veidot, piemēram, video un audio ilustrācijas.
“Mēs ierakstām mūzikas instrumentus, mums ir gatavi raksti par atsevišķiem mūzikas instrumentiem, un šeit, bibliotēkā, ir ierakstu studija, un esam ierakstījuši trompeti, tubu,” stāsta Ščerbinskis.
Šis tiek uzskatīts par paliekošāko projektu saistībā ar simtgadi un bibliotēku, kas nākotnē nemitīgi tiks papildināts. Turklāt nākamgad 29.augustā simtgadi svinēs arī pati bibliotēka, un šobrīd darba grupa lemj par jubilejas pasākumiem.
“Tas nebūs pasākums “vipiem”, bet tas būs pasākums, kur mēs gribētu redzēt jebkuru Latvijas iedzīvotāju, bet tās idejas, kā tieši mēs to domājam, mēs pagaidām paturēsim noslēpumā. Mēs gribētu vienu kulminējošu dienu,” saka bibliotēkas vadītājs Andris Vilks.
Nākamgad par godu bibliotēkas dibināšanas simtgadei Gaismas pilī tiks izcelta neapzinātā Latvijas kultūras mantojuma daļa. Izstāde “Neredzamā bibliotēka. Pārvietojamām grāmatām pa pēdām” apvienos kolekcijas un bibliotēkas, kas dažādu iemeslu dēļ savulaik zaudētas vai arī izvestas no Latvijas.
