Rotko centra vadītājs: Covid-19 krīze rit vieglāk nekā koncertzālēm, atlaist nevienu neplānoju

Pārdalot Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) budžeta līdzekļus, par 400 000 eiro rasta iespēja palielināt finansējumu reģionālo koncertzāļu un Marka Rotko centra atbalstam. Marka Rotko mākslas centram Daugavpilī tikuši 50 tūkstoši eiro, un šī summa aptuveni sedz zaudējumus, kurus centrs cietis Covid-19 izplatības ierobežojošo pasākumu dēļ, Rus.lsm.lv pastāstīja mākslas centra direktors Māris Čačka.

“Normālai dzīvei mums jānopelna 110 tūkstoši gadā. Sākot no marta, kad izsludināja ārkārtējo situāciju, esam zaudējuši apmēram 50 tūkstošus. Nebija izstāžu un apmeklētāju, nestrādāja mākslas centra viesnīca.

Tagad stāvoklis ir labāks, taču par normālu nosaukt no nevar – nav iepriekšējās tūristu plūsmas, Baltijas tirgus nevar segt visus izdevumus, robežas ar Baltkrieviju un Krieviju joprojām slēgtas.

Kultūrkapitāla fonda piešķirtie līdzekļi domāti kultūras pasākumiem, taču, iespējams, kādu daļu mēs iztērēsim darbinieku algām,” paskaidroja mākslas centra vadītājs.

Atbildot uz jautājumu par iespējamu štatu samazināšanu un bezalgas atvaļinājumiem, Čačka uzsvēra, ka mākslas centram ir vieglāk nekā lielajām koncertzālēm, kuras ir spiestas būtiski samazināt darbinieku skaitu:

“Reģionālās zāles domātas tūkstoš un vairāk cilvēkiem. Mums ir citādi. Muzeja apmeklētāju plūsma ir pilnīgi atšķirīga.

Ar ārkārtējo situāciju saistītās pauzes laikā mēs visi strādājām – parādījās iespēja izdarīt līdz galam un pārtaisīt to, kas tika atlikts un ko nevarēja paspēt. Mūsu zāļu uzraugi kļuva par krāsotājiem, padarīja telpas skaistākas; mēs daudz domājām par mārketingu, gatavojām zinātniskos rakstus. Neviens darbinieks netika atlaists vai nosūtīts bezalgas atvaļinājumā. Turpmāk es arī nekādas atlaišanas neplānoju, bet, ja rudenī būs koronavīrusa otrais vilnis, ko speciālisti neizslēdz… Šādā situācijā nākotni es labāk neprognozētu.”

KONTEKSTS:

Pārdalot Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) budžeta līdzekļus, fonda padome par 400 000 eiro palielinājusi finansējumu reģionālo koncertzāļu un citu kultūras iestāžu darbības atbalstam.

Reģionālo koncertzāļu struktūras un finansējuma modeļi atšķiras, bet visām budžetu veido pašvaldības finansējums, ieņēmumi no biļetēm, nomas līgumiem un citas saimnieciskās darbības, kā arī Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma “Daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centros Latvijas reģionos”.

Reģionālās koncertzāles Covid-19 krīze skāra īpaši smagi, nācās atlaist daļu darbinieku, jo dīkstāves pabalsti pašvaldību kapitālsabiedrībām nepienācās. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti