Aktuāli

Latvijas Bankas valdes loceklis Harijs Ozols par ātro kredītu kompānijām

Aktuāli

CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars par partiju iesniegtajiem sarakstiem Saeimas vēlēšanām

Rakstniecības un mūzikas muzejam piedāvā citas telpas

Rakstniecības un mūzikas muzejam piedāvā citas telpas

Rakstniecības un mūzikas muzeja vēsturiskās ēkas rekonstrukcijas projekts patlaban uz nezināmi ilgu laiku iestrēdzis tiesvedībās starp “Valsts nekustamajiem īpašumiem” (VNĪ) un būvniekiem.

Tagad starp Kultūras ministriju un VNĪ notiek diskusijas par muzeja pārcelšanu uz citu VNĪ piederošu ēku Vecrīgā. Kultūras ministrija sliecas šim piedāvājumam piekrist, taču projekta turpmākais liktenis ir atkarīgs no tā, vai valsts budžetā izdosies atrast naudu tā īstenošanai.

Darbu rekonstruētās telpās Rakstniecības un mūzikas muzejs, kam jau ilgāku laiku nav telpu pastāvīgai ekspozīcijai, varētu sākt 2021. gadā. Tas ir optimistiskais scenārijs, kas var īstenoties vien tad, ja Kultūras ministrija piekritīs VNĪ piedāvājumam muzeju izvietot nevis tā vēsturiskajās telpās Rīgā, Pils laukumā 2, bet gan citā ēkā.

“Pašreiz notiek diskusija par iespēju pārvietot šo muzeju uz citām telpām. “Valsts nekustamajiem īpašumiem” Vecrīgā ir pietiekami liels fonds, lai mēs varētu piedāvāt varbūt pat labākas telpas nekā šīs Pils laukumā 2,” saka “Valsts nekustamo īpašumu” valdes priekšsēdētājs Rolands Neimanis.

Ņemot vērā, ka muzeja vēsturiskās ēkas rekonstrukcijas projekts patlaban iestrēdzis neprognozējami ilgā tiesvedībā starp VNĪ un būvniekiem, Kultūras ministrija sliecas piekrist muzeja izvietošanai jaunās telpās. Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjāns atzīst: “Ņemot vērā šo radušos situāciju, kādā Rakstniecības un mūzikas muzejs patlaban ir, un to, ka nav pārliecības, ka pārskatāmā nākotnē situācija ar Pils laukumu 2 varētu atrisināties, mēs domājam, ka tas ir risinājums muzejam, lai tas varētu vienu no savām pamatfunkcijām – ekspozīciju un izstāžu veidošanu - nodrošināt.”

Saskaņā ar Latvijas Radio rīcībā esošo informāciju VNĪ piedāvājis muzeja vajadzībām pielāgot ēku Mārstaļu ielā 6.

Tomēr, salīdzinot ar tām iespējām, ko pieļautu Pils laukumā esošā ēka, šīs Mārstaļu ielas ēkas platība ir daudz mazāka  – līdz ar to, arī iespēja darbībai būs mazāka, uz trūkumiem norāda Garjāns.

Šāds risinājums gan nozīmē arī nepieciešamību pilnībā pārstrādāt Rakstniecības un mūzikas muzeja pastāvīgās ekspozīcijas koncepciju, atzīst muzeja direktore Iveta Ruskule: “Jāsāk viss no gala, jo visa satura koncepcija bija radīta tām telpām un apjomam, kas ir Pils laukumā 2. Tagad tas vienkārši ir jānoliek malā. Tas ir diezgan zemē nomests laiks.”

Darbu pie jaunās koncepcijas izstrādes muzejs plānojot sākt pēc dažām nedēļām, jau rēķinoties ar to, ka ekspozīcijai atvēlētās telpas būs vismaz uz pusi šaurākas nekā Pils ielā.

“Būs jāpierod pie citām platībām. Rakstniecība un mūzika nenoliedzami ir divas ļoti lielas nacionālā mantojuma un joprojām augošas nozares, kurām prasītos plašāks apjoms. Bet mums ir izaicinājums atrast risinājumu, radīt muzeju mazākās telpās, atrodot oriģinālu risinājumu, kā mazā telpā paust lielu vēstījumu,” komentē Ruskule.

Projekta izdošanās gan atkarīga no tā, vai valsts budžetā tiks atrasti līdzekļi tā finansēšanai, uzsver Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjāns: “Ka ēku ir nepieciešams muzeja funkcijām pielāgot, ir skaidrs. Un tas, ka to nav iespējams izdarīt bez finansējuma, arī ir vairāk nekā skaidrs.”

Rakstniecības un mūzikas muzeja vēsturiskās ēkas rekonstrukcijā bija plānots ieguldīt teju 5 miljonus eiro no Eiropas Ekonomiskās zonas finansējuma. Tagad šī nauda ir zaudēta, tomēr VNĪ cer to piedzīt no būvniekiem.

“Tiesvedība ar būvnieku turpinās. Uz pašreizējo brīdi tā nauda ir zaudēta. Redzēsim, kas būs vainīgais tiesvedībā. Iespējams, ka vērsīsimies ar prasību piedzīt zaudētos finanšu līdzekļus,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Neimanis.

Tiesvedību ilgums gan nav paredzams. Arī to, kāds liktenis turpmāk sagaida pusratā atstāto Pils laukuma ēkas rekonstrukciju, šobrīd nav iespējams prognozēt.

Arhitekts, kultūras mantojuma eksperts Pēteris Blūms atzina, ka konservācijas stāvoklis jebkurai ēkai ir izdzīvošana nominālā līmenī, jumts vairāk vai mazāk nodrošināts, logu ailes slēgtas, jādomā, ka iekšā ir dabiskā gaisa cirkulācija, principā tā ēka var tā stāvēt, šobrīd nav runas, ka var iet bojā interjera liecības vai citas detaļas.

“Nekas ārprātīgs tas nav, bet nekas labs arī nav,” sacīja Blūms, piebilstot, ka kopumā tas arī ir ļoti dārgi, un šādai situācijai nevajadzētu būt.

KONTEKSTS
Rakstniecības un mūzikas muzeja telpas Pils laukumā 2 tiek remontētas jau teju trīs gadus. Strīda un tiesvedības dēļ starp būvniekiem un VNĪ remontdarbi apstājās 2017.gadā, kad VNĪ lauza līgumu ar būvnieku pēc tam, kad tas pieprasīja pagarinājumu. 2017.gada nogalē tiesa lēma par sliktu valstij, aizliedzot slēgt līgumus ar citiem būvniekiem, un termiņu kavēšanas dēļ tika pazaudēti četri miljoni iespējamās Eiropas fondu naudas. Rakstniecības un mūzikas muzejs turpina mitināties bijušās zivju fabrikas “Kaija” telpās, kur glabājas muzeja nenovērtējamais krājums. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti