Pusdiena

Dienu pirms rīkojuma projekta valdībā IZM informē par RPIVA likvidāciju

Pusdiena

Pusdiena 06.03.2017

KM: Ir liels risks pazaudēt 4 miljonus EEZ naudas Rakstniecības un mūzikas muzeja pārbūvei

KM: Ir liels risks zaudēt četrus miljonus Eiropas naudas Rakstniecības un mūzikas muzeja pārbūvei

Ņemot vērā tiesas aizliegumu slēgt jaunus līgumus par Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcijas pabeigšanu, ir liels risks pazaudēt Eiropas ekonomikas zonas finanšu instrumenta naudu 4,2 miljonu eiro apmērā. Tā atzīst Kultūras ministrijā (KM), kas atbildīga par šīs naudas piesaisti.

Ēkas saimnieks „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) šādā scenārijā savu atbildību nesaskata un ir pārliecināts, ka būvdarbu apturēšanā taisnība ir valsts, nevis būvnieku pusē. Taču, ja tiesāšanās ievilksies, ļoti iespējams, ka muzeja atjaunošanai vajadzīgos četrus miljonus eiro nāksies meklēt valsts maciņā.

Vēl pagājušā gada vasarā „Valsts nekustamie īpašumi” ar būvniekiem „PMK un BBA” izrādīja nule sākto Rakstniecības un mūzikas muzeja pārbūvi. Jau toreiz bija jaušams saspringums atbildēs uz jautājumiem, kā izdosies iekļauties termiņos, ko nepielūdzami diktē donoru finansējums – Eiropas ekonomikas zonas finanšu instrumenta nauda jāapgūst līdz šā gada 30.aprīlim.

Februāra vidū VNĪ lauza līgumu ar būvniekiem, pārmetot termiņu pārkāpšanu. Būvnieki savukārt tajā vainoja VNĪ un, pārliecināti par savu taisnību, vērsās tiesā. Tā liedza pagaidām slēgt jaunus līgumus par muzeja pārbūvi, tā vēl vairāk samazinot iespējas iekļauties donoru naudas termiņos.

„Risks ir liels, neapšaubāmi,” - tā par iespēju neapgūt Eiropas naudu saka KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš. Kultūras ministrija, kas pirms trim gadiem piesaistīja šo naudu muzeja atjaunošanai, jau otrreiz lūgusi Eiropas ekonomikas zonas finansējuma donorvalstīm pagarināt termiņu. Panākta vienošanās, ka no Eiropas naudas ļautu segt izmaksas par darbiem, kas veikti līdz aprīļa beigām, ja visa muzeja pārbūve tiek pabeigta šā gada laikā. Taču, ja tiesu darbi ievilksies, šis mērķis var kļūt nesasniedzams, un tādā gadījumā visa nauda būs jāmeklē valsts budžetā.

“Principā mums šobrīd pietrūkst apmēram gads tādam normālam [rekonstrukcijas darbu] procesam. Tas ļautu visu izdarīt lēnā garā, taču tagad jau termiņi ļoti spiež. Vairāk termiņu pagarināt nevar, jo norvēģu [EEZ finansējuma] periods vienkārši beidzas. 30.aprīlis bija absolūti pēdējais projekta attiecināmības termiņš, kas vispār bija iespējams. Tur vairs nebūs nekādu pagarunājumu. Tas neattiecas tikai uz šo projektu, bet vispār uz visu norvēģu fondu periodu visā Eiropā. Priekš mums speciāli neviens negrozīs ne regulas, ne ko. Šis termiņš ir skaidri iecirsts," norāda Voldiņš. "Protams, ja tiesa lems par labu būvniekiem un „Valsts nekustamie īpašumi” nevarēs to piedzīt, tā, visticamāk, būs valsts budžeta nauda. Jo tas muzejs ir jāpabeidz, tas ir skaidrs.”

„Valsts nekustamie īpašumi” sola jau šonedēļ vērsties tiesā ar prasību atcelt pagaidu noregulējumu, kas aizliedz slēgt jaunus līgumus. Tiesai tas jāizskata mēneša laikā. Atbildot uz jautājumu, kam būtu jāuzņemas atbildība, ja tiesāšanās ievilksies un Eiropas nauda aizies vējā, VNĪ valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols aicina nesteigties notikumiem pa priekšu.

„Mēs „Valsts nekustamo īpašumu” valdē esam pieņēmuši lēmumu jebkurā gadījumā finansēt no VNĪ pašu līdzekļiem projekta tālāko virzību. Un pēc tam jau skatīsimies, no kuriem fondiem vai no kurienes ņemt naudu, lai būvniecības izmaksas kompensētu. Vēlreiz atkārtoju – pirmkārt, šobrīd nav skaidrības par to, kā attīstīsies notikumi, otrkārt, nav skaidrības, cik tad īsti būvobjektā būvnieks ir padarījis. Jo būvnieks ne tikai atteicās mums ar pieņemšanas – nodošanas aktu nodot būvobjektu, bet arī atteicās izsniegt visu izpilddokumentāciju,” stāsta Tols.

VNĪ pašlaik nolīguši ekspertu no malas, kas novērtētu, cik būvnieks tālu ticis ar darbiem. Par iespēju turpināt darbus ar jaunu līgumu pašlaik sarunas jau ritot ar diviem citiem būvniekiem.

Tikmēr pats Rakstniecības un mūzikas muzejs joprojām dzīvo „uz koferiem” un spiests atkal pārplānot darbus, jo iepriekš iecerētā atkalatvēršana uz Jāņiem vairs nav iespējama.

„Mūsu drauds ir muzeja atpazīstamība sabiedrībā, jo muzejs jau labu laiku vairs nedarbojas tradicionālā izpratnē. Mums ir tikai lasītava Tērbatas ielā, izbraukuma izstādes un mājaslapa, kurā mēs šobrīd piedāvājam muzeja saturu,” Latvijas Radio atzīst muzeja vadītāja Iveta Ruskule.

Viņa stāsta, ka acīmredzot izpaliks arī daļa no Eduarda Veidenbauma 150 gadu jubilejai plānotajiem pasākumiem, kas bija iecerēti atjaunotajā muzejā šā gada rudenī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt