Kultūra

Liepājas Valsts 1. ģimnāzijā atzīmē Zentas Mauriņas 120. dzimšanas dienu

Kultūra

800 lappusēs izpētīta Latvijas tēlotājmāksla Staļina varas gados

Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcijas lietā pieļauj izlīgumu

Iestrēgušajā Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcijas lietā pieļauj izlīgumu

Vēsturiskā Rakstniecības un mūzikas muzeja ēka Vecrīgā jau trīs gadus stāv tukša, un arī nama atjaunošana būvnieku un apsaimniekotāja strīda dēļ jau gandrīz gadu ir apstājusies. Tiesa nupat lēmusi par sliktu valstij, aizliedzot slēgt līgumus ar citiem būvniekiem, un muzeja rekonstrukcijas lietā pašlaik ir skaidrs tikai viens: termiņu kavēšanas dēļ ir pazaudēti četri miljoni iespējamās Eiropas fondu naudas. Bet pats Rakstniecības un mūzikas muzejs joprojām „sēž uz koferiem” un plāno darbu neziņā, vai nākamā gada nogalē beidzot varēs atgriezties mājās.

Pretī Rīgas pilij jau 330 gadu stāv ēka, kas savulaik tika celta kā Rīgas Ķeizariskais licejs. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 20.gadsimta 90.gados tajā iemitinājās Rakstniecības un mūzikas muzejs, taču ēkas sliktā stāvokļa dēļ tas jau pirms trim gadiem pārcēlās uz pagaidu telpām. Pēdējos mēnešos no muzeja fasādes ir pazudis arī būvniecības siets, atsedzot ar plēvēm aizlīmētus logus un skaidu plāksnēm aizsegtas durvis.

„Muzejs nekur nav pazudis, muzejs strādā!” Rakstniecības un mūzikas muzeja direktori Ivetu Ruskuli satieku muzeja pagaidu telpās Tērbatas ielā pie Matīsa tirgus.

Viņas kabinetā pie sienas skumji stāv atslieta varena bronzas plāksne, kas veltīta šā gada jubilāram, dzejniekam Eduardam Veidenbaumam. Cerējuši to šoruden pielikt pie atjaunotā muzeja sienas, bet nekā.

Kaut muzejam jau trīs gadus nav savu māju, Ruskule par nākotni runā optimistiski. Gatavojoties nākamā gada komunikācijas programmai ar vadmotīvu „Pārmijas”.

„Ar vārdu „pārmijas” mēs domājam gan situāciju, kurā pašlaik ir pats muzejs, kas gaida pārmijas jeb pāreju uz savām renovētajām telpām Pils laukumā 2, gan nākamais gads ir tāds pārmiju laika atskats 100 gadus senā pagātnē. Un muzejs nākamgad aizvien intensīvāk parādīsies ar savu jauno identitāti, jauno logo, atvērsim jauno mājaslapas versiju. Mēs darbosimies mazliet netradicionālākās formās, nekā muzeji, kuriem ir savas mājas,” stāsta Ruskule.

Atjaunotajām telpām plānoto Eduarda Veidenbauma izstādi nākampavasar būs jābrauc skatīties uz Tartu, bet pašu muzeju ik mēnesi varēs satikt „Birojnīcas” telpās, kur eksponēs „Mēneša priekšmetu”. Būs arī ceļojošas izstādes citviet Latvijā. Mums visam ir plāns A un plāns B, saka Iveta Ruskule, runājot par iespējamo atgriešanos mājās. Plāns A ir līdz šim solītais 2018.gada rudens.

„Es ļoti ceru uz valstiski un sabiedrības priekšā atbildīgu risinājumu šajās tiesvedībā iesaistītajās pusēs, domājot par mūsu sabiedrības interesēm, identitāti un vērtībām. Es lietoju tādus skaļus vārdus, bet tie tiešām ir mūsu valsts pastāvēšanas pamatā. Varbūt tiešām ir iespējams rast kādu mierizlīgstošu pozīciju un mēģināt šo strīdu atrisināt tā, lai ieguvēji būtu nevis tikai viena vai otra puse, bet Latvijas sabiedrība. Domāju, ka Latvija savā simtgadē to būtu pelnījusi,” turpina Ruskule.

Īsi par strīda būtību: nama apsaimniekotājs „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pērn noslēdza līgumu ar būvniekiem „PMK un BBA”. Darbi bija jāpabeidz līdz šā gada sākumam, lai nezaudētu vairāk kā četrus miljonus Eiropas Ekonomikas zonas finansējuma. Būvnieks termiņos neiekļāvās, un VNĪ lauza līgumu. Būvnieki vainoja VNĪ un iesūdzēja tiesā, kas 29.novembrī lēma par labu būvniekam un aizliedza valstij slēgt līgumus ar citiem. Visu šo laiku pusatjaunotais Rakstniecības un mūzikas muzejs stāv tukšs, VNĪ ir nomainījusies vadība, bet Eiropas nauda ir pazaudēta.

„To, ka šādās vēsturiskās ēkās, kāda ir arī Pils laukumā, ielikt 21.gadsimta muzeja funkciju nav viegli, ir vairāk nekā skaidrs,” Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjāns vērtē, ka pie vainas ir arī iepriekš kārtīgi neveiktā vēsturiskā izpēte, kā dēļ būvdarbu laikā atklājās neparedzētas lietas.

„Mums liktos, ka „Valsts nekustamajos īpašumos”, kur ar šiem projektēšanas, plānošanas un iepirkumu organizēšanas darbiem būtu jāstrādā profesionāļiem, tie riski būtu jāapzinās un ļoti savlaicīgi par to visu jādomā. Ja to procesu būtu organizējis muzejs, kuram varbūt reizi simts gados kaut kas tāds nāk priekšā, tad varētu saprast un teikt: jā, neprasmīgi organizēts process. Bet no „Valsts nekustamajiem īpašumiem es, protams, sagaidītu cita līmeņa darba organizāciju,” saka Garjāns.

„Gribu uzsvērt, ka „Valsts nekustamie īpašumi” ir ieinteresēti, lai šis projekts izkustētos no tā punkta, kur tas ir iestrēdzis,” apsaimniekotāju pārstāve Inta Plūmiņa pauž cerību, ka muzeju izdosies pabeigt pašlaik nospraustajā termiņā līdz nākamā gada rudenim. Viņa gan neapstiprina neoficiāli dzirdēto, ka VNĪ apsver izlīgumu ar esošajiem būvniekiem.

„Šobrīd mēs varam apstiprināt tikai to, ka no būvnieka puses sarunās ir izteikts šāds priekšlikums. Bet jebkurš gala lēmums būs pēc tālākās izvērtēšanas,” norāda Plūmiņa.

Būvnieku pārstāvis Ivo Čerbakovs Latvijas Radio apstiprināja, ka pašlaik ir pārrunu procesā ar VNĪ par iespējamu izlīgumu, bet gala vienošanās vēl nav.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti