Kad pirms diviem gadiem Kultūras ministrija prezentēja iepriekšējo kultūras patēriņa pētījumu, noskaņojums bija pacilāts – dažādos kultūras pasākumos vai aktivitātēs bija piedalījušies 92% aptaujāto iedzīvotāju.
Nākamā aptauja veikta pērn oktobrī, kad jau pusgadu noteikumus diktēja Covid-19, tāpēc jaunākos datus grūti salīdzināt ar iepriekšējiem, norāda Kultūras akadēmijas pētniece Baiba Tjarve.
“Iemesli, kādēļ ir kritums lielākajā daļā no aktivitātēm, ir ārēji, nevis cilvēku intereses zudums vai paradumu maiņa,” viņa paskaidro.
Taču kritums vērojams arī atbildēs uz tādiem ar Covid-19 ietekmi mazāk saistītiem jautājumiem kā – vai jūs pēdējā gada laikā esat izlasījis grāmatu vai apmeklējis bibliotēku. Šādu tendenci iezīmēja jau iepriekšējo gadu pētījumi. Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra vadītāja Anda Laķe gan teic: no tā nevar viennozīmīgi secināt, ka pat pandēmijas laikā lasām mazāk nekā agrāk.
“Pētījumā mēs redzam tikai cilvēku skaitu, kuri lasa grāmatas. Tāpēc nevar viennozīmīgi teikt, ka ir samazinājusies grāmatu lasīšana. Varbūt ir cilvēku segments, kuri arī vairāk lasa grāmatas,” viņa norāda.
Paredzami lielāks kritums ir dažādiem kultūras pasākumiem, mazāks – cilvēku pašu aktivitātēm, piemēram, dziedāšanai, dejošanai, fotografēšanai, rakstīšanai un citām kultūras izpausmēm. Pētniece Tjarve secina:
tos, kam arī agrāk kultūra bija ikdienas daļa, Covid-19 pārrāvums skāris mazāk izteikti.
“Bet bija diezgan daudz grupu – tradicionāli tie ir gados vecāki cilvēki, cilvēki ar mazākiem ienākumiem, cilvēki, kas ģimenē runā citā valodā, nevis latviešu, ko līdz šim kultūras iestādes bija veiksmīgi viņus uzrunājušas un centās iesaistīt kultūras patēriņā, bet redzam, ka tagad, Covid-19 ietekmē, tieši šīs grupas ir daudz būtiskāk samazinājušas kultūras patēriņu vai pārtraukušas to,” secina Tjarve.
Savukārt jaunieši kultūras patēriņā šogad izrādījušies aktīvāki nekā sabiedrībā kopumā, un pētnieces Laķes ieskatā tas liecina, ka ar Covid-19 ietekmē pieaugušo digitālo kultūras saturu izdevies piesaistīt jaunu auditoriju.
“Tā ir bijusi tāda tendence, ka kultūru intensīvi patērē viena un tā pati auditorija. Iespējams, šīs pārmaiņas ir palīdzējušas sasniegt to auditoriju, kas līdz šim nav bijusi sasniegta. Un varbūt te ir ne tik daudz tas kvantitatīvais aspekts, kā tas, ka ir “aizķerti” tie cilvēki, kuri kultūru līdz šim patērēja tikai digitālajā vidē un šobrīd vairāk pievēršas tieši Latvijā ražotajam produktam,” spriež Laķe.
Vislielāko uzrāvienu piedzīvojušas Latvijas filmas tiešsaistē – pērn tās noskatījās 48% aptaujāto pretstatā 16% pirms diviem gadiem. Interesanti, ka trešā daļa respondentu pauduši gatavību par digitālo kultūras saturu arī maksāt. Kultūras ministrijā norāda, ka pētījuma datus ņems vērā, veidojot Covid-19 krīzes atbalsta programmas kultūrai un iekļaujot tos kultūrpolitikas pamatnostādnēs nākamajiem septiņiem gadiem.
