Labrīt

Bērnu ar invaliditāti asistentu apmācības – pašu asistentu iniciatīva

Labrīt

Vai glabt bijušo Centrālkomitejas ēku? Speciālistu viedokļi joprojām diametrāli pretēji

Anglikāņu baznīcā atgriezies tās oriģinālais altāris

Pēc pusgadsimta Anglikāņu baznīcā atgriezies tās oriģinālais altāris

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

21. septembrī īstenojusies ilgāku laiku lolota iecere – savās mājās Anglikāņu baznīcā atkal atgriezās oriģinālais ozolkoka altāris, kas dažādu vēstures peripetiju dēļ pusgadsimtu bija atradies Lutera baznīcā Torņakalnā.

Kā sirsnības apliecinājums uz Lutera draudzi savukārt aizceļoja Anglikāņu baznīcas krusts, kas baznīcā atradīsies goda vietā, kamēr taps tās jaunais modernais stikla altāris, kam jau projektu izstrādājis arhitekts Andris Kronbergs.

Abu baznīcu altāru stāsti ir gana raibi un sarežģīti, un tajos visai tiešā veidā atspoguļojas Latvijas tautas vēsture kopumā.

Pirmdienas, 21. septembra, rītā pie Anglikāņu baznīcas jau agri stāv kravas auto un rosās vīru komanda. Vispirms viņiem no Anglikāņu baznīcas jāaizved lielais krusts uz Lutera baznīcu. Bet pēc tam no Lutera baznīcas uz Vecrīgu jāatgādā ozolkoka altāris, kas tādējādi pēc vairāk nekā pusgadsimta atkal atgriezīsies savās īstajās mājās.

Pirms krusta aizvešanas Anglikāņu baznīcas mācītāja Elīza Zikmane notur nelielu svētbrīdi:

“Lūdzam svētī šo Kristus krusta piemiņas zīmi, kad tā sāk savu ceļu uz jaunu mājvietu Rīgas Lutera draudzē. Mēs pateicamies par tās kalpošanas gadiem šajā dievnamā, kur tā dievnama centrā piesaistījusi mūsu skatus un domas tavam pestīšanas darbam mūsu dzīvē un visā pasaulē.”

Krusts un barokāla izskata galds Anglikāņu baznīcā vēsturisko altāri aizvietoja kopš 90. gadiem, kad dievnamā pēc padomju gadiem atkal atgriezās reliģiskā dzīve. Tagad krustu kā sirsnīgu pateicības zīmi Anglikāņu baznīca sūta uz Lutera baznīcu, saņemot pretī savu vēsturisko dārgumu.

Mācītāja Elīza Zikmane stāsta: “Labi, ka mēs atkal varam dalīties ar Lutera draudzi, ka tā ir kaut kāda apmaiņa, ka mēs ne tikai paņemam, bet mēs arī kaut ko iedodam. Un tas krusts arī nāk no šīs atjaunotās baznīcas laikiem, kas atkal ir daļa no vēstures. Šeit ir tik daudz dažādu laikmetu liecību, un tagad būs vēl viena klāt, jo tas ir oriģinālais altāris, kas nāks atpakaļ, un tas mums ir svarīgi, tā ir daļa no mūsu vēstures.”

Baznīcā visiem pārvietošanas darbiem cēlā mierā līdzi seko arī raiba kaķenīte, kā izrādās – šeit ļoti svarīga persona.

Elīza Zikmane atzīmē: “Viņa mums ir galvenais boss. Tā kā redzēsim, vai pieņems jauno altāri. Viņu sauc Grācija, no vārda, kas nozīmē “žēlastība”, tā kā mēs zinām, ka žēlastība šeit var brīvi pārvietoties.”

Pēc aptuveni stundas krusts no Vecrīgas aizceļojis uz Pārdaugavu, Lutera baznīcu, kur vīru komandai jau sarežģītāks uzdevums – jādemontē, jāsasaiņo un no baznīcas jāiznes gotiskais un izmēros visai iespaidīgais ozolkoka altāris.

Svētdien Lutera draudzē noticis arī īpašs atvadu dievkalpojums no altāra, un baznīcā satiktā draudzes pārstāve Zane Heince stāsta, ka atvadas ir mazliet skumjas, bet tā vienlaikus ir iespēja piedzīvot atkal ko jaunu.

“Es pie šī altāra esmu kristīta, iesvētīta, laulāta. Un no vienas puses, jā, mazdrusciņ varbūt skumji, ka ir viens posms noslēdzies, bet, no otras puses, man ir prieks, ka altāris atgriežas savās mājās, jo teikt, ka, nē, mēs rīkosimies varbūt kaut kā savādāk, tas būtu kaut kā savtīgi. Tagad altāris būs savās mājās, kalpos tur, un, jā, mums savukārt būs iespēja piedzīvot kaut ko jaunu,” norāda Zane Heince.

Arī draudzes mācītājs Linards Rozentāls uzsver – šis notikums dos lielāku stimulu, lai tiktu īstenots jaunā stikla altāra projekts, ko jau izstrādājis arhitekts Andris Kronbergs.

Linards Rozentāls stāsta: “Tagad jau gada nogalē sāksim domāt, plānot, veidot ziedojumu kampaņu, kādā veidā mēs to darīsim, lai mēs varam tikt tādā pārredzamā laikā pie jaunā altāra. Projekts jau kādus pāris gadus ir gatavs, būtībā šī gada sākumā mēs sapratām, ka mēs nedrīkstam vairs vilkt garumā, mums ir jāatdod tas, kas nav mūsu, jo tikai tad, kad tas tukšums atklāsies mūsos pašos, radīsies motivācija arī sakopot spēkus jaunā altāra celšanai.”

Bet līdz jaunā altāra tapšanai baznīcas altāra daļā tiks novietots vecā draudzes nama altāris, kas šobrīd atrodas dievnama pagrabstāvā, to papildinās arī no Anglikāņu baznīcas atvestais krusts.

Svētdienas, 27. septembra, dievkalpojumā arhibīskaps Jānis Vanags arī pagaidu altāri iesvētīs.

Oktobra sākumā savukārt Anglikāņu baznīcā notiks altāra atgriešanās mājās dievkalpojumi. Reāli tas notika jau 21. septembrī, un, redzot altāri atkal savā īstajā vietā, Elīza Zikmane atzīst, ka tādējādi baznīca it kā atguvusi savu dvēseli.

Zikmane atzīmē: “Un tas ir mūsu uzdevums tagad kā draudzei – to cienīt, mīlēt, un tas ir arī mūsu pienākums pret Lutera draudzi, no kuras mēs to paņēmām.”

Dažas stundas vēlāk Elīza Zikmane Latvijas Radio atsūta fotogrāfiju, kurā Grācija jau redzama atzinīgi novērtējam paveikto.

Kaķene Grācija un altāris Anglikāņu baznīcā
Kaķene Grācija un altāris Anglikāņu baznīcā

Altāra atgriešanās mājās dievkalpojumi Anglikāņu baznīcā notiks 4. oktobrī angļu valodā un 17. oktobrī latviešu valodā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti