Kultūršoks

Kultūršoks: «Atkal grib aplikt kultūras pasākumus ar PVN»

Kultūršoks

Kultūršoks: «Ko vēsta jauno elektrovilcienu dizains?»

Kultūršoks: «Vai varakļānieši nodod latgalisko identitāti?»

Novadu reforma un kulturālā identitāte. Kāpēc varakļāniešus apsaukā par nodevējiem?

Administratīvi teritoriālās reformas gaitā varakļānieši nonākuši gan tiešās, gan pārnestās krustcelēs un izvēlējušies pievienoties Madonas novadam. Par to apsaukāti par nacionālās un kultūrvēsturiskās identitātes nodevējiem. Varakļānieši uzsver, ka viņu latgaliskā identitāte nav apdraudēta un pauž aizdomas, ka pret viņu izvēli vērstās kampaņas patiesie motīvi nav rūpes par Varakļāniem, bet gan politiski savtīgi mērķi.

ĪSUMĀ:

  • Varakļāni 2009. gadā izveidoja savu novadu. Pirms tam gandrīz 50 gadus Varakļāni bija Madonas rajonā.
  • Ekonomiskās saiknes Varakļāniem ciešākas ar Madonu, nevis Rēzekni. Tāpēc VARAM piedāvāja Varakļāniem pievienoties Madonas novadam.
  • Astoņi no deviņiem Varakļānu pašvaldības deputātiem ministrijas priekšlikumu atbalstīja.
  • Saeimas komisija pieprasīja veikt novada iedzīvotāju aptauju. 84 procenti aptaujas dalībnieku nobalsoja par pievienošanos Madonai.
  • Vairāki desmiti kultūras darbinieku pauduši satraukumu par risku, ko, viņuprāt, valodas un identitātes saglabāšanai radītu Varakļānu novada nošķiršana no Latgales.
  • Varakļānieši neuzskata, ka pievienošanās Madonas novadam apdraud viņu latgalisko identitāti, un uz kultūras argumentu skatās ar aizdomām.
  • Demogrāfs: Latgaliskā vai jebkura cita veida identitāte nav mērāma ar administratīvajām robežām.
  • Daudziem varakļāniešiem ir aizdomas, ka pret viņu izvēli vērstās kampaņas patiesie motīvi nav rūpes par Varakļāniem, bet gan politiski savtīgi mērķi.
  • Pēdējos mēnešos Varakļānos esot pieredzēta dezinformēšanas kampaņa ar mērķi panākt, lai vietējie nobalsotu par pievienošanos Rēzeknei.
  • Par Varakļānu novada nākotni teritoriālās reformas kontekstā jālemj Saeimai. Varakļānieši cer, ka deputāti rēķināsies ar viņu viedokli.

Varakļānu administratīvā iedalījuma vēsture

Kopš Zviedru-poļu kara laikiem Varakļāni bijuši daļa no Latgales. Krievijas impērija Latgali pievienoja Vitebskas guberņai un Varakļānus iekļāva Rēzeknes apriņķī. Tā sastāvā Varakļāni bija arī pirmās brīvvalsts laikā. Pēc padomju okupācijas 1950. gadā tika izveidots Varakļānu rajons, bet 1956. gadā Varakļānus pievienoja Viļānu rajonam. 1963. gadā Varakļānus iekļāva Madonas rajonā.

Iepriekšējās pašvaldību reformas ietvaros 2009. gadā Varakļānu pilsēta un pagasts izveidoja savu novadu, kam pievienojās arī Murmastienes pagasts, tomēr turpināja sadarbību ar Madonas novadu. Varakļāni ietilpst Vidzemes plānošanas reģionā un Saeimas vēlēšanās – Vidzemes vēlēšanu apgabalā.

Ekonomiskās saiknes Varakļāniem ciešākas ar Madonu

Jaunās pašvaldību reformas ietvaros kļuva skaidrs, ka savu mazo, 2009. gadā izveidoto novadu Varakļāni vairs nevarēs saglabāt, jo tam ir pārāk mazs iedzīvotāju skaits. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedāvāja Varakļāniem (tāpat arī Cesvainei, Ērgļiem un Lubānai) pievienoties Madonas novadam, faktiski atjaunot kādreizējo Madonas rajonu.

Kā skaidro VARAM parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs, šis variants piedāvāts, jo pēdējo 50 gadu laikā Varakļānu novadam bijusi ļoti cieša ekonomiskā saite ar Madonu, kas ietekmējusi arī cilvēku ikdienas paradumus.

Astoņi no deviņiem Varakļānu pašvaldības deputātiem ministrijas priekšlikumu atbalstīja. Daļa no viņiem norāda, ka gan Varakļānu novada iedzīvotāji, gan deputāti izvēlētos saglabāt savu pašreizējo novadu, tomēr situācijā, kad tas nav iespējams, izvēlas pievienoties Madonas novadam.

Varakļānu novada domes deputāte, lauku attīstības konsultante Janīna Grudule atzīmē: “Mēs jau ar Madonas novadu esam saistīti ļoti daudzus gadus, tas ir aptuveni vismaz 60 gadus, kopš es sevi atceros. Un mums visiem visa sadarbība notikusi tieši Madonas novadu. Gan visas iestādes, gan dažādas funkcijas, gan arī tagad mēs sadarbojamies.

Mums ir kopīgi projekti, mums visas iestādes ir Madonā – CSDD, "Valsts meži", Valsts ieņēmumu dienests, Lauksaimniecības datu centrs, būtībā visas iestādes.”

Tikmēr biedrības “Varakļōnīts” vadītāja Aina Jaunzeme norāda ne tikai uz ekonomiskajām, bet arī kulturālajām saitēm, kas vieno Madonu un Varakļānus: “Cesvaine, Ērgļi, Lubāna, Madona, Varakļāni – viens veselums, kas visus šos vairāk nekā 50 gadus ir bijis kopā.

Ir Dziesmu svētkos kopā dziedāts, dejots, ir sportots, ir dažādi kultūras pasākumi. Madonas novada fonds atbalsta ekonomiski arī Varakļānu uzņēmējus.”

Savukārt ar Rēzekni šādas saites un sadarbību vairums varakļāniešu neizjūtot, uzsver Janīna Grudule. Varakļānieši uzskata, ka nav racionāla pamatojuma atjaunot cariskās Krievijas laikā izveidotu administratīvu dalījumu, jo saites ar Rēzekni pārtrūkušas jau pirms 57 gadiem. Kā iemeslus pievienoties Madonas novadam Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs min arī bezdarba līmeni un attīstības indeksu, kas Varakļāniem tuvāks ar Madonu, nevis Rēzekni.

Janīna Grudule uzsver: “Mēs gribētu, lai mūsu labklājība nevis atpaliek vai paliek uz vietas, bet lai mēs ietu uz priekšu un attīstītos tālāk.”

Par labu Rēzeknes novadam balsoja tikai viens pašvaldības deputāts – Austris Kokars. Viņš stāsta, ka šādi balsojumā pārstāvējis savu vēlētāju viedokli: “Iedzīvotāju aptaujā kaut maza daļa, bet, vienalga, balsoja par pievienošanos Rēzeknes novadam.

Tāpēc es arī droši vien uzskatīju, ka ir mans pienākums, varbūt arī ne simtprocentīgi mana pārliecība, bet nobalsot par Rēzeknes novadu.

[Mani] arī uzrunāja diezgan daudzi iedzīvotāji, gan arī uzņēmēji un izteica savas bažas par pievienošanos Madonas novadam. Ir divi punkti, par ko viņi visvairāk pārdzīvo, tā ir mūsu latgaliskā identitāte, tas ir pirmais un droši vien pats galvenais. Un otrais ir uzņēmēju viedoklis, ka Latgalei tomēr ir lielāks atbalsts ekonomiski nekā, teiksim, Vidzemei vai citiem reģioniem.”

Atbildīgā Saeimas komisija pieprasīja veikt novada iedzīvotāju aptauju, un tās rezultātu proporcija precīzi atbilst novada pašvaldības deputātu balsojumam. 84% aptaujas dalībnieku nobalsoja par pievienošanos Madonai, bet Rēzeknes novadam vēlējās pievienoties nepilni 16% varakļāniešu. Aptaujā piedalījās 41% Varakļānu novadā deklarēto iedzīvotāju, kas ir salīdzināms ar aktivitāti Saeimas un pašvaldību vēlēšanās.

Ekonomists Pēteris Strautiņš varakļāniešu lēmumu uzskata par saprotamu:

“Nu skaidrs, ka viņi ir izvēlējušies pievienoties novadam, kas droši vien būs ekonomiski spēcīgāks no tiem diviem. Tādā ziņā tas noteikti saprotams.

Runājot par Rēzeknes novada attīstību, Rēzeknes pilsētā ir samērā attīstīta ražošana, bet Rēzeknes novadā, ārpus Rēzeknes pilsētas, ir tā pamazāk. Topošais Madonas novads acīmredzot būs vienmērīgāk attīstīts, un varbūt tas arī pārliecināja iedzīvotājus.”

Apvainojumi nodevībā

Varakļāniešus ļoti pārsteigusi rezonanse, ko raisījis viņu lēmums. Vairāki desmiti kultūras darbinieku pauduši satraukumu par risku, ko, viņuprāt, valodas un identitātes saglabāšanai radītu Varakļānu novada nošķiršana no Latgales. Vēstuli parakstījuši aktieri Andris Keišs, Baiba Broka un Valters Krauze, režisors Viesturs Kairišs, dzejniece Anna Rancāne, komponists Jānis Lūsēns, pianists Vestards Šimkus, diriģents Mārtiņš Sirmais un citi.

Arī vairākās citās diskusijās kā galvenais arguments par labu Rēzeknes novadam pausta Latgales kultūrvēsturiskā identitāte, kuras neatņemama sastāvdaļa ir Varakļāni, bet kuru varakļānieši tagad noliedzot.

Dzejniece Anna Rancāne LTV raidījumā “Kultūrdeva” pauda nožēlu par varakļāniešu lēmumu: “Kopt savu nacionālo identitāti nav viegli, un cilvēki šobrīd bieži vien viegli no tās atsakās.”

Savukārt raidījumā “Pusnakts šovs septiņos ar Jāni Skuteli” kino un teātra režisors Viesturs Kairišs par notikušo teica:

“Mani varakļānieši bišķi besī ārā ar to, ka viņi grib atdalīties no Latgales. Viņiem liekas, ka viņi tad kaut kur pie Madonas... Nepieņemama koncepcija. Tie mani besī ārā.”

Tikmēr paši varakļānieši neuzskata, ka pievienošanās Madonas novadam būtu apdraudētu viņu valstisko vai latgalisko identitāti.

Varakļānu novada domes deputāte, Varakļānu vidusskolas skolotāja Anita Saleniece norāda: “Šie 40 kultūras cilvēki, kuri uztraucas par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam kā identitātes zaudēšanu, varbūt lai rūpējas arī par valsts valodas lietošanu Latgales novados – Daugavpilī, Rēzeknē. Varakļānos ar valsts valodas lietošanu nav nekādu problēmu. Domāju, ka mums ir gan šī valstiskā identitāte, gan arī sava īpašā latgaliskā identitāte.”

Varakļānieši ar aizdomām skatās uz kultūras darbinieku argumentu.

Varakļānu vidusskolas skolotāja Aina Kazāka uzskata, ka saukt sevi par latgalieti pēdējos gados kļuvis par modes lietu: “Kā es saku, [tie ir] pēdējo piecu gadu latgalieši vai pēdējo 10 gadu latgalieši. Viņu vispār nebija – kad mēs teicām, ka esam no Latgales pirms 30 gadiem – viņu nebija. Tagad tāda modes lieta. Tāds modes kliedziens.

Tas šobrīd ir moderni, varbūt kāds tiešām ar to var pelnīt naudu. Man tāda sajūta, ka ar to pelna naudu.”

Savukārt Janīna Grudule pauž: "Mani visvairāk kaitina tas, ka šo traci sāka celt it kā latgaliešu patrioti, tie, kas vispār te uz vietas nemaz nedzīvo. Viņi ir aizgājuši uz Rīgu, uz Jūrmalu, uz Salaspili. Tagad viņi pēkšņi mums sāka pārmest, ka mēs it kā nododam Latgali! [..]

Viņi taču dažs labs tikai cauri te braucis, un mūsu situāciju nemaz tik labi nezina, lai būtu korekti parakstīt tādas vēstules.”

Dzejniece, kultūras žurnāliste Sandra Marta Grudule uzskata, ka kultūras arguments tiek izmantots kā ierocis un ka aiz šīs cīņas stāv citi spēki: “Tā nav tikai kultūras cīņa. Kāpēc braukā aģitatori apkārt pa vietējiem ciematiem? Kāpēc, piemēram, tiek melots par visādiem platību maksājumiem, ka tie būs lielāki [Rēzeknes novadā]? Kāpēc tiek ignorētas tādas lietas kā, piemēram, par Madonas naudu Katoļu baznīcas tika remontētas, par Madonas naudu tika uzlikts jumts Borha pilij? Tas viss tiek noklusēts, visu laiku tiek tikai runāts par to, kā nav kas nav izdarīts. Bet visai Latvijai ir par maz naudas!”

Varakļānieši arī uzsver – viņu latgaliskā identitāte nav apdraudēta. Varakļānu novada domes deputāte, Varakļānu vidusskolas skolotāja Anita Saleniece atzīmē: “Mums ir gan šī valstiskā identitāte, gan arī sava īpašā latgaliskā identitāte.”

Arī biedrības “Varakļōnīts” vadītāja Anna Jaunzeme norāda uz “īpašo latgalisko identitāti”: “Bet mēs esam tādi latgaliski latvieši.

Šie 50 gadi [Madonas rajona sastāvā] mums ir devuši iespēju parādīt sevi kā latgaliešiem, un savu identitāti mēs neesam pazaudējuši.

Mēs runājam latgaliski, mums daudzi pasākumi notiek, mums ir Latgales amatnieku centrs, mums ir Latgales tautastērpi, bet tajā pašā laikā mēs to veidojam nedaudz latviskāku un ar to lepojamies, ka savu identitāti neesam pazaudējuši, un es domāju, ka arī nepazaudēsim. Ja mēs 50 gadu garumā, pusgadsimta garumā to neesam pazaudējuši, kā mēs varam pazaudēt tagad?  Bet tie cilvēki, kas tik ļoti, ļoti strikti vēlas mūs pievienot Rēzeknes novadam, praktiski ir saliedējuši varakļāniešus. Mēs esam par Madonas novadu.”

Anita Saleniece arī uzsver: “Mūsu piederības izjūta ir Latgale, Varakļāni, un arī Madonas novadā mēs ar to būsim bagāti. Mēs Varakļānos tieši ar to lepojamies un arī saviem bērniem to audzinām.

Mums taču neviens neliegs braukt uz "Goru" tagad skatīties izrādes, un tūristiem taču nebūs barjeru, iebraucot Madonas novadā. Tāpēc visi uztraukumi ir veltīgi.”

Kulturālo identitāti neapdraud administratīvais iedalījums, uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs.

Viņš diskusijas par Varakļānu gadījumu skaidro ar neizpratni par to, kā saistīts administratīvais sadalījums un kultūra: “Vēsturiski kulturālas lietas, tradīcijas, valodas, dialekti, tautastērpi nav jāskata kontekstā ar administratīvajām. Mēs taču nesagaidām, ka šie Varakļānu novada deputāti tērpsies tautastērpos un dziedās latgaliešu tautasdziesmas savās sesijās. Tas taču nav viņu uzdevums, mēs runājam tikai, kur būs slimnīca, kur būs vidusskolas, kuru ēku mēs siltināsim, kur kādu pabalstu izsniegs. Un tikai vietējie varakļānieši ir tiesīgi to noteikt.

Latgaliskā vai jebkura cita veida identitāte nav mērāma ar administratīvajām robežām!”

Arī Varakļānu vidusskolas skolotāja Aina Kazāka uzsver: “Runa jau nav par kultūrvēsturiskajiem novadiem, runa ir par ekonomiku. Mēs neviens nenoliedzam, ka atrodamies kultūrvēsturiskā novadā. [..] Es mācu skolā ļoti ilgstoši ģeogrāfiju un bērniem skaidroju: ekonomiski ģeogrāfiski mēs esam Vidzemē, bet kultūrvēsturiski esam Latgalē, tā mēs vienmēr esam bijuši un vienmēr esam runājuši, un vienmēr būs kāda teritorija, kas būs robeža. Cilvēks nekur savu identitāti nevar zaudēt.

Vai viņš dzīvo Rīgā vai Ventspilī, vai viņš dzīvo Londonā, ja viņš jūtas kā latgalietis, viņš būs latgalietis, bet, ja viņš nejūtas, viņš nejutīsies arī Latgalē kā latgalietis.”

Varakļānieši uzsver, ka ir un paliks latgalieši. Tomēr viņi arī jūtas atšķirīgi no tās Latgales, kas sākas aiz Varakļānu robežas.

Dzejniece, kultūras žurnāliste Sandra Marta Grudule atzīmē, ka tieši padomju laika administratīvais sadalījums palīdzējis Varakļāniem saglabāt latvisku Latgales identitāti un valodu: “Padomju laiks ir milzīga traģēdija, ko neviens nevar atsvērt, bet mums tā bija kā veiksme nelaimē, mums palaimējās ar to, ka mēs nokļuvām zem Madonas rajona, līdz ar to saglabājās latviskā Latgale. Es mācījos Varakļānu vidusskolā, un bija ļoti labi redzams, kur tā robeža novelkas. Starp Viļāniem un Varakļāniem bija tā robeža, mēs iekāpām autobusā Varakļānos, izkāpām Viļānos, tas bija pilnīgi, kā pārbraucot pāri robežai, tur uzreiz bija priekšā krievu valoda. Arī latgaliešu valoda, kas ir Rēzeknē, ir tik ļoti atšķirīga un tik ļoti jau krieviska, ka, piemēram, mēs ar savu Rēzeknes draudzeni nekad nerunājām latgaliski, jo mēs nesapratām [viena otru]. Valoda ir atšķirīga. Mēs runājām latviski.”

Janīna Grudule atzīmē: “Lai cik tas izklausītos dīvaini, aiz Varakļāniem jau beidzas Latvija.

Es iegāju Viļānos pārtikas veikalā, tur bija trīs četras pārdevējas, viņas neviena latviski nerunāja, un es saprotu, ka viņas pat īsti neprata.”

Bažas par kampaņas patiesajiem mērķiem

Daudziem varakļāniešiem ir aizdomas, ka pret viņu izvēli vērstās kampaņas patiesie motīvi nebūt nav rūpes par Varakļāniem, bet gan politiski savtīgi mērķi.

Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs norāda: “Šī ažiotāža, šī aisberga augšējā daļa ir tā redzamā, bet man ir aizdomas, ka šeit ir kaut kāda dziļāka politika. Vienu no pieņēmumiem varētu izteikt to, ka latgalisko elektorātu un latvisko elektorātu palielināt Latgales plānošanas reģionā ar Varakļāniem būtu ļoti izdevīgi, jo Varakļānos 92% ir etniskie latvieši. Arī ja mēs paskatīsimies iepriekšējos balsojumus pašvaldību vēlēšanās, Saeimas vēlēšanās, partijas, kas ir uzvarējušas vienā un otrā teritorijā, Latgalē un Vidzemē, tad jūs redzēsiet šo robežu, un tā ir ļoti būtiska.

Kāpēc šobrīd ir vajadzīga šī šķelšana, ja tam apakšā nav kaut kādi politiski mērķi? Man cita skaidrojuma nav.”

Domes priekšsēdētājam piekrīt arī dzejniece, kultūras žurnāliste Sandra Marta Grudule: “Ja paskatās vēlēšanu rezultātus, tad Rēzeknē par “Saskaņu” lielākā daļa balsoja.

Varbūt šie Rēzeknes kultūras cilvēki iedomājas, ja viņiem pienāks klāt šie latviskie apgabali, tad kaut kādā veidā izdosies to nomākt.

Bet ne Murmastiene, ne Barkava, ne Stirniene, ne Varakļāni kopā neatsver vienus Viļānus, tur tik un tā tie izšķīdīs kā jūrā. Tās problēmas, kas ir Latgales kultūrā, tikai uz vietas ir risināmas. To nevar tā, paņemot un pievienojot kaut kādu teritoriju klāt no malas.”

Varakļānieši stāsta, ka pēdējos mēnešos pieredzējuši plašu un vispusīgu dezinformēšanas un melu kampaņu ar mērķi panākt, lai vietējie nobalsotu par pievienošanos Rēzeknes novadam.

Varakļānu novada domes deputāte, lauku attīstības konsultante Janīna Grudule apstiprina: “Jā, es arī, kopš sākusies šī ažiotāža, no ļoti daudziem dzirdēju, ka tad, ja mēs pievienojamies Rēzeknei, tad zemnieki saņemšot lielākus atbalsta maksājumus, jo Madonā tie būšot mazāki un varbūt vispār nebūšot.

Tā ir pilnīga dezinformācija! Visā Latvijā platību maksājumi ir vienādi.”

Otrs kampaņas mērķis bijis diskreditēt varakļāniešu izvēli Saeimā un publiskajā telpā. Biedrība “Latgales Saeima” nosūtīja parlamentam vēstuli ar 355 Varakļānu un Viļānu novadā ietilpstošā Dekšāres pagasta iedzīvotāju parakstiem, aicinot neatraut Varakļānus no Latgales.

Janīna Grudule atzīmē: “Bet tur nav Varakļānu novada iedzīvotāji vien parakstījušies. Tur ir ļoti daudz blakus pagastu un blakus novadu iedzīvotāju parakstu.”

Savukārt citi aktīvisti bija savākuši 540 iedzīvotāju parakstus vēstulei, kurā pausta nepieciešamība saglabāt atsevišķu Varakļānu novadu, pievienojot tam Viļānu novada Dekšāru, Riebiņu novada Sīļukalna, Madonas novada Barkavas un Krustpils novada Atašienes pagastus.

“Arī otrā vēstule, kas nāca vēlāk - 540 paraksti, tad tur ļoti daudzi cilvēki, kas tur bija parakstījušies, tagad atzīst, ka ir maldināti.

Tur sākumā bija teksts, ka Varakļāni jāsaglabā kā atsevišķs novads, un tikai septītajā teikumā bija teikts, ka tomēr pie Rēzeknes novada,” norāda Janīna Grudule.

“Cilvēkiem netika izskaidrots, viņi neizlasīja, nesaprata, ko viņi paraksta, un tagad viņi jūtas vīlušies. No parakstu vācēju puses tas nebija īsti godīgi. Arī, cik es zinu, cik nācies runāt ar Atašienes pagasta iedzīvotājam, ar kolēģiem no Barkavas, ar viņu pagastiem nebija neviens runājis, konsultējies, vai viņi grib vai negrib [pievienoties], tie vienkārši tekstā bija pieminēti, ka viņus vajag vienot klāt Varakļānu novadam, tā tāda negodīga rīcība.”

Varakļānu uzņēmējs, SIA "NEXUM Latvia" īpašnieks Viktors Vilkaušs šādu aptauju neuzskata par leģitīmu: “Jo nav korekti piesaistīt citu novadu iedzīvotāju parakstus un iesniegt Saeimas komisijā. Šī aptauja arī bija iemesls, kāpēc Saeimas komisija pirmajā balsojumā atlika Varakļānu jautājuma skatīšanu, jo radās šaubas par to, vai pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu, kas atbilst iedzīvotāju vairākuma viedoklim, un tieši tāpēc arī Saeimas komisija uzdeva pašvaldībai rīkot iedzīvotāju aptauju, kas tika izdarīts, un varakļānieši nobalsoja un apstiprināja Varakļānu novada domes balsojuma atbilstību iedzīvotāju viedoklim.”

Tikmēr mazāk pamanīts ir fakts, ka pirms oficiālās iedzīvotāju aptaujas biedrība “Varakļōnīts” dažu dienu laikā savāca 987 varakļāniešu parakstus par labu Madonas novadam.

Vieni no aktīvākajiem pretiniekiem Varakļānu iekļaušanai Madonas novadā ir biedrības “Latgales Saeima” pārstāvji. Bez latgaliskās identitātes tiek piesaukti arī pavisam mazsvarīgi argumenti, piemēram, pievienojoties Rēzeknes novadam, Varakļānu dzelzceļa stacija atradīšoties pašu novadā (tagad Viļānu novada Dekšāru pagastā).

“Latgales Saeimas” rindās atrodams gan Varakļānu uzņēmējs Āris Sparāns, kurš mudināja novada pašvaldības deputātus balsot par labu Rēzeknes novadam, gan bijušais Saeimas deputāts, “Latgales Saeimas” dibinātājs Juris Viļums. Viņš Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē pat pauda gatavību ideju par Varakļānu iekļaušanu Rēzeknes novadā aizstāvēt ar ieročiem rokās.

Īpaši aktīvi ideju par Varakļāniem Rēzeknes novadā aizstāv Nacionālās apvienības pārstāvji Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas deputāts Jānis Dombrava un kultūras ministra Naura Puntuļa biroja vadītāja Marika Zeimule, kuras dzimtā puse ir Varakļānu kaimiņu pagasts Dekšāres.

Viktors Vilkaušs stāsta: “Pēc komisijas sēdes ar Dombravu bija saruna par to, kāpēc netiek respektēts Varakļānu aptaujas viedoklis. Viņa atbilde bija: viņš neticot aptaujām.

Diezgan diezgan interesanta situācija – komisija pati uzdod Varakļāniem noskaidrot viedokli, bet Dombrava tieši pasaka, ka tai netic. Tas vien jau liek nojaust, ka tas ir politisks uzstādījums par to, kā tiek organizēta reforma.”

Varakļānieši kultūras argumentu uzskata par manipulāciju

Varakļānu vidusskolas skolotāja Aina Kazāka uzskata, ka ar varakļāniešiem tiekot manipulēts: “Man ir tāda sajūta, ka daži cilvēki veido nevis ne tikai ekonomisko, bet politisko platformu nākamajām vēlēšanām, vai veido kaut kādu organizāciju, vai meklē balsis. Viņi mūs izmanto, varbūt mēs esam svarīgi, varbūt tās 3000 balsis ir ļoti svarīgas, nezinu. Šobrīd attiecības starp cilvēkiem ir ļoti saasinātas, un mēs pat nezinām, kā ar mums manipulē.”

Līdzīgu viedokli pauž arī dzejniece, kultūras žurnāliste Sandra Marta Grudule: “Bet kas to visu organizē? Ir labi redzams, ka šeit tiešām visam pasākumam apakšā ir kaut kāda nauda, to nevar uztaisīt bez naudas.

Kāpēc pēkšņi parādās tik daudz interviju, viena pēc otras intervijas ar kultūras darbiniekiem, jo caur kultūru ir labi, viņus var nolikt priekšā, viņus var būt kā fasādes. Kas aiz tā slēpjas, kas par to maksā?”

Uzņēmējs Viktors Vilkaušs saskata līdzību starp Rēzeknei par labu aģitējošo publisko komunikāciju un “Krievijas propagandu par to, kā bijis vēsturiski. Tas ir bijis šādi, mums to visu vajag atjaunot.”

Varakļānu Goda pilsone, pensionāre Anna Strode atzīmē: “Bija Latgales kongress, tādas muļķības,– gribēja jau gandrīz vai atdalīties [no Latvijas], vai autonomo apgabalu izveidot Latgali. Nu kur mums ir prāts, kur? Lai ātrāk mūs varētu pievienot Krievijai? Atnāks Putins, un, lūdzu, būs jums kādreizējā Vitebskas guberņa.

Es tajā brīdī tiešām bija lepna, ka es neesmu Latgalē, pie Rēzeknes rajona, jo es esmu pie Madonas rajona, mums tas nedraud.”

Par Varakļānu novada nākotni teritoriālās reformas kontekstā jālemj Saeimai. Varakļānieši cer, ka deputāti rēķināsies ar viņu viedokli.

Viktors Vilkaušs uzsver: “Ja deputāti lems pretēji Varakļānu viedoklim, varakļānieši ar to nesamierināsies. Es pieļauju domu, ka varakļānieši izies ielās, bloķēs Rēzeknes šoseju, protestēs un nepieļaus citādāku lēmumu nekā pašlaik. Tas ir diezgan absurdi, ka rīdzinieki un nevarakļānieši vēlas izlemt, kā dzīvot varakļāniešiem.”

Arī biedrības “Varakļōnīts” vadītāja Anna Jaunzeme norāda: “Ja tik daudzi cilvēki ir bijuši par to, ka mēs esam pie Madonas novada, kā viņi varētu izdarīt [citādi]?

Ja tā, tad jāatlaiž Saeima. Pavisam nopietni. Tas nozīmē, ka viņi iet pret tautu.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti