Viņš pastāstīja, ka pils daļu, kur atrodas muzejs, plāno pabeigt 2018.gada nogalē, bet tas vēl nenozīmēs, ka uzreiz varēs izvietot visu muzeja ekspozīciju, paies vēl laiks, kamēr telpas apgūs pilnā apmērā.
Viņš gan atzina, ka ar šādiem būvdarbiem vienmēr pastāv risks – paredzēts daudz izpētes darbu un arheoloģisku izrakumu, un, ja to laikā atklās kādas vērtīgas detaļas vai objektus, varētu pat mainīt projektu.
Piemēram, pils austrumu piebūves atjaunošanas laikā atklātas pirms 1330.gada būvētās ēkas paliekas, kuras saglabāšana bija nozīmīga, tāpēc bija jāmaina ēkas funkcijas un projekts.
Radiņš sacīja, ka Rīgas pils nav būvēta tukšā vietā, bet gan abās pusēs pilsētas mūrim, un pils pagalma dziļumā atrodas Rīga, kura tur bija pirms tam, tāpēc “visādi brīnumi var gadīties”.
Radiņš gan pauda, ka viņš ir optimists un cer, ka darbus pabeigs 2018.gadā.
Jau ziņots, ka sākotnēji bijis paredzēts, ka Rīgas pils kastelas daļā muzejs pēc pārbūves 2017.gadā ievāksies un no jauna tiks atklāts 2018.gada novembrī, tad šobrīd esot skaidrs, ka tas nenotiks, jo darba procesa gaitā atklājies, ka nepieciešams papildu laiks, lai visu pabeigtu.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs Rīgas pilī atradās no 1920. līdz 2014.gadam un atgriezīsies tajā pēc šīs vēsturiskās ēkas rekonstrukcijas.
2014.gada oktobrī muzejs pilnībā atbrīvoja telpas Rīgas pilī. Sākotnējais Rīgas pils renovācijas plāns paredzēja, ka muzejs pārtrauc darbību pilī 2015.gada beigās, taču 2013.gada 20.jūnija ugunsgrēka dēļ šie plāni tika koriģēti. Muzejam nācās izvest savu krājumu, kurā ir vairāk nekā 1,5 miljoni vēsturisku priekšmetu, uz pagaidu telpām Lāčplēša ielā 106/108, savukārt Brīvības bulvārī 32 atjaunota Latvijas vēstures ekspozīcija.
