RMM direktores Ilzes Knokas lēmums pārveidot muzeja struktūru un likvidēt galvenā krājuma glabātāju vietu saviļņojis gan sabiedrību, gan sašķēlis muzeja kolektīvu divās pretējās nometnēs, norāda raidījuma „100g kultūras” veidotāji, tomēr pastāv aizdomas, ka notiek atbrīvošanās no neērtas darbinieces, jo konflikts starp Knoku un ilggadējo krājuma glabātāju Annu Eglienu ir jau gadiem ilgi.
Mēneša laikā uz Kultūras ministriju (KM) aizceļojušas vairākas emocionālas vēstules abu pušu atbalstam. Šonedēļ KM saņēmusi arī desmit muzeja darbinieku atbalsta vēstuli Knokas iecerētajām pārmaiņām. Turklāt darbinieki konflikta saasināšanā vaino Eglienu, pārmetot viņai tendenciozu nevēlēšanos sadarboties, lojalitātes trūkumu un kolektīva šķelšanu.
Nākamnedēļ šo jautājumu iecerēts apspriest Muzeju padomē.
Konflikta pamatā ir dažādais skatījums par to, kādas kultūrvēsturiskas vērtības būtu jāuzglabā – pilnīgi viss vai jābūt izlasei.
Mums maksā par to, ka mēs mantojumu veidojam ļoti apzināti, paturot prātā, ko ar šādu priekšmetu kopumu mēs pēc kaut kāda laika gribam darīt. Tas līdz šim tā īsti nav noticis,” raidījumā uzsvēra Knoka.
Pēc viņas domām, krājums nevar veidoties automātiski, bet gan muzeja profesionāļiem tas jāveido apzināti.
„Ir jābūt skaidrībai, ko muzejs vāc un ko nevāc.. Muzejam nav šāda dokumenta [stratēģijas], ir kaut kāda prakse, kas tiek īstenota ikdienā,” problēmu izklāstīja Knoka, apliecinot, ka neko no līdz šim savāktajām vērtībām negrasās iznīcināt vai apdraudēt.
Direktores teiktajam par krājumu vākšanas politikas neesamību nepiekrita Egliena.
Atlase nepārtraukti tiek veikta, tā nav mana personīgā kompetence, ir krājumu komisija, kurā šie jautājumi tiek izskatīti. Muzejs nav papildinājies ne ar vienu materiālu, kuru direktore nav apstiprinājusi. Kas tad ir tās nevērtības, ko mēs esam savākuši?” retoriski vaicāja Egliena. „Teikt, ka mums nekā nav un ka esam kā plūstošās smiltis, nevar.”
Viņa arī pauda bažas, ka esošā situācija varētu „radīt sliktu zīmi”, ka muzejam vairs nevar nodot priekšmetus.
Savukārt muzeoloģe Una Sedleniece pastāstīja, ka pasaulē attiecībā uz krājumu vākšanas politiku vērojama tendence pārvērtēt kolekcijas un no daļas materiālu šīs pārvērtēšanas rezultātā atbrīvojas.
Tikmēr Latvijas Universitātes profesore Silvija Radzobe pauda bažas par Knokas izteikumiem, ka krājuma veidotājiem jābūt tiem, kuri izvērtē, kurš materiāls ir saglabājams.
Bieži var gadīties, ka šodien tam nav nozīmes, bet pēc desmit gadiem tam var būt ārkārtīga nozīme. Muzeja darbinieki nevar būt speciālisti visās nozarēs un nevar zināt, kas pētniekiem var būt nozīmīgi,” skaidroja Radzobe.
Noslēgumā Knoka norādīja: „Es piekrītu, ka ir jāvāc kultūrvēsturiskas vērtības, ar noteikumu, ka mēs zinām, ka tā ir kultūrvēsturiska vērtība, nevis priekšmets, kas ir bijis rakstnieka mājās.”
Jau vēstīts, ka kopš 14. aprīļa Rakstniecības un mūzikas muzejā likvidēts galvenā krājuma glabātāja amats, kurā gadiem ilgi bijusi Anna Egliena. Muzeja vadība uzskata, ka amats ir lieks, bet nozares eksperti iesnieguši kultūras ministrei Eglienas aizstāvības vēstuli, uzskatot, ka bez viena atbildīgā cilvēka, kurš pārrauga visas savāktās vērtības, ir apdraudēta kultūras mantojuma saglabāšana.
Raidījumu "100g kultūras. Diskusija" iespējams noskatīties LTV mājas lapā.
