Uz Latviju plāksne atceļoja kopā ar izcilā valstsvīra pīšļiem saistībā ar viņa pārapbedīšanu dzimtenē. Pārapbedīšanas ceremonija notika pirms mēneša Rīgas I Meža kapos, bet kapa plāksni piederīgie nolēma dāvināt Liepājai, kas ir Miķeļa Valtera dzimtā pilsēta.
Stāstot par 23. oktobra pasākumu, Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla atzīmēja: “Ņemot vērā situāciju, kāda ir valstī, mēs uz ļoti plašu auditoriju neceram, bet katrā gadījumā kapa plāksnes nodošana notiks ļoti svinīgos apstākļos Liepājas muzeja dārzā. Dārzā tieši tāpēc, ka tur var cilvēki justies nedaudz brīvāk nekā muzeja iekštelpās. Pasākumā piedalīsies Miķeļa Valtera tuvinieki, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas pārstāvji, Liepājas pilsētas pašvaldības pārstāvji, kā arī ar nelielu stāstījumu par saviem pētījumiem dalīsies vēsturnieks Toms Ķikuts.”
Ar muzikāliem priekšnesumiem pasākumu bagātinās NBS Jūras spēku orķestris.
Sākot no 23. oktobra, kapa plāksne glabāsies Liepājas muzeja krājumā. Muzejs plāno periodiski kapa plāksni eksponēt plašākai apskatei.
Miķelis Valters dzimis Liepājā 1874. gada 25. aprīlī strādnieku ģimenē. Miķelis Valters bija Latvijas pirmais iekšlietu ministrs, politiķis, diplomāts, žurnālists un literāts. Viņam bija nozīmīga loma Latvijas neatkarības idejas formulēšanā un valsts dibināšanā.
No 1919. gada oktobra Miķelis Valters bija diplomātiskais pārstāvis Itālijā, 1921. gada martā – ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Itālijā, no 1921. gada novembra – arī nerezidējošais ministrs Spānijā un Portugālē. Miķelis Valters bijis ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs arī Francijā, Polijā, Ungārijā Beļģijā un Luksemburgā, kā arī konsuls Karalaučos (Austrumprūsijā).
Līdzās savām aktivitātēm diplomātijas jomā Miķelis Valters pazīstamas arī ar savām filozofiskajām un mākslas apcerēm un dzeju krājumiem. Kā dzejnieks un literāts viņš darbojās ar pseidonīmu – Andrejs Paparde.
Miķelis Valters mūžībā devās 94 gadu vecumā Nicā, Francijā, 1968. gada 27. martā.
