Koncertzāles "Lielais dzintars" būvniecība izmaksā vairāk nekā 30 miljonus eiro, piesaistīti gan Eiropas Savienības struktūrfondu, gan valsts līdzekļi. Vairāk nekā 14 000 kvadrātmetru plašā un astoņus stāvus augstā ēkas projekta tehnoloģiju Baltijas reģionā izmanto pirmo reizi.
Redzamākās īpatnības ir slīpās sienas un mulsinošas krāsas gaisma, kas telpās ieplūst no logiem, kurus no ārpuses sedz dzintara krāsas paneļi. Lai arī cik progresīvi izskatītos modernais projekts, vairoties no diskomforta iekštelpās, tā savdabību centīsies tuvināt standartiem. Telpās ierīkos spēcīgus dienas gaismas ķermeņus, kas oranži zeltaino gaismas toni slāpēs.
"Pie griestiem ir dzesēšanas paneļi, kas ēkā uzturēs atdzesētu gaisu, lai karstā vasarā būtu pietiekami vēss, apsildāmās grīdas arī publiskajās zonās," stāsta SIA "Lielais dzintars" valdes locekle Baiba Bože.
LSO vajadzībām pielāgots viens stāvs, kur atrodas darba telpas katrai instrumentu grupai un ikdienas mēģinājumu telpa. Celtniecības gaitā saruka projekta apjoms, tāpēc vietas nepietiks orķestra administrācijai - apmēram desmit cilvēkiem.
"Sākotnēji tā bija plašāka, biroja darbība netika plānota, pa kādiem kaktiņiem bija atrastas iespējas, līdz ar to orķestra administrācija meklēs telpas īrēšanai kaut kur tuvumā," skaidro LSO vadītājs Uldis Lipskis. "Sākotnēji, kā jau teicām, bija projekts daudz lielāks paredzēts, nebija mūzikas skola iekšā un bija ļoti plašas telpas. Jāsaka gan, ka orķestris bija ļoti iesaistīs līdz šim. Manuprāt, telpām vajadzētu pietikt. Katrā ziņā, LSO ar visu to būs nesalīdzināmi labākās telpās, nekā jebkurš cits orķestris Latvijā. Šobrīd es varu pilnīgi droši teikt, ka ne Berlīnes, ne Bavārijas simfoniskajiem orķestriem nav tik labas telpas, kādas būs LSO šajā ēkā," uzsver koncertzāles mākslinieciskās programmas veidotājs Ints Dālderis.
Vairāk nekā 30 miljonus eiro vērtajā projektā pavisam būs trīs zāles, kur noritēs dažāda mēroga un mūzikas žanra koncerti, teātra izrādes, izstādes un saviesīgi vakari. Vēl šomēnes Kultūras ministrija koncertzālei "Lielais dzintars" piešķīra vairāk nekā 140 000 eiro, no kuriem aptuveni 120 000 tiks novirzīti pasākumu rīkošanai.
"Pilsēta ir vairāk ieguldījusi šobrīd ēkas būvniecībā. Bet, ja rēķinām 2016.gada budžetu, vairāk nekā 60% ēkas uzturēšanu finansēs valsts. LSO un daļa mūzikas skolas un abi šie kolektīvi ir valsts institūcijas, un mēs saņemsim nomas maksā naudu par telpu īri, un tas veido lielāko daļu no gada budžeta," skaidro SIA "Lielais dzintars" valdes locekle Baiba Bože.
Vistuvāk gatavībai ir kamerzāle ar 200 sēdvietām un speciāli izbūvētu klavieru piegādes liftu. Bet daudzfunkcionālā centra sirds ir 20 metrus augstā lielā zāle ar vēl neredzamiem diviem balkonu stāviem, bet visaugstāk atrodas atsevišķi piecu vietu balkoniņi pašiem drosmīgākajiem skatītājiem. Kopumā lielajā zālē plānotas 1080 sēdvietas. Arī šai zālei būs vairāki pielietojuma veidi, tomēr primāra "Lielā dzintara" interjerā ir funkcionalitāte.
"Brīva no dažām liekām detaļām un kustībām, mēs koncertējamies uz izcilu akustiku. Šobrīd reverberācijas laiks ir ap divām sekundēm, kas ir ļoti labā līmenī pasaules koncertzālēs. Krēsli, iespējams, būs dažādos toņos, bet vienā krāsu gammā. Rūpējamies, lai materiāli, kas tiks izmantoti, lai tie netraucētu akustikai," norāda Baiba Bože.
