Sadaļas Sadaļas

Kultūras osta – Liepāja. Stāsta pilsētas mūzikas dzīves pētnieces

Ir noslēdzies apjomīgs fonda “Uniting History” pētījums, kas atklāj nozīmīgu kultūrvēstures daļu Liepājas mūzikas dzīvē, jau sākot ar 18. gadsimta vidu, kad tika dibināts pirmais Liepājas pilsētas orķestris, līdz pat 20. gadsimta beigām.

Latvijas Radio 3 “Klasika” raidījumā “Diena sākusies” saruna ar Liepājas Universitātes pētniecēm – profesori Ilzi Valci un mākslas zinātņu doktori Vēsmu Lēvaldi, kuras sadarbībā ar “Uniting History” īstenojušas šo vērienīgu pētījumu.

Līdz šim konkrētā perioda kultūras dzīve Liepājā tikusi pētīta fragmentāri, materiāli nav apkopoti vienuviet, un tie vērtējami kā pretrunīgi. Pētījumā tika apzināta pilsētas daudznacionālā un bagātīgā kultūrvide, kultūrvietas un pētīti izpildītājmākslinieki, kuru dzīve saistīta ar Liepāju.

Inga Žilinska: Kuram piederēja ideja par šāda apjomīga pētījuma realizēšanu?

Vēsma Lēvalde: Ideja saistās ar “Uniting History” projektu atvest uz Liepāju Sanktpēterburgas simfonisko orķestri ar koncertu, kurš bija paredzēts pagājušā gada augustā. Viņi vēlējās sagaidīt orķestri ar izstādi, kurā ieskicētu Liepājas kultūras vēsturi un, protams, īpaši ar mūziku saistīto. Tā īpašā tēma viņiem bija holokausta konteksts, mūziķu likteņi Otrajā pasaules karā. Tad mums sarunās arī noskaidrojās, ka Liepājai ir ļoti cieša saistība ar Marisa Jansona vecākiem; no tā dzima ideja veidot kaut kādu plašāku pētījumu, papētīt plašāk šo mūzikas vēsturi.

Tad iesaistījās arī Liepājas Simfoniskais orķestris, kuri teica, ka patiesībā viņiem nav pat arhīva un nav veidota tāda sava vēsture vispār,

un ka viņus galu galā arī interesējot tie vēsturiskie fakti – kādā secībā, kā tas viss sācies. Mēs ar fondu “Uniting History” vienojāmies par ļoti īslaicīgu projektu, faktiski līgums ar Liepājas Universitāti tika noslēgts par trīs mēnešu darbu. Reāli, kā jūs saprotat, darbs ilga daudz ilgāk un, godīgi sakot, turpinās joprojām.

Ko jūs esat paguvuši izpētīt un cik ilgu laika posmu ir izdevies aptvert?

Vēsma Lēvalde: Lielos vilcienos simfoniskās mūzikas vēsturi un to laika skalu mēs esam apguvušas un izpētījušas, tie pieturas punkti mums ir no pirmsākumiem – no 18. gadsimta līdz 20. gadsimta beigām. Un tagad Ilze turpina šo pētījumu, lai detalizētāk izpētītu pēckara periodu, un, protams, Ilzes uzmanība vairāk ir pievērsta mūzikas procesiem un arī, protams, cilvēkiem, kuri šos procesus virzīja.

Kādā formātā patlaban šis pētījums ir pieejams un kā tas tiek plānots nākotnē?

Ilze Valce: Fonds “United History” uzrunāja Vēsmu, es pievienojos nedaudz vēlāk. Vēsma man uzdeva jautājumus saistībā ar mūzikas vēsturi un personībām, un tādā nejaušā veidā es kļuvu par līdzdalībnieci šim projektam. Ideja bija veidot plašu izstādi jau 2020. gada augustā, kad bija pirmoreiz plānota Sanktpēterburgas simfoniskā orķestra viesošanās un arī šī filmiņa vai lasījums par traģiskāko periodu simfoniskā orķestra vēsturē – fokusējoties uz kara gadiem un traģiskajiem likteņiem gan no vācu nacistu puses, gan arī izskatīt jautājumus par Staļina represijās cietušajiem mūziķiem.

Mūsu vienošanās bija, ka gatavojam referātus Liepājas Universitātes starptautiskajai zinātniskajai konferencei, ko mēs arī paspējām, jo mēs faktiski uzsākām pētījumu 2019. gada decembrī. Janvārī, februārī mēs ļoti čakli strādājam arhīvos, dzimtsarakstu nodaļā un muzejā, un ar daudzām privātpersonām.

Martā, kad iestājās pandēmija, daļa no mums pieejamiem avotiem, resursiem tika slēgta, tomēr mēs atradām iespēju turpināt.

Vēsma publicēja savu materiālu mūsu starptautiskās konferences rakstu krājumā. Un bija tāda laimīga sakritība, ka, neskatoties uz to, ka Sanktpēterburgas simfoniskā orķestra koncerts tika pārcelts par gadu, koncertzāle “Lielais dzintars” tomēr atrada iespēju drošā veidā atzīmēt savas pastāvēšanas piecu gadu jubileju. Un “Lielā dzintara” mākslinieciskā vadība mūs uzrunāja nolasīt šo sagatavoto materiālu svētku koncertu ieskaņā. Tas mums pašām bija ārkārtīgi vērtīgi. Jo arī koncerta laikā muzikologs Orests Silabriedis lasīja ļoti izsmeļošu referātu vai ievadvārdus un šī orķestra vēsture tika apskatīta no vairākām pusēm, šeit izkristalizējās arī jaunas problēmas. Šo pētījumu mēs arī šogad vēl turpinām, jo skaidrs, ka divos trijos mēnešos – kā Vēsma teica – tie ir daži nozīmīgākie pieturpunkti. Šogad tika pabeigta arī videofilmiņa 9 minūšu garumā par orķestri.

Vēsma Lēvalde: Un, protams, es gribēju piebilst, ka arī tie mūsu pirmskoncerta lasījumi “Lielajā dzintarā” ir drusku cits rakurss, jo tur mēs vairāk fokusējāmies uz kultūrvietām vēsturiskā secībā – kā mūzika ir attīstījusies kādās kultūrvietās. Tas arī ir publiski pieejams: gan šis videoieraksts, mūsu lasījumi, gan arī videofilmiņa ir vietnē “YouTube” kā brīvpieejas materiāli, ieteicami izmantot kā mācību materiāli. Mans publicētais raksts, kas ir krājumā, jau arī ir pieejams Latvijas Nacionālās bibliotēkas arhīvā. Bet, protams, ir vēl ļoti daudz savāktu materiālu, ir atsevišķi veidoti iespējami daudzu mūziķu biogrāfiskie fakti, jo Liepājas mūzikas vēsturē mūziķi, protams, ir mainījušies: filharmonijas vasaras koncertos orķestrus veidoja pēc festivāla orķestra principiem, tāpēc šeit ir spēlējuši daudzi mūziķi, kuri ir bijuši arī radiofona mūziķi vai Nacionālās operas mūziķi – bet šeit viņi gadu no gada ir piedalījušies filharmonijas vasaras koncertos. Pamatkodolu veidoja Liepājas operas orķestris. Tad mēs centāmies maksimāli daudz noskaidrot vārdus un arī biogrāfiskos datus, un tie arī ir apkopoti. Ir savākts bagātīgs fotomateriālu klāsts un atmiņas no dažādiem privātiem arhīviem. Protams, mums ir doma, ka visu šo materiālu vajadzētu apkopot kaut kādā vienotā veidā, vai tā būtu monogrāfija, vai tā būtu viena daļa Liepājas kultūrvēsturiskā monogrāfijā, jo ir tā, ka tā

mūzikas vēsture Liepājā ir ārkārtīgi cieši savijusies ar citām jomām: ar teātra vēsturi, īpaši cieši ar operu, arī ļoti cieši ar muzikālās izglītības tradīciju.

Tur pat nav nodalāms īsti, jo tie cilvēki ir bijuši vieni un tie paši, gan no mecenātu puses, gan no organizatoru puses, gan no mūziķu puses. Tāpēc mēs arī likām pirmskoncerta lasījumiem nosaukumu “Liepājas kultūras akvarelis”, jo tur tiešām visas šīs krāsas ir sapludinātas kopā. Un materiāls ir – bagātīgs, daudz. Daļa ir pieejama video formātā, bet mēs ļoti ceram, ka mums izdosies arī izveidot kaut ko drukātā veidā.

Ilze Valce: Es gribētu piebilst, ka materiāli par personālijām un dati pašlaik lielākā mērā ir līdz Otrā pasaules kara beigām, jo padomju laika periods ir iezīmēts arī citos materiālos, piemēram, Liepājā ir brīnišķīga, izcila, erudīta muzikoloģe Aija Engelmane, kura ir staigājoša enciklopēdija un kura par orķestri ir ārkārtīgi kompetenta. Un mēs zinām, ka pašlaik arī top grāmata sadarbībā ar žurnālisti Indru Imbovicu par Liepājas Mūzikas vidusskolu, jo Liepājas Mūzikas vidusskola nākošajā sezonā atzīmēs savu simtgadi, un arī Liepājas opera atzīmēs savu simtgadi. Padomju periods manā izpildījumā vēl nav tik plaši iezīmēts kā periods līdz Otrajam pasaules karam, bet šis darbs tiek turpināts, un mēs gaidām brīdi, kad tiksim brīvi arhīvos un kad varēsim atpazīt mūziķus fotogrāfijās, runājot ar cilvēkiem, kuri viņus pazīst; mums jāgaida, ka tiks atvērti arhīvi, muzeji, kad mēs varēsim brīvāk intervēt cilvēkus.

Ja mēs gribētu sagrupēt šo vēstures pētījumu, kādus nozīmīgākos periodus jūs izceltu un iezīmētu?

Vēsma Lēvalde: Tas interesantākais, protams, ir tas, ka pirmais orķestra veidojums šeit, Liepājā, ko mēs nosacīti varam par tādu dēvēt, ir pilsētas kapela jeb staatskapelle.

Faktiski 18. gadsimta beigās Liepājai jau ir savs profesionāls teātris, nu, vācu teātris gan, bet ar savu orķestri. Un tad ilgus gadus teātra un orķestra darbība ir ļoti cieši saistīta.

Un tas būtu, teiksim, tas viens periods: līdz Pirmajam pasaules karam, ar filharmonijas darbību, kas sākās 1881. gadā, pat vēl tādu oficiāli nereģistrētu, bet presē parādās recenzijas, ka filharmonijas orķestris sava pirmā darbības gada laikā ir varen audzis meistarībā. Tātad mēs secinām, ka jau koncerti ir, lai gan tā biedrība, kas uztur orķestri, oficiāli dibinās pēc tam vēlāk. Paralēli top arī mūzikas skolas. Un Pirmais pasaules karš pārrauj ļoti aktīvo mūzikas dzīvi. Tad atsākas 20. gados un ļoti intensīvi turpinās no 20. gadiem līdz pat kara gadiem, mēs redzam arvien pieaugošu interesi, arvien plašāku ģeogrāfiju, kad tiek vasaras koncertos piesaistīti viesdiriģenti, viesmākslinieki faktiski no visas pasaules. Un daudzi tūkstoši apmeklē šos vasaras filharmonijas koncertus, kas arī ir interesanti – tik intensīva muzikālā dzīve, kāda bija 30. gados, es domāju, ka ļoti reti kur Eiropā ir bijusi tik intensīva. Tad, protams, ir kara gadi, kas pārrauj, un pēckara periods jau ir Ilzes pārziņā.

Latvijas Mūziķu biedrības Liepājas nodaļas simfoniskā orķestra koncerts 1924.gadā

Ilze Valce: Jā, pētot šos materiālus, es ārkārtīgi ilgi skatījos uz Valda Vikmaņa Latvijas konservatorijas beigšanas bildi 1937. gadā. Šajā bildē ir viss Latvijas konservatorijas zieds, ieskaitot Jāzepu Vītolu, šeit ir gan vijoļu meistars Ādolfs Mecs, gan komponisti, gan izpildītāji, šeit ir arī holokaustā nogalinātā Sāra Rašina. Domājot par to, kas notika pēc kara, es sapratu: to skolu, tos pamatus, kas šiem konservatorijas beidzējiem tika ielikti Latvijas laikā, proti,

šo inteliģenci, šo kopā turēšanos, šo kalpošanu mūzikas mākslai, manuprāt, tieši Valdis Vikmanis ir 50 savas darbības gadus turējis svētu un nodevis tālāk.

Pēc kara vispirms ir drupu novākšana, kas aizņem vairākus gadus. Teātri, koncertdzīve un izrāžu dzīve turpinās, tiek veidoti skolas orķestri. 1950. gadā operas trupu likvidē, un Valdis Vikmanis ir tas, kurš aicina šos mūziķus pie sevis skolā, un neatlaidīgi, soli pa solim, spītīgi un mērķtiecīgi veido un kopj orķestri. Kopā ar Kārli Bunku viņi atskaņo gan šīs programmas, gan iestudē operas pēc tiem pašiem uzstādījumiem, kādi ir bijuši brīvās Latvijas laikā.

Pēc tam, 60. gados tiek uzcelta un atvērta jaunā “Pūt, vējiņi!” estrāde, un tad šī mūzikas dzīve, iekoptais lauciņš no brīvās Latvijas laika tiek pārnests arī Liepājā,

šī mūzikas skola tiek paplašināta, šis orķestris tiek turēts ar viltu, ar varu, ar labu – dažādos veidos –, un tiek veidotas tādas kā mazas saliņas visā Liepājas rajona teritorijā – mazās mūzikas skolas. Tiek aicināti bērni mācīties, izglītoties, viņi spēlē orķestrī, un šī pēctecība, kādu mēs redzam Latvijas laikā, kur šī tradīcija nāk no Pēterburgas konservatorijas... Būtībā es saskatu šo lielo saikni starp Pēterburgas konservatorijas pamatiem un šo kopienu, ko veidoja gan Beļajeva pulciņš, gan Rimskis-Korsakovs un viņa skolnieks Jāzeps Vītols. Šī tradīcija, šī skola, šī mākslas aura vai kopiena, manuprāt, tieši Valda Vikmaņa personībā tiek pārnesta šeit, Liepājā.

Es pašlaik vēlos tā pastiprināti pētīt tieši Valda Vikmaņa periodu, jo uzskatu, ka tieši šis ir tas posms, kas mums ļauj runāt par simfoniskās mūzikas tradīciju Liepājā šodien.

Vēsma Lēvalde: Tu pieminēji Pēterburgas skolu, bet es gribu pateikt, ka

tai tradīcijā īstenībā šeit ir bijusi tāda sava veida kultūras osta, jo te ir satikušies ļoti dažādu tautību, ļoti dažādu kultūru un ļoti dažādu skolu pārstāvji –

te ir gan Vīnes skola, gan Viļņas konservatorija, gan Varšavas konservatorija, gan Berlīne, protams, visplašāk pārstāvēta Pēterpils – visi šie dažādo tautību pārstāvji. Un, kas ir ļoti interesanti, viņi nāk no dažādām pasaules vietām, skolām un dažādiem likteņiem, bet jau 19. gadsimta beigās ārkārtīgi izteikta ir latviešu mūzikas popularizēšana. Visus kopā kaut kā ļoti vieno tā mūzika, man liekas, ka tā ir arī tā skaistā ideja, kas vispār ir “Uniting History” pamatā. Mērķis, kāpēc viņi veido šādus projektus un izstādes –

tā vēlme ir veidot sabiedrības integrāciju ar kaut kādu vienotu vēstures izpratni, balstoties tieši kultūrā un mākslā, tādos kultūras un mākslas saskares punktos.

Man liekas, ka tā ir skaista ideja, kas iziet jau ārpus mūzikas rāmjiem, kas ir tāda vispārcilvēciska ideja.

 

Pilnu sarunu klausieties Latvijas Radio 3 “Klasika” raidījumā “Diena sākusies”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt