Labrīt

Meklēs kompromisu pedagogu darba samaksas kārtības modeļa izveidei

Labrīt

Pieaug cena gāzei un šķeldai. Eksperti neprognozē, kad cenu kāpums mitēsies

Latvijas speciālisti palīdz Ukrainai kultūras mantojuma saglabāšanā

Kultūras mantojuma eksperts: Ukrainā redzam Krievijas vēlmi cilvēkiem atņemt sakņu sajūtu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Kultūrvēsturiskais mantojums nozīmē nācijas saknes un identitāti, tāpēc Ukraina vēlas iespējami ātrāk atjaunot karā sagrautos un cietušos kultūrvēsturiskos objektus. Ukrainai palīdzību šai jomā sniedz arī Latvija. Pirms dažām dienām no kara postītās valsts Latvijā atgriezās trīs pieredzes bagāti eksperti, kas vairāk nekā nedēļu strādāja vairākos kara skartos objektos.

Ukraina ir bagāta ar savu kultūrvēsturisko mantojumu, ko diemžēl turpina postīt karš. Šobrīd ir vairāki simti kultūrvēsturisko objektu, kas cietuši vai sabombardēti karā un kam nepieciešama atjaunošana.

Savu nozīmīgu artavu šai jomā sniedz arī Latvija, jo mums ir izcili un pieredzējuši jomas eksperti, kas jau darbojušies līdzīgos apstākļos, kad kultūras mantojums cietis dažādos bruņotos konfliktos.

Pirms vairākām dienām no Ukrainas atgriezās triju ekspertu komanda, kas pusotru nedēļu strādāja četros objektos.

Viņi precīzi dokumentēja cietušās ēkas, izmantojot lāzerskenerus, veica radīto postījumu diagnostiku un konsultēja atbildīgās Ukrainas institūcijas par tālāk veicamajiem atjaunošanas darbiem.

Viens no Latvijas komandas, UNESCO eksperts Bruno Delands (Deslandes) savulaik jau darbojies Irākā un Sīrijā. Ukrainā viņš ar kolēģiem strādāja vietās, kam karš jau aizvirzījies pāri, bet kara tuvums tomēr bija sajūtams.

"Protams, karš tur vēl turpinās, bet dzīve daudzās pilsētās jau atkal sāk atgriezties. Taču katru dienu gaisā lido raķetes, un infrastruktūra ir sliktā stāvoklī, nav vairs daudzu tiltu, kas savieno vienu pilsētu ar otru, un daudz laika jāpatērē, lai nokļūtu no vienas vietas uz otru," stāsta Delands.

Latvijas eksperti darbu uzsāka mazākajā Ukrainas pilsētā Uhnivā, Svētās Jaunavas Marijas baznīcā, pēc tam devās uz Čerņihivu, kur strādāja divos objektos – Vasila Tarnovska Ukrainas senlietu muzeja mājā, kur atrodas arī Jaunatnes kultūras centrs, un Čerņihivas kinoteātra ēkā, kas arī ir nozīmīgs kultūras mantojuma objekts, diemžēl šobrīd pamatīgi izpostīts.

Bruno Delands turpina: "Jaunatnes kultūras centrs bija nobombardēts, un viss, kas tam apkārt – gan ceļš, gan blakus esošais stadions. Puse no šīs vietas ir avārijas stāvoklī, bet otra puse – nestabilā situācijā, no objekta bija nepieciešams steidzami evakuēt grāmatas."

Ceturtais objekts, kurā strādāja mūsu eksperti, bija Kijivas Svētā Kirila katedrāle, kas nebija cietusi karā, bet kas atrodas bīstamajā zonā un kuru iecerēts iekļaut UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Šobrīd šajā sarakstā jau atrodas viens Kijivas objekts, un tā ir Svētās Sofijas katedrāle.

Ir cerība, ka Svētā Kirila katedrāle sarakstam varētu pievienoties jau nākamgad. Skaidro viens no Latvijas ekspertiem, kas tajā strādāja, RTU asociētais profesors Māris Kaļinka: "Ukrainas Kultūras ministrija izvēlējās šo objektu, lai arī tas tiktu fiksēts un dokumentēts, un būtu, pirmkārt, jau virtuāli pasargāts. Un tad to varētu arī pilnvērtīgi iekļaut UNESCO sarakstā."

Latvijas zinātnieki Ukrainā uz vietas strādāja pusotru nedēļu, bet tagad atgriezušies Latvijā un jau attālināti analizē datus un gatavo rekomendācijas, kā jārīkojas Ukrainas kolēģiem, lai viņi kara skartos objektus varētu atjaunot pēc iespējas ātrāk un efektīvāk.

Latvija valstiskā līmenī ir viena no pirmajām valstīm, kas Ukrainai sniedz atbalstu tieši kultūras pieminekļu saglabāšanas jomā.

Māris Kaļinka norāda: "Uz Ukrainu nāk dažāda veida palīdzība, it īpaši sociālā jomā, bet tieši šajā jomā mēs bijām gandrīz vienīgie pašlaik, kultūras mantojuma jomā šis bija tāds pirmais atbalsts no Latvijas."

Kā uzsver Bruno Delands – kultūras mantojums ir ļoti būtiska ikvienas valsts un tautas identitātes daļa, tāpēc tik akūti svarīgi to nosargāt un saglabāt: "Ukrainā esot, mēs daudz pārrunājām ar ukraiņu kolēģiem, ka no Krievijas bija liela vēlme, lai cilvēkiem vairs nepaliktu sakņu sajūta, kas saistās ar kultūru un reliģiju.

Un ukraiņi tāpēc grib ļoti ātri šos objektus atjaunot, jo, jā, cilvēkam vajag nodrošināt sadzīves vajadzības, bet ne mazāk svarīgi ir saglabāt savu kultūru, vēsturi, kas ir ļoti svarīgs pamats."

Līdz ar Bruno Delandu un Māri Kaļinku ekspertu komandā Ukrainā strādāja arī RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes doktorants Kirils Gorovojs.

Projekts ir Latvijas Kultūras ministrijas sadarbība ar Rīgas Tehnisko universitāti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti