Ko pamanīt kultūrā šonedēļ? Iesaka Orests Silabriedis

Kāda ļoti laba grāmata, atmiņā paliekoša izstāde un laimes mirkļi mūzikā - to visu šonedēļ iesaka nepalaist garām "Kilograma kultūras" žūrijas personība Orests Silabriedis.

1. SIGITA DAUGULE UN PILNMĒNESS

Sigitas Daugules izstāde “Pilnmēness” galerijā “Bastejs” līdz 1. jūlijam

Aicinājumā uz izstādi “Pilnmēness” Sigita Daugule atsaucas uz Vinetas Kaulačas teikto par glezniecību kā mūžīgo tagadni: “Ja tu spēj tajā ielikt to konkrēto notikumu vai lietas būtību un ja tas ir ir labi uztaisīts, tas tas patiesībā iesniedzas mūžībā.”

Ja šo domu paustu kāds cits, rastos aizdomas, ka tukši vārdi. Bet to saka Sigita Daugule – spēcīga, neatkarīga, aristokrātiski brīva personība, kas, spriežot pēc redzētā, prasmīgi tuvojas Mēness noslēpumiem, lai tulkotu tos mums, skatītājiem.
 

2. KALVĪNO (NE)REDZAMĀS PILSĒTAS

Italo Kalvīno “Neredzamās pilsētas”, Daces Meieres tulkojums, apgāds “Neputns”

Šo grāmatu var lasīt no jebkuras vietas jebkurā virzienā.

Ikkatrā no neredzamajām pilsētām būs, ko iztēloties, un būs, par ko padomāt.

Kalvīno ir mistiķis, un - kā vairums mistiķu - viņš labi redz gan zemesdzīves gaišos, gan tumšos novadus (“jāraugās uz blāvajām gaismām tālumā”). Kaut kas liksies pazīstams tajā visā, bet noteikti būs arī negaidītas atskārtas. Kalvīno redz dziļi un piepeši pasaka tā, ka tu ievelies it kā gaisa bedrē.

Grāmatas noslēgumā Marko Polo savam sarunbiedram saka: “Dzīvo elle nav nekas tāds, kas reiz pienāks; ja elle pastāv, tā jau ir šeit, elle, kurā dzīvojam katru dienu, elle, kuru radām, būdami kopā. Ir divi paņēmieni, kā izglābties no šīm ciešanām. Pirmais viegli padodas daudziem: pieņemt elli un kļūt par tās daļu tik lielā mērā, ka elle vairs nav saskatāma. Otrs paņēmiens ir riskants un prasa nemitīgu uzmanību un mācīšanos:

ellē meklēt un censties atpazīt to, kas nav elle, gādāt, lai tas pastāvētu ilgāk, un atvēlēt tam telpu.”

3. BĒRNA PALAIDNĪBAS OPERĀ

Morisa Ravela operas “Bērns un burvības” seanss ''Splendid Palace'' zālē ''Film noir'' 4. jūnijā plkst. 16.00

Cik var spriest no laikabiedru atmiņām, Moriss Ravels gan bija smalks, švītīgs un cilvēku lutināts, taču raksturā visai kaprīzs un brīžiem panīgrs. To reti (ja vispār) var just viņa mūzikā, ir vairāki šedevri, kas burtiski žilbina ar dzīvesprieku, un viens no tādiem ir opera “Bērns un burvības”.

Saturs ir gan uzjautrinošs, gan vietumis arī mazliet biedējošs. Īsumā – kušete, krēsls, ķīniešu tējkanna (boksere), pulkstenis, vāvere, dārza koki un citi mājsaimniecības elementi pārmāca niķīgu meiteni.

Ir morāle, ir franču bērnu literatūrai piestāvoša viegla nežēlība, ir asprātīgas stilizācijas, vārdu sakot, šis tiešām ir aizraujošs operpiedzīvojums.

Seanss iekļauts komponistes Annas Ķirses ierosinātajā operfilmu ciklā “Lulu bērniem”, un par ieeju nav jāmaksā.

4. MOCARTS UN ROZES

Ērika Kiršfelda, Liepājas Simfoniskā orķestra un Kaspara Ādamsona koncerts Rundāles pilī 3. jūnijā plkst. 17.00

Nedēļas sākumā mums stāsta, ka nedēļas beigās būs auksti. Varbūt mazliet snigs (tas taču nebūs tiesa?!). Vienalga – domāju, ir vērts aizbraukt līdz Rundāles pilij, paskatīties uz rozēm (tās taču jau būs parādījušās?!) un paklausīties īstenu dārzsvētku mūziku.

Liepājas Simfonisko orķestri diriģēs koru pasaulē labi pazīstamais simfoniskās pasaules novicis Kaspars Ādamsons.

Programmā ir Mocarta slavenā “Mazā naktsmūzika”, priekpilnā “Hafnera” simfonija un Prokofjeva jaunības darbs – elegantā “Klasiskā simfonija”, ko vienmēr prieks klausīties. Ērika Kiršfelda piesātināto, gudro čella skaņu dzirdēsim vienā no rokoko stila komponista Luidži Bokerīni čellkoncertiem. Viss smalki, tātad Rundālei atbilstoši, bet arī īsteni dzīvīgi un aicinoši.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti