Kino centra atbalstītie filmu projekti – lielākoties vēsturiski, ne mūsdienu stāsti

Nacionālā kino centra rīkotajā Latvijas simtgades dokumentālo filmu konkursā atbalstīti desmit filmu projekti, ko žūrija vērtē kā spilgtus, interesantus un mūsu valstij nozīmīgus. Tematiski tajos dominē vēsturiski stāsti, tikai divi projekti veltīti mūsdienu problemātikai. Katram atbalstītajam projektam piešķirti 12 000 eiro idejas tālākai attīstīšanai, un nākamā konkursa kārta būs pēc pusgada, kad žūrija izraudzīsies aptuveni sešus projektus, kas tālāk jau pārtaps par simtgadei veltītām filmām.

Latvijas simtgades dokumentālo filmu konkursam kopumā tika iesniegti 34 projekti, žūrijas vērtējumā aptuveni puse no tiem bijuši pārliecinoši un atbalsta vērti. Tāpēc izraudzīties desmit nav bijis viegls uzdevums.

Desmitniekā ir dažādu paaudžu režisori, un viņu pieteikumos galvenokārt dominē filmas par vēsturi.

Tā, piemēram, jaunie režisori Raitis un Lauris Ābeles vēlas veidot filmu par baltu ciltīm, kas vēlāk izveidoja latviešu nāciju, Askolds Saulītis – par latviešu strēlniekiem, Ināra Kolmane – par jauniešiem, kas piedalījās Latvijas Brīvības cīņās.

Atbalstīti arī vairāki stāsti par izcilām personībām, to vidū Ilonas Brūveres filma par Kārli Zāli un Dzintras Gekas filma par Kurtu Fridrihsonu.

Tikai divi atbalstītie projekti veltīti mūsdienu tematikai, un tas ir Ivara Selecka projekts „Turpinājums” un Ginta Grūbes darbs „Lustrum”. Šos projektus raksturo Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma: „Filma „Lustrum”, scenārija autors Jānis Domburs, par pagātnes izvērtēšanu atjaunotā valstī, mēģinājums saprast, kas bija tā sistēma, kas pēdējos 25 gadus traucē Latvijas valsts pieaugšanas procesam. Un „Turpinājums” – septiņi bērni septiņās dažādās vietās Latvijā sāk iet skolā, un neviens nezina, kas būs tālāk. Filma turpināsies ik pēc septiņiem gadiem, jaunam režisoram fiksējot šo septiņu bērnu dzīves pavērsienus un valsts ceļu uz nākotni.”

Žūrijas pārstāvis Jānis Streičs stāsta, ka par lielāko daļu atbalstīto projektu žūrija bija vienprātīga, taču par vairākiem projektiem domas dalījās. Streičam īpaši žēl, ka atbalstu neguva filma par hernhūtiešiem un Zentu Mauriņu un Konstantinu Raudivi. Vētījot projektus, žūrijai bijuši arī jautri brīži.

Žūrijas pārstāvji atzīst, ka vairāk gribētos redzēt mūsdienu tematikai veltītus projektus, tāpat pētījumus par padomju laiku, kas konkursa pieteikumos vispār nav parādījies. Jānim Streičam šai ziņā ir pat kāds ieteikums: „Paskatieties, kāda bija saimniecība Latvijā, kā tika taisīti kolhozi, kā uz to rēķina dzīvo citi. Materiāla cik uziet! Jaunie, lūdzu ņemiet.”

Kādēļ filmu autori izvairās no mūsdienām tuvākas tematikas – režisors Pēteris Krilovs ir pārliecināts, ka atbilde slēpjas drosmes trūkumā:

„Man liekas, ka tomēr Latvijas intelektuālajai elitei pietrūkst drosmes runāt atklāti un godīgi runāt par tām lietām, kas mūs uztrauc šodien. Tāpēc vienmēr ir vieglāk runāt par vēsturi – tur jau viss ir beidzies, viss salikts pa plauktiņiem.”

Katram atbalstītajam dokumentālās filmas projektam piešķirti 12 000 eiro idejas tālākai attīstīšanai. Nākamā konkursa kārta būs pēc pusgada, kad žūrija izraudzīsies tos, aptuveni sešus projektus, kuru autori varēs uzsākt ražošanu, lai tie īstenotos filmās, ar ko sagaidīsim Latvijas simtgadi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt