ĪSUMĀ:
- Arhitekta Deivida Adžeja Laikmetīgās mākslas muzeja projektu aizvien nav izdevies īstenot.
- Teterevu fonds kopā ar "ABLV Bank" labdarības fondu apsolīja Laikmetīgās mākslas muzeju kā dāvanu sabiedrībai pasniegt Latvijas simtgadē.
- 2018. gadā "ABLV Bank" pasludināja likvidācijas procesu, bet gadu vēlāk mecenāts Boriss Teterevs devās mūžībā.
- Teterevu fonds pēc mecenāta nāves nolēma to dāvāt valstij.
- Šo gadu laikā valsts vēl aizvien nav izlēmusi – pieņemt vai noraidīt šo dāvinājumu.
- Kultūras ministrija apņēmusies no nākamā gada uzsākt muzeja saturisko darbību, lai veidotu un apzinātu muzeja krājumu.
- Ēkas būvniecību kavē KM un Rīgas domes nespēja vienoties par sadarbības shēmu un arī neskaidrības par finansējumu.
- Rīgas Dome izskatīšanai piedāvās citas potenciālās muzeja atrašanās vietas.
Skanstes projektu joprojām nav izdevies īstenot
Skanstē – vietā, kur nu jau vairākus gadus plānots būvēt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju, nekā vairāk par zemes gabalam blakus esošu plāksni, kas norāda, ka šeit būs muzejs, īsti nav. Uz informatīvās plāksnes ir redzams attēls, kāda, iespējams, izskatīsies Laikmetīgās mākslas muzeja ēka un te var arī noskenēt QR kodu, lai ieraudzītu ēkas virtuālo projekciju savā telefonā. Nav zināms, cik aktīvi šāda iespēja tiek izmantota, jo arī cilvēku te ir maz. Vēl kas interesanti – muzeja vietā vēl aizvien kopš maija ir uzstādīta mākslinieku Kristas un Reiņa Dzudzilo mākslas instalācija – uz muzejam paredzētās zemes ir uzstādītas vairākas ceļu satiksmes zīmes, kas norāda, ka šeit ir "neredzīgi gājēji". Tas radošā veidā parāda, ka mēs vēl joprojām nevaram ieraudzīt Laikmetīgās mākslas muzeju.
Muzeju nevaram ieraudzīt, jo vērienīgo projektu tā arī nav izdevies īstenot. Jau 2016. gadā muzeja metu konkursā uzvarēja britu arhitekts sers Deivids Adžejs un Latvijas arhitektu birojs "AB3D". Savu redzējumu par situāciju pauž biroja AB3D vadītājs, arhitekts Juris Mitenbergs: "No mūsu puses – mēs šobrīd, nu, ja varētu teikt, vairākus gadus esam gaidīšanas pozīcijā, projekts ir izstrādāts, saskaņots, ielikts plauktā un acīmredzot viņa realizācijai ir nepieciešama pilsētas, valsts politiskā griba."
Jāatgādina, ka saskaņā ar sākotnējo ieceri Laikmetīgās mākslas muzejs būtu viens no Rīgas "jaunajiem trīs brāļiem". Abi pārējie – Latvijas Nacionālā bibliotēka un Rīgas koncertzāle jeb filharmonija. Līdz šim uzbūvēt izdevies tikai bibliotēku. Kad 2014. gadā to atklāja, Borisa un Ināras Teterevu fonds kopā ar "ABLV Bank" labdarības fondu apsolīja Laikmetīgās mākslas muzeju kā dāvanu sabiedrībai pasniegt Latvijas simtgadē. Taču 2018. gadā "ABLV Bank" pasludināja likvidācijas procesu, bet gadu vēlāk mecenāts Boriss Teterevs devās mūžībā. Līdz tam laikam projektā bija ieguldīti 4 miljoni eiro. Borisa un Ināras Teterevu fonds pēc mecenāta nāves nolēma to dāvāt valstij, lai tas īstenotos.
Šo gadu laikā valsts vēl aizvien nav izlēmusi – pieņemt vai noraidīt šo dāvinājumu, līdz ar to projekta īstenošana ir apturēta, taču līgumu termiņi prasa rīkoties ātrāk.
Jūnijā beigsies muzejam piešķirtā būvatļauja, bet vēl pat būvbedre nav izrakta. Turpina Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda valdes locekle Elīna Vikmane: "No vienas puses var teikt, ka nekāda progresa nav, jo muzejs nav uzsākts, muzeja būvniecība nav uzsākta. No otras puses – progress ir, jo šī valdība, Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") valdība ir noteikusi muzeja – gan saturiskā, gan ēkas – būvniecību kā savu prioritāti. Un šobrīd ar Rīgas domi kopā tiek izskatīts jauns modelis, kas neradīs ietekmi uz budžetu un tā, man šķiet, ir laba ziņa un tā ir patiešām tāda reālistiska iespēja muzeju uzbūvēt."
Kultūras ministrijai muzejs un tā saturs ir prioritāte
Pēc Elīnas Vikmanes teiktā, līdz ar jauno valdību radusies cerība, ka muzejs tuvā nākotnē tiks uzbūvēts, tomēr process virzās lēni. Kultūras ministrija apņēmusies no nākamā gada uzsākt muzeja saturisko darbību, lai veidotu un apzinātu muzeja krājumu. Tas jau esot liels solis pretī muzejam, uzskata Elīna Vikmane: "Un tā nav tikai tāda ambīcija, tā ir arī atbilde uz Rīgas domes bažām, uz kuriem vairāk gultos šī te ēkas būvniecība, ka nekad nebūs jautājumu, ka varētu būt ēka, kurai nav saturiska piepildījuma. Laikmetīgās mākslas muzeja gadījumā tas, protams, ir absurdi, jo mums ir pastāvējušas dažādas saturiskas vienības jau vairāk nekā 20 gadus un tās ir deleģētas, dažādi uzdevumi dažādām nevalstiskām organizācijām un mēs redzam, ka tās nekad nav pāraugušas par lielām, spēcīgām, nacionālām institūcijām kā muzeju. Es domāju, ka lielā mērā, tāpēc, ka nav bijusi šī infrastruktūra un pietiekams finansējums tam. Ja Kultūras ministrija šādu ambīciju ir izrādījusi, man liekas, tas ir ļoti apsveicami."
Daudz neatbildētu jautājumu
Ēkas būvniecību kavē Kultūras ministrijas un Rīgas domes nespēja vienoties par sadarbības shēmu un arī neskaidrības par finansējumu. Neatbildētu jautājumu vēl ir daudz – viena no lielākajām problēmām saistās ar zemi, kurai piesaistīts muzeja projekts. Tā pieder nekustamo īpašumu attīstītājam "Pillar Capital". Stāsta Rīgas domes Īpašuma komitejas vadītājs un deputāts Dainis Locis ("Nacionālā apvienība"): "Man liekas, ka visi viennozīmīgi ir bijuši tikai un vienīgi par, tik vienīgais tas stāsts ir viens – kurš būs tas, kas to cels un kurš būs tas, kas to finansēs, no kurienes nāks visa šī nauda un viss pārējais un galu galā rezultātā, kas būs šī muzeja tas apsaimniekotājs. Tie visdrīzāk ir "Rīgas nami", kurai nu pēc viņu specifikas un funkcijām, uzdevumiem būtu kaut kas tāds risināms. Varētu būt šāds te risinājums caur tādu kaut kādu PPP vai šādu formu, bet kā jūs jau zināt, tad ir vairāki šķēršļi tam visam – jo projekts ir izstrādāts patlaban uz attiecīgu teritoriju, uz attiecīgu zemi, zemes gabalu, kurš nav Rīgas domes īpašumā… Tātad tur nāktos zināmiem šķēršļiem iet pāri. Mēs patlaban domē neredzam īsti to iespējamību, kā tas varētu notikt."
Dome izskatīšanai piedāvās citas potenciālās muzeja atrašanās vietas
Kā reālāko risinājumu muzeja būvniecībai Dainis Locis min jaunas vietas atrašanu. Tas nozīmētu, ka nepieciešams veidot jaunu projektu un līdz šim ieguldītais laiks un nauda būtu bijuši velti izlietoti.
"It kā skaisti jau būtu šīs te projekts, kas ir jau izstrādāts un kas būtu tiešām tāds liels pienesums Rīgai kā tādai Ziemeļvalstu metropolei, galvaspilsētai, kurā būtu šāds muzejs, kas atkal nestu jaunus tūristus, bet, ja mums ir dažādi šķēršļi un aizķeršanās, tad mēs neizslēdzam iespējamību, ka tas muzejs var veidoties citā vietā. Un savā laikā jau tika runāts arī par, piemēram, Kaļķu ielu, tas ir tepat blakus, blakus māja esošajai Rīgas Tehniskās universitātes bijusī ēka un Centrāltirgus gaļas paviljons."
Kultūras ministrija esot gatava izvērtēt Rīgas domes piedāvātās vietas kā potenciālu risinājumu muzeja būvniecībai, lai arī tagadējo vietu uzskata par atbilstošu, norāda kultūras ministres Agneses Loginas ("Progresīvie") biroja vadītāja Līna Birzaka-Priekule: "Mēs no Kultūras ministrijas puses un es arī kā cilvēks, kurš ir patiesībā darbojies iepriekšējā Laikmetīgas mākslas muzeja darba grupā kā eksperts, toreiz tas mūsu slēdziens tomēr bija, ka šis te Laikmetīgās mākslas muzejs, ko paredzēts būvēt Skanstē, ka tas ir piemērots, tur ir izdarīts ārkārtīgi daudz darba, bet
šobrīd jau izskatās, ka esam vienojušies ar viņiem, ka Rīgas dome mums iesniedz vēl potenciālās vietas, kur viņi redz šī te muzeja īstenošanu un mēs tad sadarbībā ar arhitektu savienību arī attiecīgi vērtēsim tad šīs te vietas un to labbūtību topošajam Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam."
Arī Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga uzskata, ka Skanstē muzejam būtu piemērota vieta, bet jauna projekta izstrāde jau atkal varētu prasīt vairākus gadus: "Faktiski tas ir Rīgas vēsturiskais centrs, un šajā zonā kultūras objekti, ja tur atrodas, tad tas ir tikai labi, jo pašreiz ir tāda negatīva tendence – Rīgas vēsturiskais centrs, ieskaitot Vecrīgu, izmirst. Te mēs redzam tikai tūristus, kas izbrauc ar kuģīti, vienu dienu izstaigā un pazūd. Ikdienā Rīgas centrs ir tukšs un cilvēki uz šejieni nenāk, tāpēc es domāju tādā ziņā tā vietas izvēle ir atbilstoša, tur blakus atrodas arī Hanzas perons un ir tāda kultūras zona.Es domāju, ka tur ir gana iestrādes un ne tikai verbālās, bet tur ir arī reāls būvprojekts iestrādāts. Tur ir iztērēti jau krietni līdzekļi, tas ir būtisks ieguldījums – gan visa tā konkursa organizēšana, gan arī paša būvprojekta izstrāde – tur tomēr ir gan laika, gan naudas ieguldījumi. Tie ne daži simti tūkstoši, bet tie ir vairāki miljoni."
Lai arī projekta virzība ir lēna, Laikmetīgās mākslas muzeja fonda valdes locekle Elīna Vikmane norāda, ka šāda muzeja izveide ir visas sabiedrības interesēs un tā izveides jautājums nedrīkst zaudēt savu aktualitāti.
Šobrīd Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurai vēl nav sava Laikmetīgās mākslas muzeja – tāds ir gan Viļņā, gan Tallinā.
KONTEKSTS:
Laikmetīgās mākslas muzejs sabiedrības vajadzību sarakstā ir jau trīs gadu desmitus. Tas bija viens no "Jaunajiem trim brāļiem", ko divtūkstošo gadu sākumā apņēmās uzbūvēt valdība. Toreiz ekonomiskās krīzes rezultātā izdzīvoja tikai viens brālis – Nacionālā bibliotēka. 2014. gadā par privātiem līdzekļiem Laikmetīgās mākslas muzeju kā dāvanu Latvijas sabiedrībai valsts simtgadē apņēmās uzcelt Borisa un Ināras Teterevu fonds un "ABLV Bank" labdarības fonds.
2016. gada 16. jūnijā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja metu konkursa žūrija paziņoja, ka ēkas projektēšanu uzticēs britu arhitektam seram Deividam Adžejam (arhitektu birojs "Adjaye Associates") un Latvijas arhitektu birojam "AB3D".
Muzeju bija plānots atvērt 2021. gada 18. novembrī, noslēdzot Latvijas valsts simtgades svinības. Tomēr bankas likvidācija, mecenāta Borisa Tetereva aiziešana mūžībā mainīja fonda ieceri, kurā jau bija ieguldīti 4 miljoni eiro. Tika nolemts projektu, kurš ir gatavs būvniecībai, dāvināt valstij.
Šis piedāvājums Kultūras ministrijai tika izteikts 2020. gada jūnijā. Lēmuma pieņemt vai noraidīt šo dāvinājumu joprojām nav.
