Kaņepes Kultūras centrs (KKC) atrodas kādreizējās Jāzepa Mediņa Mūzikas skolas telpās. Šogad aprit seši gadi, kopš šī vieta Dāvja Kaņepes paspārnē vērusi durvis. Tās ir vaļā teju visas dienas gadā, un siltā vasaras vakarā centrs ir uzņēmis līdz pat 700 apmeklētājiem.
Bohēmas gars šajā vairāk nekā simt gadus senajā namā Skolas un Lāčplēša ielas stūrī virmojis arī laikā, kad šeit pulcējās Rīgas Tehniskās universitātes un Mākslas akadēmijas studenti.
Kādu laiku nams ir bijis arī tukšs, un pirms sešiem gadiem šeit jaunu dzīvības elpu iepūta KKC.
“Es neatceros pašu pirmo pasākumu aprīlī, bet atceros pirmo, kas bija saistīts ar “Homo Novus” 2011. gadā. Bija skaidrs, ka top kaut kas jauns un ka te var būt vieta, kādas Rīgā vispār vēl nebija. Mēs redzam, ka šī vieta sešu gadu laikā ir izaugusi par vietu, kas cilvēkiem acīmredzot ir nepieciešama,” stāsta Liene Jurgelāne, KKC vadītāja.
Jubileju Kaņepes Kultūras centrs svinēs visu šo nedēļu, un tā ir iesākusies ar diviem notikumiem. Pirmais no tiem – izstāde, kur otro dzīvi piedzīvo Kaņepes Kultūras centra bārmeņa Aigara Opincāna zīmētie pasākumu plakāti.
Opincāns komentē: “Draudzība un uzticība cilvēkiem, kas ir šo vietu uzbūvējuši, jau ir tik tuva, ka es varu justies ļoti brīvs, radot šos plakātus.”
Savukārt stāvu augstāk ir otrs notikums – ''Sieviešu stendaps'', kas ar KKC jau vairākus gadus kļuvuši vai nesaraujami kopdzīvē.
“Kad uzzināju, ka KKC ir seši gadi un ''Sieviešu stendapam'' četri gadi, tad man ir tikai viens jautājums – kā viņš varēja nodzīvot bez mums pirmos divus?” nosmejas dramaturģe un pasākumu cikla “Sieviešu stendaps” dalībniece Aiva Birbele.
Stendapa dalībniece Džemma Sudraba viņu papildina: “Kad es jautāju cilvēkiem, kas ir brīnišķīgākais, kas ar viņiem ir noticis KKC, viens uzrakstīja, ka tā ir vieta, kurš viņš satika Raimondu Vējoni. Nevienā citā valstī uz šādu hipsteru vietu, kurai remonts prasās, nekad nenāktu prezidents, bet pie mums KKC ir tik centrāla vieta, ka arī prezidents atnāk uz diskusiju.”
Apmeklētājas Laine un Monta atzīst, ka viņas šeit vilina atmosfēra un cilvēki, kas šeit esot citādāki nekā citās vietās. Atnākot var justies brīvi, un atmosfēra ir kulturāla.
Savukārt teātra režisors un KKC apmeklētājs Vladislavs Nastavševs atzīst: “Tas ir vesels laikmets, arī manā dzīvē šī vieta daudz nozīmē. Es, piemēram, šeit bieži nāku tāpēc, ka es varu būt viens, bet starp cilvēkiem. Un tas kaut kādā ziņā risina vientulības problēmu.”
KKC, kurā notiekošie pasākumi variē no klasiskās mūzikas un kino līdz pat diskusijām un semināriem par dažādiem problēmjautājumiem, Skolas ielas telpās atradīšoties vēl vismaz turpmākos piecpadsmit gadus. Drīzumā te iecerēti fasādes atjaunošanas darbi, tiks paplašinātas telpas, un pārvērtības piedzīvos arī dārzs.
