Hilda Vīka ir cieši saistīta ar Dobeli – to visupirms Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” apliecina Dobeles Novadpētniecības muzeja vadītājas vietniece Baiba Golubeva. Šai pusē pasaulē nākusi mākslinieces un rakstnieces māte Elvīne Marija Vīka (dzimusi Blosfelde), bet 20. gadsimta 30. gados brālis Valdis Vīks pie Ķestermeža uzcēlis vienu māju savai ģimenei un otru, ar verandu gleznošanai – Hildai (nams nav saglabājies).
“Māksliniecei ir staigājusi pa Dobeles ielām, ir gleznojusi mūsu “Spodrību”, Bērzes upes dzirnavas, daudz ainavu, kas ir ar Dobeli, bet ne tikai – arī portretus, rakstījusi dzejoļus, viens no pēdējiem [darbiem] ir romāns “Dobeles karalis”. Dobeles Novadpētniecības muzejā krājumā šobrīd atrodas vairāk nekā deviņdesmit Hildas Vīkas darbi – tie ir zīmējumi, akvareļi un gleznas, manuskripti – arī vēl nepublicēti dzejoļi un stāsti,” teic Golubeva.
Dobelē ir Hildas Vīkas iela un pērn viņas vārdā godāts arī ceriņš. Muzejā, protams, ne vienu reizi vien rīkotas piemiņas izstādes. Tomēr dobelniekiem ir pārliecība, ka par Vīku jāstāsta vēl vairāk. Sekojoši – radīta ideja par kultūrtelpu “Hilda” Skolas ielā 9, ēkā, kas tautā saukta par “ģenerāļa māju”.
“Šeit būtu ekspozīcija un izstāžu telpa māksliniecei Hildai Vīkai, bet reizē mēs arī aicinātu radošus cilvēkus uz dažādiem pasākumiem, darbnīcām,”
skaidro Dobeles Novadpētniecības muzeja krājuma glabātāja Iveta Gudiņa. Savukārt kultūrvietu “Hilda” savienībā ar blakus esošo Dobeles Mākslas skolu varētu dēvēt par Mākslas kvartālu.
Kamēr ideja par kultūrvietu vēl nav realizējusies, Dobeles Novadpētniecības muzejs līdz 24. septembrim piedāvā Vīkas 20. gadsimta. 20.–30. gadu zīmējumu izstādi. Darbos atklājas daudzveidīgi, pat eksotiski sižeti un tēli, idealizētas, piesātinātas ainas un detaļu stilizācija.
