Dienas ziņas

Latviešu amatierteātris Anglijā svin 10 gadu jubileju

Dienas ziņas

Rīgas dome gatavojas pieminekļa Uzvaras parkā nojaukšanai

Rundāles pils muzejam – 50

Ieskandinot Rundāles pils muzeja 50. gadskārtu, tiekas kādreizējie darbinieki

Atzīmējot Rundāles pils pamatakmens ielikšanas 286. gadadienu un ieskandinot pils muzeja piecdesmito gadskārtu, pilī tikās kādreizējie darbinieki. Muzeja ilggadējais direktors Imants Lancmanis, kurš Rundāles pils atjaunošanai veltījis piecdesmit astoņus sava mūža gadus, atceras, ka muzeja tapšana bijusi sarežģīta, bet ar rezultātu, viņaprāt, kādreizējais Kurzemes hercogs lepotos.

Baroka mākslas brīnums Rundāles pils šodien ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem Zemgalē. Par republikāniskas nozīmes muzeju, kas sāka darboties 1972. gada 1. janvārī, Rundāles pils tika atzīta, pateicoties toreizējam Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja direktoram Laimonim Liepam, kurš kļuva arī par pirmo Rundāles pils muzeja direktoru. Tādejādi tā tika paglābta no jau uzsāktajiem pils sadalīšanas plāniem.

“Mums paveicās, ka vesela rinda apstākļu darbojās mums par labu. Tur sakrita viss. Labi restauratori, bet pats galvenais – visa kolektīva aizrautība,” atceras Imants Lancmanis. “Es domāju par tiem vairākiem simtiem cilvēku, kas katrs ieradās īstajā brīdī, īstajā vietā. Parasti dzīvē tā nenotiek.”

Rundāles pils muzeja izveidei Imants Lancmanis atdevis 58 sava mūža gadus, bet atmiņā visspilgtāk esot palikusi pirmā tikšanās ar Rundāles pili: “Tā ir telpa, kur es pilī pavadīju pirmo nakti. Uz grīdas, iekļuvis nelegāli. Mēs ar kolēģi, tolaik studentu, bijām atbraukuši uz pili. Zelta zāles atslēga bija tāda liela piekaramā atslēga, un mums pat nebija tā jāatmūķē. Iegājām iekšā un konstatējām, ka uz Rīgu atgriezties vairs nav iespējams, un tad vienā mazā telpiņā pie Baltās zāles iznāca pavadīt pirmo nakti Rundāles pilī.”

Kādreizējie darbinieki tiekas Rundāles pilī

Atzīmējot Rundāles pils pamatakmens ielikšanas 286. un muzeja 50. gadskārtu, kopā bija sanākuši vairāki simti kādreizējo darbinieku. Viņu skaitā arī ilggadējais Rundāles pils restaurators Vilnis Līdaka, kurš atminas: “Es sāku strādāt gadu pēc muzeja dibināšanas. Ļoti interesanti izskatījās. Katrā ziņā man nebija ticības, ka mēs viņu novedīsim tik tālu, kā tagad viņa ir.”

Lai izjustu pils 18. gadsimta šarmu, sākotnēji veiktas neskaitāmas ekspedīcijas, meklējot mākslas priekšmetus topošajiem interjeriem, bet vēlāk īstenoti dažnedažādi projekti. Arī piecdesmitās jubilejas reizē muzeja ekspozīcijas papildina digitālais gids.

Muzeja jubilejā pils saņēma dāvinājumu no princeses Elizabetes Bīronas – pašas gleznotu pils ilggadējā saimnieka Imanta Lancmaņa un viņa māsas dubultportretu.

Kurzemes hercoga pēcteči Bīronu ģimene teic, ka pils sākotnējais saimnieks varētu būt lepns, kā saglabāta Rundāles pils. Tomēr pašreizējā muzeja direktore Laura Lūse uzskata, ka darāmā pietiks arī nākamajiem piecdesmit gadiem: “Nākamie piecdesmit gadi noteikti būs tikpat ražīgi, bet jau ar citām lietām, citiem mērķiem un uzsvariem, un galvenais, ka šogad tiks īstenota jumta remonta pabeigšana, kam patlaban noris pēdējais posms.”

Muzeja piecdesmito jubileju ar dažādiem pasākumiem atzīmēs visu gadu, bet septembrī  atklās muzeja 50. jubilejai veltītu izstādi ''Durvis uz vēsturi''.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt