Sigulda kopš pērnā gada rudens var lepoties ar jaunu un sakoptu vietu, kur baudīt kultūras notikumus un kopā būšanu. Kultūras centrs, kas celts pagājušā gadsimta 60. gados, nu piedzīvojis būtisku pārbūvi. Arhitekta Alda Poļa veidotā jaunā nama fasādē izmantoti dekoratīvi paneļi, kuru apdruka veidota pēc devona perioda smilšakmens atseguma fotoattēliem no Velnalas klintīm Siguldā. No tā arī radies kultūras centra jaunais nosaukums “Siguldas devons”. Šobrīd jaunajā namā valda vasaras atvaļinājuma gaisotne, bet izrādīt “Siguldas devona” telpas aicina kultūras centra vadītāja Jolanta Borīte.
Piesaki savu kultūrvietu!
Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un portāls LSM.lv aicina pieteikt kultūrvietas sabiedrisko mediju balvai "Kilograms kultūras", aizpildot pieteikuma ankektu un pievienojot foto vai video no savas iecienītākās kultūrvietas. Piesaki savu kultūrvietu šeit.
Kultūras centrā dažādu pasākumu rīkošanai pieejamas trīs atšķirīga lieluma zāles. Izbūvētās tehniskās telpas dod iespēju rīkot dažādu žanru koncertus un teātru viesizrādes. Lielā zāle īpaši piemērota koncertiem ar apskaņošanu, jo zālē uzstādītas jaunākās profesionālās apskaņošanas sistēmas.
“Siguldas devonā” darbojas 16 amatiermākslas kolektīvi, kas tagad var darboties arī īpaši izbūvētās mēģinājumu telpās. Savu mājvietu šeit radušas arī tautas daiļamatmeistares. Kā liecība, ka Siguldā netrūkst neizzinātu stāstu, ēkas lielajā vestibilā izvietotas klavieres, kas reiz atradās Siguldas Jaunās pils zālē. Savukārt māksliniece Kristīne Kligina izveidojusi tām īpašu instalāciju.
“Siguldas devons” vēl tikai veido savas tradīcijas. Ir aizvadīta pirmā sezona, un centra vadītāja atzīst, ka apzināt ēkas iespējas ir aizraujoša nodarbe.
“Mēs šobrīd domājam, kādā veidā varētu izmantot siguldiešu potenciālu. Ne tikai to, kuri dzīvo šeit, bet kas pēc izcelsmes ir siguldieši, bet dzīvē ir dažādās jomās. Kas ir tas, ko viņi varētu šajā mājā ienest. Vai tas ir tehnoloģiju ziņā, vai kāda kopīga stāsta ziņā,” spriež Borīte.
Uz tuvāko kopā būšanu “Siguldas devons” aicinās jau augusta beigās. Baudot pianista Reiņa Zariņa klavierspēli, sarunās par izvēlēm un iespējām, tiks atzīmēta “Baltijas ceļa” trīsdesmitgade.
