“Vakar man bija kārtīgas galvassāpes un pēc tam bija pārrunas ar vīru, ka visu nevajag tvert tik emocionāli, bet ar prātu. Es esmu tāds cilvēks, kas tieši nāk izbaudīt autentiskumu.” Tā māksliniece Agnese Rudzīte pauž savas sajūtas par pirmajiem piedzīvojumiem Karostas cietumā.
Vairākas Karostas cietuma drūmās kameras piedzīvo pārvērtības. Iespīd vien gaisma no kameras loga, bet šaurajās telpās ar augstajiem griestiem rosās mākslinieces. Viena no viņām ir liepājniece Agnese Rudzīte, kura radījusi tekstila darbus uz kameras durvīm, bet kameras sienas pārtop sienas gleznojumos ar īpašu jēgu un saturu.
Autore stāsta: “Man doma ir par 30 brīvības gadiem. Kas tad ir brīvība?
Es spēlējos ar šo vārdu – “FreeДом”, brīvība ir angļu, bet “Дом” krievu valodā. Kirilicā rakstītais “Д” ir kā krēsls un parāda divas kultūras, starp kurām mēs esam.
Ir, protams, šī brīnišķīgā Karostas katedrāle ar zelta kupoliem, bet skaties, no kura rakursa gribi, apkārt ir šīs pelēkās blokmājas. Grauzējs tās grauza nost, un tad bloki krita kā šokolādes gabali. Kas ir mūsu prātos, vai brīvība, vai blokmāja, tas mazais lodziņš, aiz kura norit dzīve, dzīvība. Tā ir mana ideja.”
Savukārt Justīne Seile-Urtāne Karostas cietuma kameru pārvērš dabas pasaulē, kur mājo augi un dzīvnieki, košas krāsas un gaisma piepilda telpu.
“Nogurdinoši, kamēr apradu ar telpām. Visu dzird, pat otro stāvu, kad aizveras durvis, tas viss atskan, [iedarbojas] uz nerviem. Ideja kontrastā cietumam – krāsains bērna sapnis. Te ir sēnes, vardes, vaboles, zivis, ziedi – viss, kas mežā atrodams,” stāsta Justīne Seile-Urtāne.
Karostas cietumu par savu mājvietu visu šo nedēļu izvēlējušies arī lielākā daļa no Rakstnieku savienības Literārās akadēmijas 17. kursa.
Kursa Absolvente Maija Priedīte akcentē faktu, ka Karostas festivāls kļūst ne tikai par vizuālās mākslas festivālu.
13. jūnijā vasaras nometnes laikā radītā dzeja tiks lasīta Karostas ūdenstornī – vienā no Liepājas industriālā mantojuma pērlēm. Karostas ūdens tornis festivāla laikā kļuvis par mākslinieku atklāto darbnīcu.
Tur tēlnieks Egons Peršēvics no māliem veido Karostas nāriņas skulptūru. Kāpēc nāriņa aizvien siltās vasaras naktīs izpeld pie Ziemeļu mola un gaida savu mīļoto, varēs uzzināt vasaras beigās, kad tā būs apskatāma ūdenī, atklāj autors. Viņš stāsta par Karostas ūdenstorņa vēsturi un tā priekšnoteikumiem mākslas radīšanai: “Ūdenstorni cara laikā uzbūvēja Karostas vajadzībām. Tas nav gluži parasts tornis – milzīgs. Lielas, gaišas telpas – vienkārši ideālas telpas mākslinieku darbnīcām.”
Lielformāta darbu, savu pašportretu Karostas ūdenstornī radījis gleznotājs Ritums Ivanovs. Tas tiek radīts īpaši šai vietai, saka autors. Viņa lielformāta portrets tornī būs apskatāms arī pēc festivāla.
“Te ir muzejs un darbnīca kopā. Muzejā neko tādu nevar darīt, bet telpa rada muzejisku iespaidu, galerijā pat bieži vien nevar izlikt tik daudz darbu. Te var gan strādāt, gan izstādīties – ir laba, tīra izkliedēta gaisma un baltā kuba princips,” atzīmē Ivanovs.
Karostā visu šo nedēļu atvērtajā mākslinieka darbnīcā strādāja gleznotāja Agate Apkalne, radot suģestējošu mākslas darbu – smalki jo smalki izgleznojot ozola zarus.
“Ideja ir tāda, ka katrs mēs nākam ar savu dvēseles ceļu, tas simbolizēts kokā. Kokā ir visas stihijas: zeme – ūdens; zeme – gaiss. Katrs zars simbolizē manu dzīves pieredzi, kas man ir jāiziet. Es atradu koku ar sarežģītiem zariem,” stāsta Apkalne.
Kā izdevies noturēt starptautiska festivāla platformu, stāsta rīkotāja Monta Krafte: “Saprotams, ka starptautiskie mākslinieki, kas bija iecerēti, nevarēja atbraukt. Atvērās robežas, un mums atbrauca igauņu mākslinieki, kā arī viena māksliniece no Spānijas, kura bija “iesprūdusi” Covid-19 laikā Tallinā, līdz ar to viņai bija iespēja atbraukt.
Mēs esam ieguvuši lielu kvalitātes pienesumu ar pašmāju māksliniekiem.”
Karostas festivāla notikumi turpināsies 13. un 14. jūnijā. Dienas pirmajā pusē 13. jūnijā Karostas ūdenstornī gaidāma arī Rituma Ivanova bezmaksas zīmēšanas meistarklase. Karostas festivālu organizē Karostas glābšanas biedrība. Projekts tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latvijai – 100” un Liepājas pilsētas domes atbalstu.
