Kultūras rondo

Sākam ciklu "Ceļā pie Aleksandra Čaka". 1.stāsts Aleksandrs Čaks un mīlestība

Kultūras rondo

Igauņi Latvijā un igauņu valoda citviet pasaulē

Latgaliešu kultūras gada balva "Boņuks": mūža balvas ieguvējs keramiķis Voldemārs Voguls

«Boņuka» balvas laureāti – noslēpums arī žūrijai. Ceremonijas tiešraide jau šonedēļ

6. martā notiks latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2020“ pasniegšanas ceremonija. Tā tiešraidē no Latgales vēstniecības “Gors” būs skatāma Latvijas Televīzijā un portālā LSM.lv. Kā atklāj žūrijas pārstāve Ruta Cibule – balvas laureāti līdz pat ceremonijai paliek noslēpumā un nav zināmi arī pašai žūrijai.

Šogad latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks“ ceremonija notiks jau trīspadsmito reizi. Balvas pasniegšana kļuvusi par neatņemamu sastāvdaļu Latgales kultūrvidē. Gada balva ir iespēja atskatīties un izvērtēt pērnā gada paveikto, izcelt sabiedrībā jau zināmus un arī mazāk zināmus notikumus, kas pelnījuši uzslavas. Tā ir iespēja arī satikties un kopā svinēt svētkus, kopš 2013. gada, kad balvu rīko Latgales vēstniecības “Gors” komanda, katru gadu ceremonija pulcē pilnu lielo zāli ar skatītājiem, trīs stundu un reizēm pat vēl garāks pasākums ar nepiespiestu atmosfēru, intrigu, gaidot, kuri no izvirzītajiem nominantiem iegūs balvu, jokiem, mūziku un labu kompāniju. Šogad gan saistībā ar pandēmiju pasākums būs citādāks, bez pilnas skatītāju zāles un kopā pulcēšanās, tomēr arī šis gads būs īpašs.

Ceremoniju tiešraidē no pulksten 21.05 būs iespēja vērot LTV1 un LSM.lv, to vadīs komiķis Jānis Skutelis, kurš pats nāk no Latgales. Sestdien ceremonijā skatītāji uzzinās, kuri no trīsdesmit nominantiem iegūs desmit melnās, svēpētās māla keramikas Boņuka un viņa uzticamā drauga Žyka statuetes, kuras veido keramiķi Vēsma un Aivars Ušpeļi.

Tomēr viens balvas ieguvējs ir zināms jau šobrīd – balvu par mūža ieguldījumu saņem keramiķis Voldemārs Voguls. Viņš ir viens no Latgales keramikas vecmeistariem. Mācījies Rēzeknes Mākslas vidusskolā, savas profesionālās prasmes tālāk pilnveidojis pie tādiem Latgales dižmeistariem kā Jānis Backāns, Ādams Kāpostiņš un Antons Ušpelis. Keramiķis darbojas savu vecāku mājās uzbūvētajā keramikas ceplī un darbnīcā Rēzeknes novada Ceplīšos.

“Man māls kā materiāls ļoti tuvs sirdij, vārdu sākot, piesiets [esmu] pie māla ar sirdi un dvēseli. Kā jau Latgalē, nevar bez māla!” saka Voldemārs Voguls.

Keramiķa darbu turpina viņa dēli: dvīņi Jānis un Māris. Ar mālu darbojas arī Voldemāra sieva Olga Vogule. Voldemārs Voguls ir arī dzejnieks. Šobrīd, kā pats apliecina, keramikai vairs nepietiek spēka, tāpēc velta laiku rakstīšanai. Raksta latgaliski, jo citādāk nemaz nevarētu iedomāties.

“Voldemārs Voguls ir viens no pēdējiem Latgales keramikas vecmeistariem, kurš tiešā veidā amatu prasmi mācījies no tādiem ievērojamiem keramiķiem kā Ādams Kāpostiņš, kā Jānis Backāns. Kāpostiņš viņam atklāja melnās keramikas noslēpumus, savukārt no Backāna, kā viņš teica, viņš mācījās glazūras tehnikas pamatus un arī to, kā krāsu toņus labāk dabūt. Un tālāk šo prasmi viņš nodod saviem dēliem. Nav Latgalē daudz palikuši šie keramikas vecmeistari, dižmeistari. Un ir ļoti vērtīgi godināt šādu cilvēku,” saka Latgales vēstniecības “Gors” mākslinieciskā vadītāja Ilona Rupaine.

“Boņuka” balvām šogad kopumā tika iesniegti vairāk nekā 120 pieteikumi. Žūrija no tiem, vērtējot pretendenta kvalitāti, radīto rezonansi, latgalisko vērtību popularizēšanu un ietekmi uz latgaliskās kultūras procesiem nākotnē, izvirzīja 30 labākos.

Par izvirzītājiem pretendentiem žūrijas pārstāve Ruta Cibule stāsta: ““Boņuku” vērtēt nekad nav sevišķi viegli, bet gads no gada tomēr atšķiras, ir gadi, kad ir spēcīgas dominantes, par kurām visiem viss ir skaidrs, un ir arī citādāki gadi. Gaidot šī gada pieteikumus, katram bija kaut kāds jautājums, cik daudz mēs šajā nestandarta gadā būsim spējuši radīt vērtības, kas ir paliekošas un bez kurām mēs turpmāk nevaram iedomāties Latgales kultūras ainavu. Man ir ļoti liels prieks, ka blakus tādām nemainīgām pieteikumu dominantēm, piemēram, kā Anna Rancāne, kura ir ļoti daudz un dažādos aspektos pieteikta, laikam ritot, parādās spilgtas personības, jauni cilvēki, kuri gadu no gada kļūst stiprāki. Man gribas pieminēt gan Kasparu Strodu, gan Ligiju Purinašu, gan Vinetu Vilcāni un par daudziem tā vēl varētu runāt. Ja mēs runājam par šo gadu, man nav ne vismazākās nojausmas par to, kas no šiem 30 nominantiem varētu būt laureāti. Jo, lai par kuru nominantu kāds runātu, katrs no mums sacīja, ka tas ir tā vērts, lai mēs par viņu balsotu un viņš saņemtu “Boņuku”. Ja citus gadus apmēram pēc tām diskusijām varēja nojaust, kas iegūs “Boņuku”, jo

mēs arī žūrija tikai pasākumā uzzinām, kas ir “Boņuka” laureāti, tad šogad, ja man jāsaka, vai man ir kāda nojausma, kas būs laureāti, man nav ne vismazākās!”

Starp 30 pretendentiem ir vairāki izdevumi, starp tiem jāmin Alda Bukša kriminālromāns “Brāļi“, kas izdots divās valodās – gan latviski, gan latgaliski, apjomīgais latgaliešu dziesmu krājumu “Muna dzīšmu gruomota”,  tradicionālo psalmu un bēru dziedājumu krājums “Saļmes Stērnīnē”, “Ludzas igauņu ābece” un vēl citi, tāpat starp nominantiem ir Viesturs Kairišs un spēlfilma “Piļsāta pi upis”, Annai Rancānei veltītais koncertuzvedums “Latgolys freska”. Aizvadītajā gadā ir izdoti vairāki mūzikas albumi, kā, piemēram, postfolkloras grupai “Rikši“, reperei “ŪGA“. Dažādi notikumi, kas, kopumā skatot, ir radījuši daudzveidīgu kultūras vidi un notikumus Latgalē. Tomēr, lai arī notikumu gadu no gada ir daudz, kā uzsver Ruta Cibule, domājot par latgaliešu kultūru, nedrīkst apstāties.

“Noteikti mēs nevaram būt mierīgi, jo, pirmkārt, jebkurā lietā vajag iet dziļumā, lai tas nekļūtu sekls vai kaut kādā veidā populistisks,

otrkārt, mums jāparāda sevi ne tikai kā suvenīra vērtību, bet, lai process ietu uz to, lai tas tomēr kļūst par mūsu ikdienas sastāvdaļu gan valoda, gan literatūra, lai tā nebūtu tikai atsevišķas cilvēku kopas prioritāte, bet lai tas ietu plašumā. Un vienmēr var vairāk darīt un daudzveidīgāk,” spriež Ruta Cibule.

Kā skaidrots balvas mājaslapā, žūrija no sākuma nominantus izvērtē neklātienē, bet laureātus izvirza diskusijas ceļā. Par laureātiem kļūst tie, kuri abās kārtās saņem lielāko punktu skaitu.

Šogad latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks“ pasniegšanas ceremonijas galvenais mākslinieks ir Rūdolfs Baltiņš, kurš rūpējās par vizuālo tēlu. Kā atzīst Latgales vēstniecības “Gors” mākslinieciskā vadītāja Ilona Rupaine, šobrīd gatavošanās process ceremonijai ir spraigs.

Jau trešo reizi balvas pasniegšanas ceremonijā tiks noskaidrots arī publikas simpātijas balsojuma balvas – "Žyka" – saņēmējs. Šogad balsot par sev mīļāko no visiem 30 “Boņuks 2020” nominantiem aicina Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv un Latvijas Sabiedrisko mediju portāls LSM.lv. Balsot portālā LSM.lv iespējams līdz 5. marta pulksten 14.00.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt