Sestdienas vakarā īpaša noskaņa valdīs Bastejkalnā, jo tur lielā tuvplānā varēs vērot pilnmēnesi. Tas nebūs debesīs redzamais Mēness, bet gan ļoti iespaidīgs vides objekts, ko radījis britu mākslinieks Luks Džeroms. Sadarbībā ar zinātniekiem viņš izveidojis Mēness modeli – 7 metrus lielu, ar gaisu pildītu un izgaismotu, uz kura attēlots precīzs NASA Mēness virsmas satelītuzņēmums.
Instalāciju papildina Mēness gaismas noskaņai atbilstoša mūzika, ko īpaši šim mērķim radījis komponists Dans Džons.
„Baltās nakts” projekta vadītāja Baiba Koemeca stāsta, ka instalācija kopš pērnā gada apceļojusi jau daudzus festivālus, iemantojot lielu skatītāju atsaucību:
„Ideja ir gan parādīt zinātnes sasniegumus, cik precīzi šobrīd ir iespējams nofotografēt Mēnesi un to atveidot modelī, gan arī akcentēt kultūru daudzveidību, jo, kā mēs zinām, attieksme pret Mēnesi dažādās kultūrās ir ļoti atšķirīga. Tā kā es domāju, ka katrs, kurš apskatīs šo Mēness instalāciju, spēs no tās kaut ko sev paņemt un rast sevī atbilstošās sajūtas."
Starptautiskajā programmā īpašu ievērību pelna arī franču mākslinieka Īva Kleina „Monotonās klusuma simfonijas” pirmatskaņojums Latvijā, kas notiks pusnaktī svētā Pētera baznīcā.
Baiba Koemeca: „Uzreiz teikšu, ka koncerts ir eksperiments, līdz ar to paredzēts sagatavotai publikai, tāpēc aicinām pirms tam palasīt, paskatīties, vai esat gatavi šim te piedzīvojumam – 40 minūtes izaicināt sevi, varbūt savā ziņā pārvarēt sevi, jo mēs esam vienmēr pieraduši skriet, ātri apskatīties un uzreiz pie nākamā, bet šis nebūs tas gadījums."
Īva Kleina „Monotonās klusuma simfonijas” izaicinājums klausītājam slēpjas tajā, ka opusa pirmā daļa ir nepārtraukts Re mažora akorda atskaņojums 20 minūšu garumā, bet otrajā daļā valda absolūts klusums.
Pats Kleins savulaik teicis, ka pirmās daļas skanējums viņā rada ideālās dzīves sajūtu, bet otrā daļa ir tāpēc, lai izbaudītu šo pirmās daļas radīto īpašo efektu.
Simfoniju Rīgā atskaņos 70 mūziķi – koristi un instrumentālisti, diriģēs viens no atzītākajiem šī skaņdarba interpretiem Rolands Dahindens no Šveices.
No interesantiem viesiem vēl minams ielu teātris „Kamčatka” no Spānijas, kas rādīs izrādes Dzelzceļa stacijas laukumā un Miera ielā, franču mākslinieku apvienība, kas veidos projektu „Ūdens pasaule” Esplanādē, arī somu cirka trupa, kas parādīs humora un enerģijas pilnu izrādi, darbojoties dažādās cirka disciplīnās.
Ne mazāk daudzveidīgs būs pašmāju mākslinieku piedāvājums. Brīvības bulvāra liepu alejā būs skatāmi Agneses Melbārdes futūristiskie mākslas objekti pilsētvidē, galerijā „RIXC” notiks virtuālās realitātes demonstrējumi, Spīķeru laukumā varēs iepazīt Jāņa Pētersona audiovizuālu objektu, kas atspoguļos cilvēka apziņas plūsmu, bet Sporta ielā – Voldemāra Johansona viļņformu instalāciju „Gaismas straume”.
„Voldemāra Johansona instalācija „Gaismas straume” arī skar tēmu par ekoloģiskām pārmaiņām šobrīd pasaulē, jo tā sastāv no interakcijas starp gaismu, skaņu un meteoroloģisko informāciju, kas tiek novadīta uz ūdens virsmas un attiecīgi tiek veidoti dažādu krāsu gammas zīmējumi un šīs ūdens virsmas," stāsta šī projekta producente Elīna Brīdaka.
''Baltās nakts'' notikumu klāstā ir arī vinila plašu diskotēka, veltīta 80.gadu mūzikai, un arī Motociklu simfonija, kas pieteikta kā muzikāla performance, kurā piedalīsies čellists un seši dažādas jaudas un dzinēju tipa motocikli.
„Baltā nakts” noritēs naktī no 9. uz 10. septembri.
