Arhitektūras gada balvas nominantu vidū - kāpņu telpu restaurācija

Starp Latvijas Arhitektūras gada balvai izvirzītajiem objektiem šogad ir arī projekts "Kāpņu telpu restaurācija". Citu balvai izvirzīto pretendentu vidū šis ir diezgan neparasts projekts.

Nams, kurā veikta kāpņu telpu restaurācija, atrodas Rīgā, Elizabetes ielā 21A. Projektu veikuši "Sudraba arhitektūra" arhitekti, sadarbojoties ar stikla māksliniekiem, restauratoriem un citiem speciālistiem. Liela loma bijusi pasūtītājam, šī nama apsaimniekotājam, kas vēlējies ne tikai skaistu nama fasādi un senos interjerus, bet arī kāpņu telpu.

Viduslaikos jau vispār ārpusei nebija nekāda nozīme, visa dzīve notika iekšpusē. Tā tas joprojām ir dienvidu valstīs. Piemēram, ja ejam pa Meku vai Medīnu - tur jau nav logu. Iekšā ir burvīgi dārzi, bet ārā tikai baltas sienas," stāsta "Sudraba arhitektūra" galvenais arhitekts Reinis Liepiņš.

Kad projekta autori ķērās klāt kāpņu telpas restaurācijai, izskatījies diezgan bezcerīgi: "Patiesībā dīvains stāsts. 80.gados ēkai bija veikts kapitālais remonts, bija nomainīts pilnīgi viss apmetums, vietām arī pārsegumi, bet no vēsturiskās substances par laimi bija palikusi kāpņu daļa un ieejas daļa. Tad, kad uzsākām rekonstrukcijas projektu, kādu laiku vajadzēja iedzīvoties, bet mums uzreiz bija skaidrs, kā - vajag baltu un grafisku."

Ēka celta 1913.gadā. Tās arhitekts Mārtiņš Nukša tai laikā bijis jauns zēns - vien 25 gadi. "To arī jūt, un mēs to turpinājām. Viņam bija vēlme pāriet no klasicisma uz minimālistisku formu valodu. To var redzēt arī fasādē - it kā kolonnas ir, klasiskā struktūra ir, bet ļoti minimāla detalizācija. Un tas pats ir iekštelpās," skaidro Liepiņš.

Restaurācijas procesā kāpnes papildinātas ar jaunu betona cokolu. Viens no iemesliem - lai gaišās sienas nesmērētos. Bet iegūts arī cits, vizuāls efekts: "Betona toni piemērojām pakāpieniem, un tādā veidā panācām lielāku kāpņu masiviāti. No būvniecības viedokļa tas ir sarežģīts veids, tādu vieglāk iestrādāt, kad būvē jaunu, nevis jau pie esošām sienām." Pieaicinot stikla mākslinieku Arti Nīmani, no jauna radīta arī vitrāža, kas kāpņu telpas minimālismā izceļas ar dekoratīviem elementiem.

Reinis Liepiņš 2011.gada Arhitektu skatē ieguva balvu par noliktavas ēkas rekonstrukciju Vecrīgā. "Rīgā ir diezgan daudz vecu un vēsturisku ēku, kuras gaida. Nejauks taču nost! Protams, rekonstrukcijā interesantais ir vēsturiskā lieta, pret ko vari izturēties nevis kā pret kādu relikviju vai muzeja eksponātu aiz stikla, bet kas ir reāli pielietojams. Un tad liec klāt jauno, savu domu, un veidojas sintēze. Rekonstrukcija ir videi draudzīgs vedis - nevis mest ārā, bet taisīt, atjaunot un pielāgot mūsdienu vajadzībām," norāda Liepiņš.

Viens no restaurācijas pamata postulātiem - jācenšas maksimāli daudz atstāt nākamajām paaudzēm. Šī brīža moments ir tikai viens no momentiem ēkai," uzsver arhitekts Reinis Liepiņš. Viņa atziņa ir - arī restaurējot jātaisa atturīgāk, labāk mazāk, nekā vairāk. Tad telpa ir labs fons dzīvei.

Kā vēstījām, "Latvijas Arhitektūras gada balvai 2013" izvirzīti 16 darbi: Daugavpils cietokšņa Nikolaja vārtu un tilta restaurācija; ielu telpu restaurācija Kuldīgas vecpilsētā; kāpņu telpu restaurācija Rīgā, Elizabetes ielā; kultūras pils "Ziemeļblāzma"; Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskā centra attīstības koncepcija; Talsu kultūras centrs "Radošā sēta"; Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas rekonstrukcija; Rīgas Doma restaurācija; Austrumlatvijas koncertzāle jeb Latgales vēstniecība "Gors" Rēzeknē; dzīvojamais komplekss "Čiekurkrasti" Baltezerā; Ģipša fabrikas dzīvojamā kvartāla 2. kārta Ķīpsalā; veikals "Top!" Salacgrīvā; dizaina vadlīnijas uzņēmuma "If Apdrošināšana" klientu apkalpošanas centriem; grāmata "Kuldīga: arhitektūra un pilsētbūvniecība"; urbāno sporta veidu pasākumu cikls "Manual: Urban Sports and Architecture" un televīzijas raidījums "Ziemeļu puse, 40. sērija. Rīgas un Kopenhāgenas ūdensmalas".

Apbalvošanas ceremonija notiks 16.maija vakarā, un šogad tas būs plašs un brīvi pieejams publisks pasākums Vecrīgā, Torņa ielā pie vēsturiskā Arhitektu nama, un vēlāk to varēs redzēt arī Latvijas Televīzijas pirmā kanāla ēterā.

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti