Aptaujā svētku dalībnieki tika lūgti novērtēt savus iespaidus par 2013.gada Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem, kā arī ieteikt uzlabojumus nākamajiem svētkiem.
„Visa Dziesmu un deju svētku dalībnieku kopa norāda uz to, ka svētki ir ārkārtīgi spēcīgs nacionālo identitāti stiprinošs instruments un patriotisma apliecinājums,” stāsta Laķe. „Otra lieta, ko cilvēki saka, ja nebūtu Dziesmu un deju svētku kustības, tad grūti iedomāties reģionu kultūras dzīvi kopumā, jo gatavošanās svētkiem ir intensīvs daudzu gadu darbs, kas piepilda kultūras dzīvi, īpaši reģionos.”
Aptauja parādīja, ka daudziem ir pretenzijas pret repertuāru iepriekšējos Dziesmu svētkos. Iebildumi skar koncertprogrammas kārtību un noslēguma koncerta garumu.
Tiek runāts arī par mākslinieciskās kvalitātes kritērijiem, kas izvirzīti dalībniekiem, jo lielā mērā tās augstās mākslinieciskās kvalitātes prasības, kā mēs zinām, ir tās, kuru dēļ nebūt ne visi tautas mākslas kolektīvi piedalās svētkos.”
Anda Laķe skaidro, ka augstās prasības ir savā ziņā diskriminējošas, jo padara cilvēkus atkarīgus no tā, vai viņiem ir paveicies ar labu diriģentu korim vai deju kolektīva vadītāju, vai ir paveicies ar pašvaldību, kurai ir lielāks finansējums kolektīvu vadītāju algošanai.
Ja mēs runājam, ka Dziesmu un deju svētki ir visas Latvijas nācijas tradīcija, tad visiem nav pilnīgi vienlīdzīgas iespējas būt par šīs tradīcijas nesējiem un dalībniekiem,” norāda Laķe.
Aptauja tika veikta elektroniski. Ar Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) palīdzību anketas izsūtīja kolektīvu vadītājiem, kuri nodeva aptaujas lapas tālāk dalībniekiem. Aptaujas lapas tika nosūtītas apmēram 30 no 46 tūkstošiem svētku dalībnieku. Aptaujas rīkotāji atpakaļ saņēma 1500 anketas.
„Tie dati gan ir reprezentatīvi, jo ir pārstāvēti visi kolektīvu veidi,” saka Laķe.
Runājot par aptaujas rezultātu turpmāko izmantošanu, Laķe atklāj, ka LNKC un Kultūras ministrija ir apņēmības pilna jau nākamo Dziesmu svētku plānošanas dokumentos iestrādāt cilvēku izteiktos viedokļus.
