Jaunas grupas uzņemšana maģistra studiju programmā "Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija" norisināsies no 14. jūlija pulksten 9.00 līdz 24. jūlija pulksten 16.00, kad studijām varēs pieteikties LKA elektroniskajā uzņemšanas sistēmā.
Antas Ancveriņas pētījums "Ebreju glābēju fenomens holokausta atmiņas konstruēšanā: Žaņa Lipkes memoriāla un muzeja "Ebreji Latvijā" gadījums" analizē holokausta atmiņas konstruēšanas kosmopolītisku pieeju un glokalizācijas (termins, kas apzīmē globālo un lokālo kultūru saskaņošanos – red.) ietekmi, kā arī ebreju glābēju fenomena aspektus, aptverot valstu lokālās iezīmes, kolektīvas un individuālas glābšanas specifiku, kā arī glābēju iespējamo motivāciju.
Lindas Beitānes pētījums "Autentisko kultūrvēsturisko elementu atjaunošana Rīgas būvmantojuma vērtības izpratnes veicināšanā" pievēršas autentiskuma lomai būvmantojuma atjaunošanā un saglabāšanā, kā arī pārjautā, vai izpratne par autentiskumu kā vērtību veicina autentisko kultūrvēsturisko elementu atjaunošanu.
Laumas Brūveles pētījums "Muzeja ekspozīcijas veidošana postkoloniālisma kontekstā: Tukku Magi kolekcija" raksturo postkoloniālisma, dekolonizācijas un postkoloniālo studiju jēdzienus un analizē teorētiskās pieejas muzeju darbā minēto teoriju kontekstā un muzeju darbā – kolekciju izcelsmes atzīšanu, eirocentrisko aizspriedumu atzīšanu Rietumu muzeju praksē, dažādu balsu un vairāku skatupunktu iekļaušanu, izvairīšanos no priekšmetu eksotizēšanas un stereotipu vairošanas par cilvēkiem un vietām, sadarbību ar pamattautu kopienām.
Zanes Grīnvaldes pētījums "Jaunās publiskās pārvaldības integrāciju muzeju nozarē" analizē jaunās publiskās pārvaldības virzienu un principu integrācijas iespējas Latvijas muzeju pārvaldībā valsts, pašvaldība, autonomā un privātā muzejā piecos virzienos – sociālpolitiskā pārvaldība, rīcībpolitikas pārvaldība, administratīvā pārvaldība, līgumiskā pārvaldība un tīklu pārvaldība.
Samantas Kancānes pētījums "Okupācijas skaņas: Skaņu un skaņas mantojuma vieta un nozīme Latvijas un Igaunijas okupācijas muzeju ekspozīcijās" tiecas izzināt skaņas mantojuma jēdziena nozīmes un būtisko lomu Baltijas valstu okupācijas vēstures interpretācijas veidošanā, kura skaņas tiek izmantoti kā rīki, kas palīdz veidot vēsturiskā stāsta noskaņu un papildināt apmeklētāja pieredzi.
Maijas Ņikitinas pētījums "Muzeju pieejamība: cilvēku ar redzes traucējumiem līdzdalības iespēju izpēte. Memoriālā muzejā "Raiņa un Aspazijas vasarnīca" piemērs" pievēršas cilvēku ar redzes traucējumiem muzeju satura uztveres specifikas analīzei, multisensoras pieredzes nozīmei muzeju izglītojošajā darbā un līdzdalības kā pieejamība formas izpētei.
Māras Rozentāles pētījums "Mantojuma kopienu starptautiskās sadarbības loma nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā. Suitu kultūrtelpas piemērs" analizē starptautisko sadarbības aktivitāšu lomu suitu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un šīs lomas samērīgumu pret ieguldītajiem resursiem suitu kopienā.
Lauras Slaviņas pētījums "Kolhozu sarežģītā mantojuma interpretācija 21. gadsimta Latvijā. Vaidavas ciema gadījums" pēta bijušā kolhoza ciemata mantojuma interpretācijas iespējas mūsdienu Latvijā "sarežģītā mantojuma" teorētiskajā ietvarā, kā arī meklē jaunas interpretācijas iespējas, izpētot bijušā kolhoza "Vaidava" teritorijas pašreizējo iedzīvotāju viedokli par savas dzīves vietas mantojumu.
Ingas Surguntes pētījums "Kultūras pakalpojumi veselībai un labbūtībai: politikas veidošanas pieeju novērtējums" analizē un kritiski novērtē kultūras un veselības starpnozaru sadarbību un identificē iespējamu scenāriju kultūras un veselības nozaru sadarbības iedibināšanai Latvijā.
Inetas Vaivodes pētījums "Teksta nozīme izstāžu veidošanā un eksponēto priekšmetu interpretācijā" pēta teksta teorētisko izpratni muzeju diskursā – teksta lomu muzeju izstādēs no apmeklētāju un izstādes veidotāju perspektīvas, to, kā teksts ietekmē izstādes satura uztveri un interpretāciju un kā izstādes veidotāji izmanto tekstveides līdzekļus, lai veicinātu eksponēto priekšmetu interpretāciju.
Sabīnes Vītolas pētījums "Globālā pārvaldība kultūras mantojuma aizsardzībā militāra konflikta gadījumā" tiecas izpētīt, vai un kā kultūras mantojuma globālās pārvaldības principi tiek īstenoti Ukrainā (Krimā) kultūras mantojuma aizsardzībai militārā konflikta gadījumā, fokusējoties uz UNESCO organizācijas instrumentiem kultūras mantojuma aizsardzības veicināšanai militāra konflikta gadījumā.
Kaspara Zaltāna pētījums "Cilvēku mirstīgo atlieku muzealizācijas pamatojums un pārvaldības izaicinājumi Latvijas muzejos" analizē, kā muzeji pamato apmeklētājiem cilvēku mirstīgo atlieku uzņemšanu krājumā un to pārvaldību. Pētījumā analizēta cilvēku mirstīgo atlieku muzealizācijas vēsture Eiropas un Latvijas kontekstā, raksturoti cilvēku mirstīgo atlieku tipi un muzeju spēja pamatot to eksponēšanu.
Ar pētījumiem iespējams iepazīties LKA bibliotēkā. Uzņemšana programmā "Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija" norisināsies no 14. jūlija pulksten 9.00 līdz 24. jūlija pulksten 16.00, kad studijām varēs pieteikties LKA elektroniskajā uzņemšanas sistēmā, autorizējoties gan ar eID karti, kurā ir elektroniskais paraksts, gan ar elektronisko parakstu, gan ar eParaksts mobile, gan izmantojot internetbanku.
