Tieši šobrīd Lielo kapu vērtības tuvāk ir iespēja iepazīt izstādē "Lielie kapi 250", ko veidojusi Rīgas Pieminekļu aģentūra un kas skatāma kapsētas vissenākajā daļā, teritorijā pie Klusās ielas. Izstādē eksponēti vēsturiski zīmējumi un fotoattēli, kas atspoguļo daļu no kapsētas unikālākajiem objektiem.
Kā vadmotīvs izstādei cauri vijas zilsniedzīšu motīvs, jo šie ziediņi kā zila jūra pavasaros piepilda kapsētu un ir viens no tās simboliem.
Izstāde sākas ar Broces un fon Hūna zīmējumiem, kas ir senākās vizuālās liecības par kapu pieminekļu izskatu. Grāmatas autoram "Lielie kapi", to pētniekam Jurim Milleram emocionāli tuvākais zīmējums ir tas, kurā redzams grāmatizdevēja Hartknoha piemineklis, jo šai personībai bija saikne ar viņa dzimtu: "Johana Hartknoha kapa piemineklis, paldies Dievam, ir saglabājies, atrodas netālu no šobrīd restaurējamā Vērmaņu dzimtas pieminekļa. Taču, protams, tas tagad ir pavisam citā izskatā. Ir zudusi vāzes pamata daļa, tāpat rokturīši, kas bijuši kolonnai, arī galvaskauss ar kaulu zobos un tauriņu uz galvaskausa. Pats piemineklis ir mazliet pārvietots."
Izstādē lielākoties skatāmi objekti, kas līdz mūsdienām kapos saglabājušies tikai daļēji vai arī pilnībā zuduši. Zīmējumiem seko fotogrāfijas, kas jau vēsta par 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumu, kad Rīgas patriciešu dzimtas bija nostabilizējušās un kapu tēlniecības kultūra bija uzņēmusi ļoti lielus apgriezienus.
Viena no dominējošām tendencēm bija pieminekļi ar sērojošiem eņģeļiem. Marmorā kalta eņģeļa figūra, piemēram, rotāja viena no mūsu kuģniecības pamatlicējiem Kārļa Oskara Mailunda kapa vietu, bet pēckara gados figūrai barbariski tika nodauzīta galva: "Es nupat, nupat, burtiski pirms dažām dienām dzirdēju leģendu, ka 70. gados tā eņģeļa galva, kas jau bija no vandaļiem nolauzta, esot atrasta, un kāds mākslinieks to esot paņēmis pie sevis, tātad paglābis no totālas iznīcināšanas. Diemžēl neviens nespēj atcerēties, kurš mākslinieks tas varēja būt, bet
ja nu pēkšņi kāds mākslinieku ģimenes piederīgais atceras, ka – pag, kaut kāda akmens galva kaut kur ir redzēta –, tad padodiet, lūdzu, ziņu! Tas būtu tiešām skaists notikums Lielo kapu vēsturē, ja šī eņģeļa galva atgrieztos kapsētā."
Fotoattēlos redzama arī viena no spilgtākajām Lielo kapu vizītkartēm – dzimtu kapličas. Var novērtēt, cik dažādās arhitektoniskās formās tās veidotas, kādiem simboliem un tekstiem rotātas.
To vidū, piemēram, ir leģendārā restorāna izveidotāja – Oto Švarca dzimtas kapliča, kas tika nojaukta 20. gadsimta 80. gados.
Atsevišķā izstādes sadaļā varam ieraudzīt arī traģiskās kapu postīšanas ainas 20. gadsimta 70. un 80. gados. Juris Millers stāsta: "Cik traģiska bija šīs kapsētas postīšana un arī cik industriāla tā bija! Rakstot grāmatu, es tikos ar vairākiem akmeņkaļiem, kuri strādāja savulaik uzņēmumā "Granīts" un kombinātā "Māksla", un šie sirmie kungi godīgi pastāstīja, kā priekšniecība viņiem lika masveidā katru mēnesi (viņiem bija plāns) iznīcināt nevis desmitus, bet simtus kubikmetru. Viņi nemērīja priekšmetos, viņi mērīja kubikmetros.
Tās leģendas par vilcienu vagoniem, kas veda pieminekļus ārā uz Krieviju, uz Kaukāzu, tās arī ir patiesas, un viņi to apliecināja, ka tas tā tiešām arīdzan ir bijis."
Priecējoši, ka ik pa laikam kaut ko no zudušā izdodas arī atrast, to vidū, piemēram, ir Kristapa Berga kapa pieminekļa skulptūra, ko veidojis tēlnieks Gustavs Šķilters un kas daudzus gadus tika uzskatīta par zudušu.
"Tā tika atrasta vienā no Bergu dzimtai piederošajām noliktavām, ietīta paklājā. Visi par to bija aizmirsuši. Tikai tagad, gatavojoties kapsētas 250. jubilejai un manai uzstājībai, Justs Karlsons sāka to meklēt. Jau rokas nolaidās, jo nekur nevarēja atrast, bet beigu beigās tomēr atrada! Tā ka tas dod cerības, ka pavisam noteikti vēl arī daudz kas cits var atrasties," teic grāmatas autors.
Juris Millers turpina strādāt pie Lielo kapu pētniecības, šai saistībā viņš tikko atgriezies no Vācijas, kur divas nedēļas strādājis ar dokumentiem vairāku pilsētu arhīvos un atradis interesantus, līdz šim nezināmus faktus.
Savukārt Lielajos kapos šobrīd apskatāma izstāde "Lielie kapi 250", piektdien, 25. augustā, kapos notiks arī divas ekskursijas – pulksten trijos būs ekskursija ģimenēm, ko vadīs Sandra Martinsone, bet pulksten četros Gunāra Armana vadīta ekskursija.
