Eiropas kultūras galvaspilsētas gada stafete Igaunijā atgriežas otro reizi, tāpat kā pērn Lietuvā, kur titula nesēja bija Kauņa, un Latvijā pēc trim gadiem būs Liepāja. Igaunijā sacensībā par šo titulu pirms pieciem gadiem Tartu uzvarēja Narvu un Eiropas kultūras galvaspilsētas godu nesīs kopā ar Bādīšlu Austrijā un Būdē Norvēģijas ziemeļos.
Tartu šo titulu uztver ļoti nopietni un velta visu iespējamo spēku publicitātei, jo labi apzinās, ka šis statuss ir liela sabiedrisko attiecību iespēja, un īpaši svarīgi tas ir mazākai pilsētai, kas nav galvaspilsēta.
100 dienas līdz
Eiropas kultūras galvaspilsētas gads oficiāli tiks atklāts tikai nākamā gada 26. janvārī, bet jau 19. oktobrī – precīzi 100 dienas līdz – Tartu par spīti slapjajam sniegam, notika vērienīgs publisks pasākums ar koncertu, kurā uzstājās pazīstami Dienvidigaunijas mākslinieki, laikmetīgie dejotāji, akrobāti – un tas viss, tikai lai iepazīstinātu ar to, kas sāksies pēc trīs mēnešiem.
Tartu zem sava Eiropas kultūras galvaspilsēta spārna ir paņēmusi visu Dienvidigaunijas reģionu un tā savdabīgās kultūras, un var just, ka ļoti vēlas mainīt savu tēlu Igaunijā, ko no Tallinas varbūt redz kā mazliet provinciālu. Caur šo tēla maiņu cer arī mazināt cilvēku aizbraukšanu no Dienvidigaunijas un rādīt, ka šī ir forša, mūsdienīga un dzīvei laba vieta, kur atgriezties.
"Svarīgi, ka Tartu būs Eiropas kultūras galvaspilsēta kopā ar 19 Dienvidigaunijas pašvaldībām, nevis tikai Tartu viena pati," uzsvēra Tartu mērs Urmass Klāss. "Protams, Tartu vienmēr ir bijusi Igaunijas kultūras galvaspilsēta: te dzima mūsdienu Igaunija, Tartu ir Dziesmu svētku tradīcijas šūpulis, te radās pirmais profesionālais teātris, te atrodas vecākā un nozīmīgākā Igaunijas universitāte. Tartu bija ļoti svarīga loma Igaunijas un arī Latvijas nacionālajā atmodā – te mācījās Krišjānis Valdemārs un citi jaunlatvieši. Bet šodien mums ir būtiski – gan kā pilsētai, gan kā visam Dienvidigaunijas reģionam – būt vairāk pamanītam. Mēs varam Eiropai piedāvāt daudzko interesantu. Šeit ir liela kultūras daudzveidība – mums ir setu kultūra, veru kultūra, vecticībnieku kultūra pie Peipusa ezera. Tas viss caurvij mūsu programmu.
Caur Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu mēs vēlamies stiprināt savu pašapziņu un tikt vairāk pamanīti Eiropas kultūras kartē."
Tartu pilsēta Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā ieguldījusi 10 miljonus eiro, vēl tikpat daudz nāk no valsts budžeta, un arī šeit visi ļoti cer, ka piepildīsies no citu pilsētu pieredzes plaši aprakstītā formula, ka katrs ieguldītais eiro atpakaļ nes 4–5 eiro. Tartu cer, ka nākamgad varētu pat četrkāršoties pilsētas apmeklējumu skaits, un Latvija ir viens no galvenajiem mērķa tirgiem. Pārējie ir Somija, Lietuva, Vācija un Lielbritānija.
"Izdzīvošanas māksla"
Uz programmas atklāšanas pasākumu bija uzaicināti arī ārvalstu žurnālisti gan no šīm valstīm, gan arī kolēģi, kas raksta žurnālam "National Geographic" Polijā un ceļvedim "Lonely Planet" Itālijā, kuri teica, ka meklē jaunus galamērķus, kur vasarā nav tik karsts (lūk, klimata pārmaiņas un "Izdzīvošanas māksla").
Pie ārvalstu medijiem igauņi iet ar ļoti skaidru un prasmīgi iepakotu vēstījumu, kas bija redzams arī Tartu mēra un programmas vadītāja prezentācijā: mūsu valsts ir "nevis maziņa, bet kompakta", mēs esam izcili digitāli attīstīta un vienlaikus zaļa valsts ar daudziem mežiem, salām un iespējām aizbēgt no pūļa; mums ir senas un bagātas kultūras tradīcijas, bet mēs arī esam pirmā postpadomju valsts, kas atzinusi viendzimuma laulības. Tartu ir pilsēta ar vecāko universitāti Baltijā, tā ir "gudra pilsēta" ar plaukstošu zinātni, kurā tiek godāta ikviena laba ideja, tā ir UNESCO literatūras pilsēta un vēlas būt klimatneitrāla līdz 2030. gadam.
Kas tad ir "Tartu 2024" programmas pamatā? Ja Rīgai devīze bija "force majeure" kā kultūras lielais spēks, kas var mainīt cilvēkus un pilsētu, tad Tartu savai programmai ir devusi nosaukumu "Izdzīvošanas māksla" jeb "Arts of Survival", kas sakritības pēc fonētiski un idejiski sasaucas ar Latvijā notiekošo laikmetīgās mākslas festivālu "Survival Kit", tā ka šī "izdzīvošanas" tēma vibrē gaisā pāri robežām. Interesanti, ka Tartu gadījumā viņi pirms pieciem gadiem sāka šo ideju attīstīt ar vienu domu, bet pasaules notikumu iespaidā tā šajos gados ir apaugusi ar papildu nozīmēm. Programmas "Tartu 2024" radošā direktore Kati Torpa skaidroja: ""Izdzīvošanas māksla" ir mūsu radošās koncepcijas pamatā, ko izstrādājām jau 2018.–2019. gadā, kad rakstījām pieteikumu Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam. Īsumā – tas ir stāsts par prasmēm, zināšanām un vērtībām, kuras mums jau ir un kuras vēlamies attīstīt, lai spētu dzīvot labu dzīvi.
Kad pirms pieciem gadiem izstrādājām savu pieteikumu, Eiropa bija pavisam citādāka.
Tolaik par izdzīvošanu mēs pārsvarā domājām klimata krīzes kontekstā. Tobrīd visu uzmanības centrā bija vides jautājumi. Bet tad nāca Covid-19 pandēmija. Un tad sākās karš Ukrainā. Tāpēc laika gaitā "Izdzīvošanas māksla" ir ieguvusi vairākas papildu dimensijas. Mūsu radošā koncepcija man šodien šķiet vēl aktuālāka nekā pirms pieciem gadiem, kad ieguvām tiesības kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu."
Galvenie "Tartu 2024" pieturpunkti
Kas tad ir galvenie "Tartu 2024" pieturpunkti? Atšķirībā, piemēram, no Kauņas, kas vienu no uzsvariem lika uz lielajiem, pasaulslavenajiem vārdiem, Tartu iet citu ceļu, vairāk akcentējot pašu kopienu radītus projektus, kas varētu iesakņoties, sadarbību un ļoti izteikti – dažādu jomu mijiedarbību. Proti, neviens projekts nav tikai kaut kas viens.
Kultūra tiek traktēta ļoti plašā izpratnē, ietverot arī mūsu uzvedības kultūru attiecībās ar vidi, fizisko un garīgo veselību paaudžu attiecību kultūru, zinātni un inovācijas kā sabiedrības kultūras daļu.
Piemēram, maijā gaidāms saunas sarunu festivāls "Kailā patiesība", kur Emajegi upes krastā mobilajās saunās varēs piedalīties karstās diskusijās. Savukārt japāņu vizuālais mākslinieks Rjodži Ikeda strādās ar Tartu Genoma pētniecības institūta datiem un no tā veidos gaismas un skaņas instalāciju. Gaidāms arī teātra projekts "Bizness parastais", kurā igauņi kopā ar dāņiem teātra valodā stāstīs par "Danske Bank" naudas atmazgāšanas skandālu. Top arī dokumentālo filmu projekts, kurā četri igauņu un četri citu valstu režisori veido savus stāstus par dzīvi Dienvidigaunijā un tēmu "Izdzīvošanas māksla". Divi no tiem ir Viesturs Kairišs un Andris Gauja. Sadarbība ar latviešu māksliniekiem ir plānota arī citos projektos. Ne tikai "augstā māksla", bet liels akcents uz urbāno kultūras dzīvi – pilsētas plānos ir ekstrēmā sporta festivāls, ielu mākslas festivāls, pilsētas naktsdzīves svinēšana. Vēl viens uzsvars ir arī uz tradīciju pārmantošanu, uz zaļo domāšanu utt.
Gada laikā kopā paredzēts ap 350 projektu un 1000 notikumu. Projektu izstrādē un atlasē iesaistītas 19 pašvaldības. Kopējais budžets ir 25 miljoni eiro – tos plānots ieguldīt tikai programmā, cilvēkos un pieredzēs, nevis infrastruktūrā.
Programmas oficiālā atklāšana – 26. janvārī ar lielu brīvdabas pasākumu.
