Robeža starp Vecrīgu un jauno Rīgas daļu, toreizējiem tikai 73 tūkstošiem Rīgas iedzīvotāju – opernams ar atvēzienu un optimistisku nākotnes perspektīvu. Fasādē – grieķu motīvi – tās centrālo asi veido traģēdijas un komēdijas mūzu balstītā Apolona lira, mākslu ģēnijs un pats Apolons – visu mākslu pavēlnieks. Fasādes tēlu grupu sargā pirmā publiskā opernama mājvietas – Venēcijas simbols – spārnotās lauvas.
„Tālākā grupa ir piedzēries Silēns ar diviem bērniem, kas viņu pabalsta, vienā rokā Silēnam ir jau kauss, no kura vīns līst ārā, pie viņa kājām ir izgāzusies amfora, tātad skurbums un baudas. Pa labi ir lielās tēmas – mīla, karš un nāve,” stāsta operas vēsturnieks, LNO dramaturgs un muzikologs Mikus Čeže.
150 gadu laikā operas fasādi divreiz rotājis nosaukums vācu valodā, bet pēc kara līdz 2001.gada remontdarbiem tā bija pavisam tukša – padomju operteātra nosaukums fasādei tika aiztaupīts.
„Ar Darba sarkanā karoga ordeni apbalvotais Valsts akadēmiskais baleta un operas teātris – tas bija oficiālais nosaukums no 56. gada līdz 89. gadam, šis loti garais penteris un tādu – tik garu, mēs protams nevaram ierakstīt fasādē,” norāda Čeže.
Glezniecības telpa un pirmais apgleznotais operas priekškara rullis, dekorāciju istaba, krāšņiem tērpiem pilni gaiteņi – šīs opernama telpas skatītājam ir neaizsniedzamas. No gaismas tiltiņa redzams - norit karsta gatavošanās rītdienas koncertam. Pēc kultūras ministres lēmuma neiekļaut operas valdē Andreju Žagaru gan bija šaubas par mākslinieku sastāvu, savu dalību koncertā atsaukusi Kristīne Opolais, tomēr svētki ir svētki, un koncerts būs.
Politika paliek politika un tas nedrīkst traucēt mākslai, un, es domāju, vairums operas mākslinieku to saprot,” atzīst LNO kora mākslinieks tenors Maksims Ļaščenko.
Trīs daļās – skanot Riharda Vāgnera un latviešu komponistu opermūzikai, ar spilgtiem baleta fragmentiem un mūsu pasaulslavenajām operzvaigznēm uz Latvijas nacionālās operas skatuves šodien un rīt izskan opernama 150 gadu jubilejas koncerts.
