2027. gadā Liepājai kļūstot par Eiropas kultūras galvaspilsētu, tās Centrālajai zinātniskajai bibliotēkai apritēs 250 gadi. Bibliotēkas darbinieki jau gadiem norūpējušies par iekļūšanu ēkā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, par grāmatu glabāšanu, kā arī atbilstošas ventilācijas trūkumu.
"Ēkā mēs nevaram izvietot krājumu iespējami draudzīgā veidā, lai viņam būtu ērti pieiet un būtu izkārtots pietiekoši, ar pietiekošām rindstarpām, pietiekošos augstumos," skaidro Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas direktora vietniece attīstības jautājumos Silva Vucena.
Bibliotēkā ir arī īpašas vērtības, piemēram, 16. gadsimta krājums, kas vēl nav izpētīts, kur jāpiesaista speciālisti un kurš jāparāda sabiedrībai, taču šobrīd to pilnā apmērā nav iespējams parādīt. Arī liepājnieki atzīst, ka bibliotēka pelnījusi labākus apstākļus, pieļaujot, ka tad arī varētu būt vairāk apmeklētāju.
Liepājas galvenais arhitekts Uģis Kaugurs, pārstāvot pašvaldību, atzīst, ka bibliotēka ir tehniski novecojusi un daudz par šauru, tomēr naudas jaunas ēkas būvēšanai vietvarai neesot. Nesen sāktas sarunas par to, kāds būtu labākais risinājums bibliotēkas ēkas atjaunošanai.
"Izvēle ir starp divām: vai nu rekonstruēt esošo ēku Zivju ielā, kas ir ar kultūrvēsturisku vietas iezīmi, kas galu galā ir pilsētas otrais rātsnams. Otrs variants ir – teātrim pretī ir bankas ēka, kura ir pašvaldības īpašumā, un pašreiz nav īsti skaidrs, kāds viņai varētu būt cits izmantojums, un, iespējams, ka to varētu izmantot bibliotēkai," norāda Uģis Kaugurs.
Līdz gada beigām plānots pabeigt abu ēku izvērtēšanu un piesaistīt arhitektu firmu. Vai līdz 2027. gadam Liepāja paspēs atrisināt bibliotēkas problēmas, pagaidām netiek solīts.
