Klasiskā mūzika, kas iznāk pļavā un nebaidās no bērniem. Atskats uz desmito «Sansusī» festivālu

Augusta otrajā nedēļas nogalē Jēkabpils novada Aknīstē, Sansusī mākslas rezidenču centrā "Susēja", notika jau desmitais alternatīvais kamermūzikas festivāls "Sansusī". Šajos gados festivāls ieguvis uzticamu klausītāju auditoriju, tajā pašā laikā daudziem joprojām esot jaunatklājums. 

Klasisko mūziku ierasti saista ar koncertzālēm, nopietnu un greznu atmosfēru, kurā sava vieta ir ceremonijai. Vienlaikus šādi priekšstati rada sava veida barjeru. Festivāls "Sansusī" lauž šo barjeru, kā koncertzāli piedāvājot dabas vidi, publikā gaidot vecākus ar bērniem. Savukārt skatuves māksliniekiem dodot iespēju realizēt viņu idejas, kas  koncertzāles sienās skanētu pavisam savādāk. Piemēram, šoreiz apmeklētājiem bija iespēja pirmajiem dzirdēt kameroperu "Monstera Deliciosa". 

Katru gadu "Sansusī" programmu veido klasiskās mūzikas zvaigznes gan no Latvijas, gan ārzemēm, bet konkrētus vārdus var uzzināt tikai festivāla atklāšanas dienā.

Tagadnes elpa

Mūzikā rezonē esošā laika elpa, un arī kara tuvums bija dzirdams "Sansusī" priekšnesumos. Festivāla atklāšanā Simona Orinska performancē "There she goes my beautiful world" ( "Tur viņa nāk, mana brīnišķīgā pasaule", atsauce uz Nika Keiva dziesmu) atveidoja transformāciju no akmens karalienes līdz kailai, apjukušai jaunavai, kuras vidukli apjoza Lielvārdes josta. Noslēgumā kopā ar skatītājiem dejojot pie kanādiešu dziedātājas Chinawoman dziesmas "Goodbye My Dictator", kas ir par to, ka ar spēku mīlestību neiegūt. Priekšnesums vēstīja par cilvēka un varas attiecībām kā individuālā, tā arī valsts kontekstā. Priekšnesumā piedalījās arī mūziķi Marija un Toms Valmieri un skaņas mākslinieks Arvis Kantiševs. 

Piektdienas vakarā Kaltē varēja vērot lietuviešu komponista Alberta Navicka operu "Alfa", kas scenogrāfiski tika risināta kā komikss. Bija saskatāma atsauce arī uz Kventina Tarantio daiļradi Muzikāli. "Alfa" ir minimālistiska – ar triju mūziķu sastāvu (akardeons, bass un elektronika), sintezējot flamenko mūziku ar elektronikas bītu un operdziedātāju balss meistarību. "Alfa" runā par sociālām un kulturālām problēmām – operas libreta centrā ir Federiko Garsijas Lorkas mīklainās nāves izmeklēšana, ko veic viņa māsa Izabella. Arī "Alfa" ir stāsts par varas attiecībām starp dzimumiem, starp vispārpieņemto un jauno, un tas viss spāņu 1936. gada pilsoņkara gaisotnē – analoģijas ar mūsdienām ir tiešas. 

Koncertā "Dilstošs pusmēness" pianiste Herta Hansena un grieķu soprāns Afrodīte Patulidū uzbūra pasakainas, gotiskas un tomēr romantiskas sajūtas, izmantojot apkārtējās vides – "Sansusī" kupola skatuves – nakts ēnu un skatuves tērpu iespējas, šādi parādot, kā klasiska repertuāra (programmā bija darbi no Šūberta, Šūmaņa, Sensānsa daiļrades) uztveri var mainīt scenogrāfija. Arī romantisma stilistika ļoti labi atbilst mūsdienu nokaitētajam laikam, sniedzot sava veida aizbēgšanu. 

Ukraiņu pianists Antonijs Bariševskis uzstājās ar solo programmu "Vējā uz pirkstgaliem", kurā nozīmīga vieta bija arī viņa laikabiedra un tautieša komponista Maksima Šaligina darbiem. 

Festivāla otrās dienas viens no centrālajiem darbiem bija Krista Auznieka opera "Tagadne", ko koncertiestudējumā atskaņoja kameroķestris "Sinfonietta Riga", diriģents Normunds Šnē un dziedātājs Jānis Šipkēvics. Darba smalkums, maigums paņēma visu uzmanību un šādā veidā ļāva piedzīvot tagadnes sajūtu. 

Stīgu kvartets "Akilone" Magdalēnas Gekas vadībā festivāla trešajā dienā ieveda komponistu Sju Ji (Xu Yi), Andra Dzenīša, Pētera Vaska un Kristapa Pētersona darbu pasaulē. Jo īpaši rezonēja  Pētersona "Pēc Melngaiļa pierakstiem", kur latviešu tautasdziesmu senā gudrība izskanēja futūristiskās skaņās, radot pārdomas par laika nozīmi un tām patiesībām, kas nekad nepāriet. 

Mūzika dažādiem putniem

Festivāla tradīcija ir gan "mūziķu kautiņi", gan "20 minūšu diskotēka". Asprātīgie "mūziķu kautiņi", kur meistarībā un mutes palaišanā sacenšas dažādus instrumentus pārstāvoši mūziķi, kā arī dažādā stilistikā muzicējošas grupas, rada neformālu atmosfēru, kurā klausītāji jeb festivāla naktsputni ļoti labi var personificēties ar virtuozajiem talantiem. "Mūziķu kautiņu" cikls notiek arī Rīgā, kultūras vietā "Tu jau zini Kur" Tallinas kvartālā un augustā būs izbraukuma "kautiņš" Valmierā.  

Savukārt "20 minūšu diskotēkā" ir iespējams operatīvi izkustēties. Šoreiz Platona Buravicka elektroniskās deju mūzikas ritmos publiku iekustināja mirdzoši avatāri. Arī viens no festivāla organizatoriem Uldis Trapacieris bija sagatavojis savu DJ setu. Dziļā sestdienas naktī izskanēja arī Roberta Flaica un Džūlijas Žū koncertprogramma "Ļoti, ļoti, ļoti" ar jaušamām Roberta Šūmaņa klavierdarbu cikla "Kreisleriāna" impresijām. 

Savukārt svētdienas rītausmā dabas ieskauti "cīruļi" klausījās blokflautista Ērika Basgrāfa un čellista Ernsta Resehera oriģinālmūziku. 

Bērni un nākotne

Festivālam "Sansusī" svarīga ir arī bērnu auditorija, kurai bija paredzētas vairākas labi zināmas izrādes, tajā skaitā igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka grāmatu "Kaka un pavasaris", Mārtiņa Grauda režisētie "Latviešu zvēri", kurai mūziku sarakstījusi Linda Leimane, bet vizualizācijas veidojusi Sabīne More, kā arī Valmieras vasaras teātra festivālam (VVTF) radītā, Lienas Šmukstes režisētā "Figūras".  

Savukārt igauņu reto instrumentu dueta "Eller&Krikmae" koncertā bērni  neplānoti bija kļuvuši par koncerta dalībniekiem – aktīvākie pievienojās mūziķu bērniem zīmēšanas stūrītī, aizrautīgi krāsojot baltās lapas, iespējams, ar koncertā dzirdēto.

Protams, ik pa laikam kādam mazajam apmeklētājam uznāca liela bēda, ko vecāki uzreiz centās risināt. Ja koncertzālē tas būtu kaitinoši, tad dabas ielokā šķita pavisam dabiski un saprotami.

"Sansusī" spēj savienot pretstatus – dod atslābinošu dabas veldzi, patīkamu kompāniju, kā arī labus intelektuālus izaicinājumus mūzikas veidolā. Kur vēl labāku piemēru mūzikas izglītībai jaunajai paaudzei!

Arī apkārtesošā daba nodrošina "Sansusī" festivāla pēctecību. Festivāls rūpējas par to, lai iespēju robežās samazinātu patēriņu un viss notiktu dabai draudzīgi. Tā, piemēram, ir trauku depozīta punkts, kurā var paņemt savu šķīvīti. Kad pusdienas ieturētas, to nomazgāt un atlikt atpakaļ, šādi apzinoties savu darbību un tās sekas. Galu galā šis process rada savu kopības un nostaļģijas sajūtu, it kā visi atrastos domubiedru nometnē. 

Dabai draudzīgā pieeja limitē "Sansusī" apmeklētāju skaitu, bet arī atgādina to, ka izaugsme uzreiz nenozīmē plešanos plašumā. Izaugsmei ir arī apzināta domāšana un spēja savīt kopā dažādas nozares, šādi noturot dzīvu arī klasiskās mūzikas tradīciju. 

Nākamajā gadā "Sansusī" festivāls notiks no 9. līdz 11. augustam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti