Ekspozīcijā pagaidām ir pieejama tikai nedaudziem. Fotogrāfijas, ieroču gabali, smilšu maisi, dokumenti un pat Krievijas karavīru pases. Tas viss vienkopus koncentrējas vienā no Hersonas Vēstures muzeja filiāles telpām. Tā ir ekspozīcija, ko aplūkot smagi un vienlaikus ļoti nepieciešami, jo tā precīzi un pa dienām atklāj laiku, kad Hersona bija Krievijas armijas okupācijā un kad tika atbrīvota.

Novadpētniecības muzeja direktore Olha Gončerova stāsta, ka visus materiālus sanesuši iedzīvotāji, kuri paši gājuši cauri šiem pārbaudījumiem. "Mūs vietējie cilvēki sākumā kaut kā paši  centās stāties pretī. Nebija jau nekādu ieroču, tikai šādas, piemēram, ar degmaisījumu pildītas pudeles, ko sauca par Molotova kokteiļiem," saka direktore.

Bet līdzās ieroči, ar kādiem uzbruka ienaidnieks.  Pārspēks bija liels, un teju mēnesi pēc kara sākuma Krievijas armija okupēja Hersonu. Fotogrāfijās redzami pirmie postījumi, sagrauti tilti, mājas, visur Z burti, agresora pazīšanās zīme, izpostītas tirdzniecības vietas, cilvēki cenšas kaut ko pārdot, sēžot uz zemes. Apjukums un nabadzība.

Pārņēmuši pilsētu, okupanti steigušies sarīkot tā sauktos referendumu par pievienošanos Krievijai. Dalījuši propagandas izdevumus.

"Lūk, dokuments par referendumu, un, paskatieties, kā cilvēki bija reaģējuši. Uz biļetena uzrakstījuši necenzētus vārdus. Varat iedomāties, Krieviju sūta tur un tur. Lūk, tāda reakcija uz šo balsošanu," stāsta Olha Gončerova.

Pēc gandrīz gadu ilgas okupācijas Hersonā ienāca Ukrainas bruņotie spēki un padzina Krievijas armiju no Dņepras upes labā krasta, tiesa,  pilsētas otra daļa joprojām ir zem okupantu sloga.

Taču emocijas, kādas pārņēma iedzīvotājus, ieraugot savus karavīrus, nebija aprakstāmas. Olha atceras: "2022. gada 11. novembrī Hersonu atbrīvoja, un, redziet, kāds prieks bija cilvēku acīs. Cilvēki bija laimīgi, raudāja, es pati arī."

Tikmēr laikā, kad daļa Hersonas ir atbrīvota, bet otra joprojām okupācijā, pilsēta ir piedzīvojusi plūdus pēc Kahovkas dambja pārraušanas un joprojām ir nemitīgās apšaudēs.

"[Te redzams], kas katru dienu lido uz mūsu Hersonu, ko katru dienu redzam pie savām kājām. Bet dzīve arī turpinās, dzimst bērni, ir mīlestība un arī prieks, tā ir mūsu nākotne," teic muzeja direktore.

Hersonas izstādē vienā stūrī ir arī lietas, kas palikušas no ienaidnieka armijas – drēbes, zābaki, ķiveres ar Z burtiem, pārtikas pakas un pat pases ar cilvēku sejām un uzvārdiem. To mēs nedrīkstam aizmirst, saka Olha. Tas viss ir vērtīgi pierādījumi. Pagaidām ekspozīcija drošības dēļ vēl nav atvērta ikdienas apmeklētājiem, bet tieši tādēļ muzeja vadītāja to vēlētos aizvest uz ārzemēm, arī Latviju, ja iespējams, bet vēl vairāk uz zemēm, kas vēl apšauba Krievijas patieso dabu, un vienlaikus, lai apliecinātu cilvēku spēku tai stāvēt pretī un arī uzvarēt.