Šī ebreju tautas vēsture nav jāaizmirst, jūlija sākumā, kad pasaulē piemin holokausta upurus, saka Višķu ebreju pēcteči un Višķu iedzīvotāji, kuri kopā ar sadraudzības pilsētu Vācijā Hasbergenu uzsākuši te dzīvojošās ebreju tautas vēstures mantojuma izpēti un vēlas Višķos veidot piemiņas memoriālu un muzeju ebreju tautai.
Osnabrikas pilsētas Vācijā ebreju kopienas kantors Baruhs Čauskins pie Višķu bijušās sinagogas aizlūdz par ebreju tautu, kas dzīvojusi Višķos. Viņš ir te dzīvojošo ebreju pēcnācējs.
Pirms vairāk nekā 10 gadiem, 2012. gadā, pirmo reizi ierodoties pie Višķu sinagogas pamatiem, vieta bija tik aizaugusi, ka pamatus nemaz nebija iespējams ieraudzīt. Bija saskatāmi tikai trīs ieejas pakāpieni.
Tā Vācijā tika izveidota biedrība "Drei Stufen" jeb "Trīs pakāpieni", un tā sāka Višķos dzīvojošo ebreju tautas vēstures izpēti.
Stāsta Augšdaugavas novada Višķu pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Proms: "Višķi ir sākuši sadarbību ar Vāciju – Hasbergenu. Tur dzīvo mūsu draugs Baruhs Čauskins. Viņa vecmāmiņa nāk no Višķiem, un pats viņš ir ebreju kopienas kantors, kas ir muzikālais noformētājs dievkalpojumiem. Mums pagastā gandrīz vairāk nekā 80 gadus nekas nebija zināms par ebreju vēsturi, tā bija tāda aizmirsta vēstures lapaspuse. Pateicoties viņam, tas sācis intensīvi darboties, un vācu draugi mums palīdz un meklēt dažādus arhīvu materiālus par tiem drūmajiem laikiem, kas bija 1941. un 1944. gadā."
1941. gads bija graujošs te dzīvojošiem ebrejiem, pēc vācu armijas okupācijas nacisti faktiski vienas dienas laikā iznīcināja visu Višķu ciemu, jo te pārsvarā dzīvoja tieši šīs tautības pārstāvji.
"Kur aug meldri lejā, tur varētu būt tie apbedījumi," pie ebrejiem veltītā piemiņas akmens, kas izvietots aptuvenajā to nošaušanas vietā, ar iedzīvotāju atmiņām dalās novadpētnieks Jānis Kudiņš:
"Viņi tika sadedzināti aptuveni pēc trim gadiem pēc nošaušanas, iespējams, ka viņi ir nošauti ne vienā vietā. Taču, kur viņi pēc tam tika apglabāti, nav zināms, jo neviens jau netika laists klāt."
Tas, ka ebreju vēstures pētīšana un aktualizēšana notiek tieši ar Vācijas partneriem, nav nejauša, saka Augšdaugavas novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne: "Tā ir viņu [ebreju] sirdsbalss, tas ir ļoti aizkustinoši, tā ir viņu iniciatīva, kā viņi meklē savas dzimtas saknes. Višķu ebreju kopienai savs Višķu miestiņš, kā viņi to sauc, ir to sapņu pasaules daļa no pagātnes.
Ebreju kultūrai ir ļoti raksturīga cieņa pret vecākiem, savas dzimtas cilvēkiem, tāpēc viņi meklē, kā nogludināt šīs vēstures izraisītās netaisnības, kas nodarītas ebreju tautai."
Višķos ir doma kopā ar partneriem no Vācijas izveidot ebreju tautai veltītu piemiņas memoriālu un pat muzeju, vedot rādīt vienu no ebreju vēstures liecībām – senos kapus Višķos, stāsta Jānis Proms: "Mums ir savstarpējs projekts, ka mēs varētu Višķos uzbūvēt ebreju piemiņas memoriālu, kurā tiktu pieminēti tie ebreji, kas dzīvojuši Višķos un kuri tika tajos laikos nošauti un nomocīti. Lai tā piemiņa par viņiem būtu šeit. Ir doma nākotnē izveidot muzeju, kas piesaistītu cilvēkus ne tikai no Latvijas un apkaimes, bet no visas pasaules."
Augusta sākumā Višķos notiks kopīga Vācijas un Latvijas jauniešu nometne. Šīs nometnes dalībnieki skenēs un pētīs Višķu teritoriju un meklēs visu, kas saistīts ar ebreju saknēm Višķos.
