Rūjiena atrodas Vidzemes ziemeļu daļā un tā ir Latvijas mazpilsēta, kas atrodas vistālāk uz ziemeļiem. Netālu atrodas Igaunijas robeža, bet līdz novada centram – Valmierai – ir jāmēro 46 kilometri. Attālums līdz Rīgai 150 kilometri. Šī Ziemeļvidzemes pilsētiņa ir vien 7,8 kvadrātkilometrus liela, un tajā dzīvo nepilni trīs tūkstoši iedzīvotāju. Taču no šīs vietas nāk izcilie basketbolisti brāļi Bertāni, slaveni mūziķi, aktieri. Rūjienas vārds visā pasaulē izskanējis arī ar turpat kādas mājas pagalmā uzbūvētu nelielu bobsleja trasi.
Sociālā noturība un kultūra
Rūjienai ir arī sava pilsētas himna, īpaši šai vietai raksturīgs dialekts, vēsturiskas ēdienu receptes un Rūjienai raksturīgi cimdu, jostu, brunču raksti. Par šīs vietas cilvēkiem runājot - viņi esot lepni, ka ir rūjienieši. Tā sarunā atklāja "Baltijas jūras reģiona kultūras pērle" projekta virzītāji. Zinot, ka Valmieras novadam ir starptautiska pieredze, kandidējot uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, šī projekta virzītājs Latvijā, Vidzemes plānošanas reģions, uzrunāja tieši Valmieru izvirzīt kādu no novada mazpilsētām piedalīties šajā iniciatīvā.
"Šis ir pats pirmais gads, un šīs Baltijas jūras reģiona kultūras pērles, kas šobrīd ir atlasītas un paziņotas, tās arī ir pašas, pašas pirmās. Tāpēc arī varētu būt, ka par šo projektu maz kas ir dzirdēts," norādīja projekta pārstāve Egija Saļņikova. Viņa pastāstīja, ka tituls "Baltijas jūras reģiona kultūras pērle" ietver divus svarīgus aspektus - sociālo noturību un kultūru. Ja ar vārdu kultūra esam diezgan labi pazīstami, tad vārdu salikums sociālā noturība daudziem varētu būt svešs.
"Sociālā noturība – šī projekta un titula ietvarā tas tiek domāts ar pilsētām, ciematiem, arī plašākiem reģioniem, kas vēlas stiprināt savas kopienas, savas pilsētas iedzīvotājus, stiprināt viņu savstarpējo sadarbību, iecietību, vēlmi kopā sadarboties ar mērķi, ka tad, ja mums dzīvē nāk kādi neparedzēti notikumi, piemēram, dabas katastrofas, kataklizmas, kādas citas krīzes, mēs kā sabiedrība, arī kā pilsētas iedzīvotāji, jūtamies vienoti, zinām, ka viens uz otru varam paļauties, un tas veido šo noturību," skaidroja Saļņikova.
Kā vienu no piemēriem Saļņikovas skaidrojumam var minēt pavisam nesen piedzīvoto visas pasaules krīzi, kovida pandēmiju. Šī iedzīvotāju savstarpējā uzticēšanās kopienai parādīja, kā spējam cīnīties un tikt galā ar šo izaicinājumu.
Vai kaimiņš ir gatavs palīdzēt kaimiņam, kaut no veikala sagādājot pārtiku vai kādi citādi izpalīdzot nelaimē.
Turpretī kultūra ir vienojošais elements, kas palīdz izveidot un uzturēt sociālo noturību.
"Ir pierādīts, ka kultūra dabīgi ir tas lieliskais saistelements, kas cilvēkus ļoti dabīgi vieno. Kopīgi klausoties mūziku, kopīgi gleznojot, kopīgi radot radošus projektus. Mums visiem liek sadarboties kāda skaista vienota mērķa labā, līdz ar to kultūra šajā projektā un šajā titulā tiek izmantota kā galvenais elements, caur kuru ar kultūras aktivitātēm mēs šo sociālo noturību pilsētā stiprinām," norādīja Saļņikova. "Nevis vienkārši, ka ir kultūras pasākums, kuru mēs ejam baudīt, bet caur radošajām kultūras aktivitātēm mēs vienkārši iesaistām šos cilvēkus ļoti mērķtiecīgi.
Nevis piedāvājam viņiem kā baudītājiem, kā klausītājiem, bet kultūra ar mērķi redzēt, kā šos cilvēkus iesaistīt un likt viņiem sadarboties vienam ar otru, iepazīt un justies vienotākiem un piederīgiem pašai pilsētai."
Sacentās 12 pilsētas
Valmieras novada Kultūras pārvaldes projektu vadītāja Madara Seile tikmēr uzsvēra, ka konkursā Rūjiena bija vismazākā gan teritoriāli, gan pēc iedzīvotāju skaita. "Rūjienieši atzīst, ka viņi ir lepni savā būtībā, un tā arī ir, un Rūjiena jau īstenībā ir ļoti aktīva un stipra kopiena. Viņiem ir mūzikas skola, mākslas skola, tautskola, kultūras centrs, vidusskola, pansionāti, senioru mājas, tā kā tur viss notiek. Tas ir ļoti labi, bet man liekas, ka viņus vajadzētu vienot vairāk kopā," sacīja Seile.
Par Baltijas jūras reģiona kultūras pērles titula iegūšanu sacentās 12 pilsētas. Katras kandidātes piedāvātā programma tika vērtēta individuāli, nevērtējot, cik liela vai maza ir pilsēta, bet gan to, kā šis projekts spētu palīdzēt rast risinājumu izaicinājumiem, ar kuriem šīs pilsētas sastopas.
Rezultātā no 12 pieteiktajām pilsētām, kultūras pērles tituls piešķirts četrām.
Šajā programmā tika izvēlētas arī Ķīle Vācijā, Jākobštate Somijā un Svendborga Dānijā.
Par to, kādus mērķus vēlas sasniegt šīs pilsētas, pastāstīja projekta pārstāve Saļņikova: "Katrai savs izaicinājums. Piemēram, Ķīle ir ļoti liela pilsēta, bet viņiem tieši ir izaicinājums tāpēc, ka viņi ir tik lieli un tik ļoti sadalīti. Ir diezgan liela imigrantu populācija, jāiedrošina vietējie būt atvērtiem, tiem cilvēkiem atkal iekļauties sabiedrībā un caur kultūras aktivitātēm iesaistīties. Liels fokuss viņiem ir uz bērniem un jauniešiem. Somijā tā, piemēram, ir pilsēta, kas ir ļoti tuvu Zviedrijai, un tur ir izteikta bilingvāla kopiena – zviedru un somu – un viņas pilnīgi dzīvo paralēlu dzīvi un savstarpēji ļoti maz sarunājas. Dānijā turpretī izaicinājums ir tāds, ka tur daudz kas notiek, viss kaut kas ir, ir pat finanses, ir ļoti lieli kultūras projekti, bet iedzīvotāji neizvēlas palikt šajā nelielajā pilsētā."
Rūjienas izaicinājums – piesaistīt jauniešus
Bet, kāds tad ir Rūjienas izaicinājums? Kā norādīja Valmieras novada Kultūras pārvaldes projektu vadītāja Seile, Rūjienā jau ilgu laiku viena sabiedrības daļa ir ļoti aktīva un piedalās, piemēram, vietējo amatnieku meistarklasēs, tādējādi pārmantojot seno arodu zināšanas, piedaloties Tautskolas rīkotajos pasākumos.
Taču, apzinoties, ka aktīvākā sabiedrības daļa noveco, viens no šī projekta uzdevumiem ir kopienai vairāk piesaistīt jauniešus, tādā veidā pārmantojot vietējās tradīcijas.
"Ir tā, ka šī daļa pamazām noveco un, protams, ir vēlme, lai vietā nāk arī jauni cilvēki. Tā mūsu viena no vēlmēm ir veidot dažādas darbnīcas, lai seniori varētu nodot savas zināšanas jaunākajai paaudzei, bet lai notiek apmaiņa – iespējams, ir lietas, kaut vai digitālās prasmes, ko jaunietis var nodot senioram. Lai notiek apmaiņa, saruna, draudzēšanās, iepazīšanās," skaidroja Seile.
Iecerētas trīs aktivitāšu daļas
Seile atzīmēja, ka kultūras pērles programmā paredzētas trīs aktivitāšu daļas, lai pēc iespējas plašāk iesaistītu visu vecumu ļaudis. "Viena ir ar nosaukumu "Satiec savu kaimiņu", kas ir sadalīta trīs līmeņos. Pirmais ir "satiec savu kaimiņu" savā apkārtnē, pagalmā, blakus mājā, blakus ielā. Nākamais līmenis ir "satiec savu kaimiņu" Rūjienas apkārtnē, tas nozīmē lauku teritorijās, blakus ciematos, un trešais līmenis ir "satiec savu kaimiņu" pārrobežā, tas nozīmē Igaunijā," atklāja Seile.
Pirmajā posmā iecerēts radīt arī jaunu kopā sanākšanas vietu. Tā atrodas Rūjienā, Rīgas ielas 8 kvartālā.
Tas ir mazs koka māju kvartāls, šobrīd neapdzīvots, taču pieder pašvaldībai. Tas atrodas pilsētas centrā, un ar sabiedrības saliedēšanas aktivitātēm iecerēts šo vietu sakopt un iedzīvināt jaunām radošām izpausmēm.
"Tas pirmais būtu talka, šo vietu sakopt, ievilktu lampiņas, lai radītu dzīvāku šo sajūtu, un tad pamazām iedzīvinātu šo vietu ar dažādām aktivitātēm. Šajā rīcības plānā esam ielikuši skrupolozu un lielu darbu plānu, notikumu plānu, kur bez maz vai katru mēnesi notiek kādas aktivitātes. Tad nākamais ir "baltā galdauta svētki", kur mēs gribētu galdu ar galdautu, cilvēki varētu nākt ar saviem ēdieniem, groziņiem, kopīgi klāt šo galdu, būtu mūzika, sarunas, diskusijas par kopienu var rūjieniešu vērtībām. Tad attiecīgi mēs plānojam arī dienu jauniešiem, kad jaunieši paši varētu radīt savu notikumu, nevis, ka mēs viņiem piedāvājam – lūk, mēs jums, jauniešiem, uzorganizēsim dienu. Šajā gadījumā mēs aicināsim vietējo jauniešu centru, skolas pašpārvaldi, lai viņi rada paši savu dienu ar savu programmu, savām aktivitātēm, kā viņi saredz, kas tas būtu," vairāk par plānotajām aktivitātēm pastāstīja Seile.
Savukārt otrajā un trešajā programmas posmā paredzēta paaudžu sadarbība un jaunu aktivitāšu piedāvāšana Rūjienas tautskolā.
"Rūjienā ir šīs senioru mājas, un tad viena no aktivitātēm, ko mēs esam ieplānojuši, ir veidot sadarbību starp paaudzēm. Jaunieši satiek seniorus, un tas lielais mērķis ir, ka viņi satiek senioru mājā. Es saprotu, ka jau ir šīs iestrādes, kur jaunieši arī iet uz šo senioru māju, bet mēs vēlētos, lai tas notiek arī pilsētas līmenī, ka jaunieši satiek arī pilsētas seniorus. Tad tas trešais ir Rūjienas tautskola, kas ir izveidota kā mūžizglītības centriņš, kur arī ir ļoti stipra iekšējā kopiena. Tautskola pastāv kopš 1995. gada, un tur ir dažādas aktivitātes. Tur ir aušanas studija, tad ir gleznošanas darbnīca, dažādas darbnīcas un aktivitātes. Mēs gribam ar jaunām aktivitātēm pavērt tautskolas durvis plašāk vaļā ar domu dot iespēju jaunām aktivitātēm nākt iekšā un ar domu, ka var nākt jauni cilvēki, lai veidotos piederības sajūta gan šai tautskolai, gan pilsētai," skaidroja Seile.
Kas ir Rūjienas kultūra?
Piederību vietai stiprināt var ar kultūru. Bet kas ir Rūjienas kultūra? Uz šo jautājumu atbildēja viena no aktīvākajām pilsētas kopienas veidotājām, Guna Ķibere, amatnieku biedrības "Rūzele" vadītāja, kura piedalījās arī šī projekta virzīšanā.
Ķibere paskaidroja, ka kultūra nav tikai pasākuma apmeklēšana tradicionālā izpratnē. Tā ir piederība vietai, identitāte, valoda, vēsture, vietējās vērtības.
"Katrā ziņā ir jādod iespēja vietējiem cilvēkiem sajusties vērtīgiem, vajadzīgiem un īpašiem. Un mums pats vērtīgākais ir tas mūsu cilvēks. Tas amatnieks, kas prot amatu, kurš var rādīt, mācīt un nodot tālāk. Un vēl mums ir arī entuziastiski cilvēki, kuri vēlas darīt šajā jomā daudz. Šis projekts ir viens atspēriena punkts, lai virzītos tālāk," sacīja Ķibere. "Kad pie mums viesojas mūsu ārzemju viesi no Japānas, no Vācijas, no Igaunijas, Uzbekistānas, Gruzijas, tad par mums viņi tiešām brīnās.
Japāņi saka, ka viņiem tas jau ir gandrīz kā aizgājis posms – vecie ir nomiruši un nav, kas amatus nodod tālāk mūsu bērniem. Bet mums vēl ir. Mums jau ir daudz kas paveikts.
Mums ir apkopoti cimdu, zeķu, jostu, kreklu, brunču raksti, saliedēti un apmācīti vietējie cilvēki jau vairāk nekā 10 gadu garumā. Mums ir izdota rūveniešu vārdnīca, kur ir apkopoti vecie, senie vārdi, un mums gribās, lai mēs neaizmirstam. Ja atbrauc pie mums viesi un mēs runājam rūveniski, viņi saka – ārprāts, tas ir tik interesanti."
Eiropas kulinārais mantojums
Rūjienas salāti, Rūjienas rumšteks, Rūjas veldze, torte "Rūjaskrasts". Arī vietējās ēdienu receptes Ķibere pieskaita pie kultūrvesturiskā mantojuma. Šīs receptes, visbiežāk ar vietvārdu nosaukumiem, Ķibere meklējusi valsts arhīvā. Šobrīd izdevies atrast 22, turklāt šie centieni padarīt redzamu savu kopienu citiem ir vainagojušies panākumiem jau starptautiskā līmenī.
"Ir arī tāds ļoti priecīgs notikums, ka ar 2024. gada 1. janvāri mēs, Rūjienas amatnieku biedrība "Rūzele", esam iekļauti Eiropas kulinārā mantojuma tīklā," pastāstīja Ķibere.
Arī "Rūzele" vadītāja Ķibere cer, ka tituls "kultūras pērle" un iekļaušanās Eiropas kulinārā mantojuma tīklā mazo pilsētu Rūjienu padarīs daudz pievilcīgāku arī ārvalstu viesiem.
"Mēs jau ar tūrisma pārvaldi strādājam kopā, un arī cilvēki, kas šeit ir darba grupā, par to domā, lai jau pavasarī pilsēta būtu aprīkota ar audio gidiem dažādās valodās un būtu izstrādāti plāni un pasākumi, piedāvājumi, kas būtu noderīgi šiem ārzemju viesiem," sacīja Ķibere.
Jāteic, ka šis "kultūras pērles" projekts lielā mērā balstās uz vietējās kopienas rocību, pašu darbu, ieguldījumu, radošu risinājumu ieviešanu, jo līdz ar titula saņemšanu pilsētai tiek piešķirts 5000 eiro finansējums, kas gan jāteic ir maza summa tik apjomīgu plānu īstenošanai. Šīs naudas izlietojums ir pašas kopienas izvēle, norādīja Ķibere:
"Arī pašvaldība ir solījusi savu finansējumu no budžeta līdzekļiem un, kā mēs zinām, tad ne vienmēr ir vajadzīga liela nauda, lai mēs spētu kaut ko realizēt. Man šķiet, ka projekta veidotāji, kas ir izveidojuši šo programmu,
vairāk ir likuši uzsvaru, lai vietējie nāktu un liktu savus spēkus kopā. Tas ir domāts, lai iedotu tādu nelielu grūdienu, lai mēs paši spētu turpmāk to visu organizēt, nebalstoties uz milzīgām naudas summām.
Vēl mēs gribam popularizēt Rūjienu kā izdevīgu vietu jaunām ģimenēm. Ka šeit ir interesanta dzīve, ka šeit ir darbīga dzīve, un ka mēs lepojamies ar to, ko mēs darām un kas mēs esam. Ar šī projekta palīdzību mēs varēsim darīt vairāk un skaļāk, jo es uzskatu, ka šis projekts mums nāca tieši laikā."
Noslēgumā jāsecina, ka Vidzemes mazpilsēta Rūjiena ar šo titulu – Baltijas jūras reģiona kultūras pērle – ir saņēmusi tādu kā uzticības kredītu un ir gatava apzinīgi strādāt pie tā, lai vispirms stiprinātu savu ļaužu labbūtību, iekšējo kopienu, nodotu tradīcijas no paaudzes paaudzē, iesaistītu jauniešus kultūras dzīves uzturēšanā un jaunradē. Jau tagad Rūjiena iezīmējas ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas kultūras kartē, taču pilsēta un, galvenais, paši pilsētnieki ir apņēmības pilni šo titulu, "kultūras pērle", noturēt.
