Šogad tiks izrādītas vairāk nekā 180 filmas 12 tematiskajās programmās un konkursu skatēs - pilnmetrāžas spēlfilmas un dokumentālās filmas, īsfilmas, animācija, eksperimentālais kino un pat mūzikas video.
Skatītāju iemīļotāko programmu vidū ir starptautiski dažādos konkursos godalgoto filmu izlase, Ziemeļvalstu kino un bērniem veltītie kinoseansi brīvdienās. Bet šoreiz festivāla piecgade tiek atzīmēta ar trīs jaunām programmām.
“Viena no tām ir arhitektūras filmu programma, filmas par arhitektūru, kuras diezgan likumsakarīgi rādām Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Tāpat arī jaunums ir mūsu plašāka sadarbība ar Gētes institūtu Rīgā, kurš šogad svin 25 gadu jubileju. Šogad tad kopā īstenojam programmu “Berlināle 2018/Rīga”, kurā būs iekļautas septiņas jaunas filmas tieši no šī gada festivāla,” stāsta Riga IFF radošā direktore Sonora Broka. “Un trešais jaunums ir jubileja, kuru mēs svinam – Ingmaram Bergmanam un Latvijai svinam simtgadi.”
Simtgades svinības sākās ar leģendārā zviedru kinorežisora Ingmara Bergmana dzīvei un daiļradei veltītās izstādes atvēršanu kinoteātrī "Splendid Palace" festivāla atklāšanas vakarā.
“Šoreiz ekspozīcijā ir arī Līvas Ulmanes naktskrekls no filmas “Laulības dzīves ainas”,” stāsta Broka. “Tāpat varam redzēt Ingmara Bergmana zvaigžņotos, putekļotos apģērba gabalus, ļoti raksturīgo flaneļa kreklu, jo viņš vienmēr bija redzams tādā nonēsātā kreklā, kas it kā sasaucoties ar Foras salas krāsām.
Tāpat arī mētelis, žakete – ekspozīcijā ir jūtama bergmaniski ķermeniska sajūta.”
Šī gada festivāls īpaši godinās sieviešu režisoru lomu kino telpā. Programma “Artdocfest/Riga” piedāvās izaicinošu dokumentālā kino programmu un diskusijas ar filmu veidotājiem. Pilnmetrāžas filmu konkursa programmā tiks izvērtētas filmas no Baltijas jūras reģiona.
Bet par festivāla atklāšanas vakara gaidītāko notikumu izvērtās Latvijas simtgades filmas “Tēvs nakts” īpašais seanss vēl pirms oficiālās pirmizrādes. Režisora Dāvja Sīmaņa un producenta Ginta Grūbes radošā komanda īpašā kinovalodā izstāstījusi vēsturiskus notikumus par leģendārā Žaņa Lipkes ģimenes varonīgajiem centieniem glābt ebrejus Otrā pasaules kara laikā, iedvesmojoties no Ineses Zanderes romāna “Puika ar suni” motīviem.
“Man pirmām kārtām jāpasaka – tas, ka man liekas, tā ir goda lieta, ka beidzot tāda filma par šo tēmu ir parādījusies. Jo kaut kas ir beidzot pateikts skaļi un tā parādīts vairāk vai mazāk ticami, tuvāk vai tālāk no realitātes,” neslēpj Inese Zandere. “Filma ir ļoti saspringta, viņa rāda no Žaņa Lipkes pretrunīgās spilgtās personības tieši to viņa šaubu, baiļu pārvarēšanas daļu. Viņam, pēc manas saprašanas, ir bijušas arī daudz citas īpašības, manā grāmatā, manā versijā, kura pirmkārt ir adresēta bērniem un kuras galvenais varonis ir mazais Zigis, un arī sunim ir daudz lielāka loma, tur daudz vairāk parādīsies citas viņa rakstura šķautnes. Bet es to nepretstatīšu nekādā ziņā Dāvja izvēlētajai pieejai, jo viņā tās šķautnes bija ļoti daudz, viņam bija pretrunīgs raksturs amplitūdā no tā pārdrošā kontrabandista, kurš pie visām varām bija nepaklausīgs, līdz šim saspringtajam cilvēkam, kurš jūt vainu par to, pie kā viņš faktiski nav vainīgs.”
Savukārt aktieris Artūrs Skrastiņš uzskata: “Cilvēks tai brīdī, kad kaut ko tādu dara, viņš to nepārvērš kaut kādā emocionālā vērtējumā. Tāpēc viens brīdis filmā, kad var just, ka Žanis lūst, kad viņš tās šausmas visas ir redzējis. Tad pārējā laikā viņš tāds aukstasinīgs un pieņem lēmumus diezgan racionālā veidā, tas, man liekas, vispār šai filmai ir pluss, ka Dāvis Sīmanis nejūtinās par šo tēmu.”
Skrastiņš norāda – runājot par šādu tēmu, ir viegli ļauties viltus sentimentam, taču Sīmanim filma padevusies vieliska.
“Tā filma ievelk sevī neglābjami, vismaz mani. Tā nebūs skatītājiem viegla filma, bet es esmu priecīgs, ka šāda filma mums ir,” noslēdz Skrastiņš.
“Es, protams, nācu ar bažām un trīcošu sirdi,” atzīst muzeja “Žaņa Lipkes memoriāls” direktore Lolita Tomsone. “Jo mums muzejā ir cilvēki, kas nāk un grib zināt tieši Lipkes stāstu un viņa izglābto stāstu, bet man šķiet, ka Skrastiņam Artūram izdevās kaut ko tādu satvert, uztvert, tādu stīgu Žaņa Lipkes tēlam, ko muzejā ir grūti izdarīt."
Muzejā ir jāizstāsta konkrētais stāsts, taču režisors var koncentrēties uz vienu epizodi, norāda Tomsone.
"Tad šeit tā, ka mazliet ķiškas pa degunu ārā, redzot viņa skatu, ka viņš neko nevar izdarīt. Vienīgais, ko viņš pēc tam var, ir izlemt, ka ir jāslēpj, ka ir jāglābj ebreji, un viņam tas izdodas. Cilvēki tiešām no nāves aiziet dzīvē, nevis uz Rumbulu, un tas filmā ir izdevies, parādīt to lūzuma momentu, kad viņš pieņem lēmumu. Tās ir lietas, ko muzejnieki ne vienmēr var izdarīt,” saka Tomsone.
“Es, ļoti īsi raksturojot, varētu teikt, ka šī filma ir latviešu “Šindlera saraksts”, es nezinu, vai šis apzīmējums patiktu Dāvim Sīmanim, bet ar to es saprotu profesionālo briedumu režisoram tajā nozīmē, ka viņš var realizēt stāstu tā, kā viņš to ir iecerējis,” uzskata kinokritiķe Daira Āboliņa.
“Respektīvi, uzbūvēt precīzu, kvalitatīvi dramaturģiski aktieriski stāstu tā, lai tas ir saprotams gan kritiķiem, gan skatītājiem, kuri pēc tam uz šo filmu nāks.”
Āboliņa arī izceļ atsevišķas filmas veiksmes: “Mākslinieciskā restaurācija, kas uzdzen reālas šausmas par to, ka es, ka jūs esat tajā realitātē kopā ar viņiem, Artūrs Skrastiņš, un arī Ilzi Blaubergu es gribētu ļoti izcelt kā ļoti pieklusinātu, daudzās epizodēs uz iekšu kliedzošu sievieti, kura ir ļoti noraizējusies ne tikai par to, ko dara viņas vīrs, bet par to, kas notiks ar viņas ģimeni, mēs zinām, kā tas ir sievietei, viņa to brīnišķīgi izdara… Jā, un Dāvja Sīmaņa spēja profesionāli uzbūvēt filmu.”
Metot laipu tālāk uz Rīgas Starptautiskā kino festivāla notikumiem, šīs nedēļas nogales seansi būs veltīti ģimenēm un bērniem. Darbosies rotaļu zona, un pēc festivāla vieskuratores Ineses Zanderes atlases programmā “Kids Weekend” būs skatāma animācijas īsfilmu izlase jaunākajiem skatītājiem.
Kinofestivāls ilgs līdz 31.oktobrim.
