Eiropiešiem patīk savā reģionā radītais kino. Tomēr Eiropas filmu industrija savu potenciālu neizmanto pilnībā. Pētījumā EK kino skatītāji no desmit dalībvalstīm atzinuši, ka tuvākais kino teātris nemaz nav tik tuvu, un filmu izvēle tajā ir pārāk ierobežota. „Ar Eiropas kino ne vienmēr var nopelnīt naudu. Tā zināmā mērā ir tāda misija,” par Eiropas kino demonstrēšanu saka Liene Pētersone no „Splendid Palace”. Viņa novērojusi, ka Eiropas filmām ir savs skatītāju loks, un tas augot. Viņasprāt, Rīgas kinoteātri „Splendid Palace” un „Kino Bize” savās programmās aizvadītajā gadā ir izrādījušas spožākās Eiropas kino pērles un skatītāji tās novērtē. „Gribētos domāt, ka lielākais kompliments ir skatītājam par to, ka viņš ir sācis mazliet kritiskāk vērtēt to, ko viņam piedāvā, un meklēt kaut ko citādāku nekā tādu masveida produkciju, ko piedāvā Holivuda,” saka Pētersone.
Tomēr komisijas pētījums rāda, ka ap 70 % eiropiešu skatās filmas bez maksas internetā gan legāli, gan nelegāli. EK rosina, ka vajadzētu veidot vairāk peļņu nesošas filmu platformas internetā. Tas filmu veidotājiem palīdzētu sasniegt plašāku auditoriju, savukārt skatītājiem filmas būtu pieejamākas.
Režisors Vents Grīnbaums domā, ka 50 centi varētu būt summa, ko cilvēki gatavi maksāt par filmu internetā. Cilvēki esot pārāk pieraduši, ka filmas var dabūt bez maksas. Vents ir viens no balticshorts.com veidotājiem. Tā ir interneta platforma, kur par brīvu var redzēt Baltijas valstīs radītas īsfilmas. „Manuprāt, tā ir vienīgā iespēja, kā izplatīt „mazās” filmas. Īsfilmas un lielākā daļa Eiropas filmu netiks rādītas kinoteātros,” ir pārliecināts režisors.
Īsfilmu skatītāju loks Latvijā esot ļoti šaurs. Tāpat Grīnbauma skatījumā ir ar cita žanra Eiropas filmām: „Mums tā gaume ir tieši tāda pati kā visiem normāliem cilvēkiem, kam tas Eiropas kino ne pārāk interesē. Tas ir savādāk interesants. Tā kā ķīmijas stunda ir interesanta,” norāda Grīnbaums.
Arī šajā pētījumā eiropieši atzinuši, ka pašmāju kino esot domas raisošs un neparasts, tomēr arī pārāk lēns un smags. Eiropā ik gadu topa ap 1000 filmām, bet lielāko daļu no tām ārpus ražotājvalsts robežām nerāda.
No 180 jaunām filmām, ko gadā rāda kino „Splendid Palace”, 50 ir tapušas Latvijā. Pētersone stāsta, ka populārākā bijusi Jāņa Norda „Mammu, es tevi mīlu”, bet no citām Eiropas valstīm nākušo filmu vidū iecienītākā ir bijusi itāļu režisora Paolo Sorentino „Dižais skaistums”.
Pētersone izsaka cerību, ka internets nākotnē tomēr neaizstās kinoteātrus. „Eiropas kino ir māksla, ko, man liekas, piedien baudīt atbilstošos apstākļos. Tāpēc es domāju, ka skatītājs zaudēs no tā, ja viņam katra filma būs jānoskatās datora ekrānā, nevis uz lielā ekrāna,” viņa ir pārliecināta.
EK pētījumā sevi par kino skatītājiem sauc 97% aptaujāto.
