Portāls filmas.lv visā pasaulē bez maksas piedāvā restaurētas Latvijas kino klasikas izlasi

Noslēdzot Patriotu mēnesi – novembri, kad turklāt Latvijas nacionālajam kino aprit simt gadi, Nacionālā kino centra portālā filmas.lv tiek atklāta jauna sadaļa, kas bez maksas pastāvīgi pieejama visā pasaulē – restaurētu klasisko filmu izlase, kas sniedz svarīgāko priekšstatu par Latvijas kinovēstures pamatvērtībām, informēja Nacionālā kino centra pārstāvji.

Latvijas kino klasikas izlases pirmajā komplektā ievietotas 13 pilnmetrāžas spēlfilmas (1930-1991), trīs dokumentālās filmas (1961-1988) un trīs animācijas filmas (1966-1979), visas filmas ir restaurētas un apgādātas ar anotācijām un subtitru tulkojumu angļu valodā. Turklāt gandrīz visām filmām pieejamas arī citu valodu versijas. Filmu izlasi papildina noderīga konteksta informācija – kinospeciālistu apraksti par svarīgākajiem pieturpunktiem Latvijas kino vēsturē (arī atsevišķi par aktierkino, dokumentālo kino un animāciju).

Filmu skatīšanās iespējama tiešsaistē jebkurā laikā bez maksas visur pasaulē, kur vien pieejams interneta pārklājums, ne tikai datora pārlūkprogrammās, bet arī viedtālruņos un planšetdatoros ar jaunākajām iOS un Android operētājsistēmu versijām.

Nacionālā kino centra vadītāja, kinozinātņu doktore Dita Rietuma atzīmēja: “Portāls filmas.lv ir unikāla platforma – tas piedāvā gan izzinošus materiālus par Latvijas kino, gan arī iespēju daļu no Latvijā tapušajām filmām skatīties tiešsaistē un bez maksas. Ar patiesu prieku atklājam jauno kinoklasikas sadaļu, kas ļaus ārzemju skatītājiem iepazīties ar konceptuāli veidotu restaurēto filmu izlasi un atgādinās arī Latvijas skatītājiem par mūsu kinovēsturē būtiskām filmām. Jāpiezīmē, ka Latvijas kino klasika daudziem ārzemju skatītājiem joprojām ir neatklāta un nepazīstama teritorija, kas savulaik bija integrēta padomju kino sistēmā. Tālab ceram, ka portāla filmas.lv klasisko filmu izlase ļaus gan iepazīt, gan arī pārvērtēt vēsturiskā griezumā būtiskus Latvijas kino darbus un arī kinovēstures procesus.”

Filma "Lāčplēsis"

Portāla filmas.lv kinoklasikas sadaļai izvēlētas filmas, kas atspoguļo būtiskus periodus vai pagrieziena punktus Latvijas kinovēsturē, lai arī ārvalstu skatītājiem būtu iespējams iegūt priekšstatu par svarīgākajiem lielumiem Latvijas kinomākslā.

Spēlfilmu izlase hronoloģiski sākas ar mēmo filmu “Lāčplēsis” (1930, režisors Aleksandrs Rusteiķis), spilgtu nacionālās melodrāmas un ekspresionisma stilistikas paraugu, kas iekļauts Latvijas kultūras kanonā. “Klasisko kino” šajā izlasē pārstāv gan Leonīda Leimaņa temperamentīgā klasikas ekranizācija “Purva bridējs” (1966) un spiegu trillera noskaņās veidotā Aloiza Brenča filma “Kad lietus un vēji sitas logā” (1967), gan Rolanda Kalniņa ironiskā stilizācija “Ceplis” (1972), klasiski romantiskā melodrāma “Ezera sonāte” (1976, Gunārs Cilinskis un Varis Brasla), zemtekstu piesātinātā padomjlaiku satīra “Mans draugs – nenopietns cilvēks” (1975, Jānis Streičs) un psiholoģiskā krimināldrāma “Liekam būt” (1976, Aloizs Brenčs). Eksperimentālu novatorisma garu izlasei piešķir ar dokumentālā kino paņēmieniem veidotā spēlfilma “Ābols upē” (1974, Aivars Freimanis) un melnbaltā “operatoru filma” “Motociklu vasara” (1975, Uldis Brauns), sešdesmito gadu brīvības alkas un pasaules jauno viļņu kontekstus atgādina Rolanda Kalniņa filma “Četri balti krekli” (1967) ar Imanta Kalniņa dziesmām, bet 80. gadu pavisam atšķirīgo izpratni par brīvību demonstrē režisora Arvīda Krieva populārākā un vienlaikus sirreālākā filma “Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili” (1987), kur kā kinoaktieris debitēja teātra režisors Alvis Hermanis. Visplašāk un daudzveidīgāk Latvijas kino klasikas izlasē šobrīd pārstāvēts režisors Jānis Streičs – sarakstā iekļauta vēl arī pēckara gadu drāma, lietuviešu literatūras klasikas ekranizācija “Svešās kaislības” (1983) un veltījums dzimtajai Latgalei – “Cilvēka bērns” (1991).

Filma “Mans draugs – nenopietns cilvēks”

Dokumentālā kino ainu šobrīd izlasē iezīmē trīs filmas, kas iekļautas arī Latvijas kultūras kanonā, – pats pirmais poētiskā kino paraugs “Baltie zvani” (1961, režisors Ivars Kraulītis), Herca Franka īsfilma “Vecāks par desmit minūtēm” (1978) un režisora un operatora Ivara Selecka starptautiski augstu novērtētā Atmodas laika filma “Šķērsiela” (1988).

Filma "Baltie zvani"

Animācijas pirmā trijotne izlasē atspoguļo abus Latvijā spēcīgos animācijas virzienus, kas jau no paša sākuma attīstījušies paralēli – gan divdimensiju aplikācija, gan trīsdimensiju leļļu animācija. Izlasē iekļauta gan oficiāli pirmā Latvijas animācijas filma “Ki-ke-ri-gū!” (1966), gan Kultūras kanonam izvēlētā Arnolda Burova filma “Vanadziņš” (1978), gan, iespējams, vispopulārākā Rozes Stiebras filma “Zaķīšu pirtiņa” (1979).

Filma “Zaķīšu pirtiņa”

Portāla jaunās sadaļas ietvaros konspektīvu pārskatu par Latvijas kino attīstības svarīgākajiem posmiem nacionālā kino 100 gadu vēsturē sniedz kinozinātņu doktore Inga Pērkone, atsevišķu filmu veidu būtiskos pieturpunktus ieskicē Ieva Viese (animācija), Zane Balčus (dokumentālais kino) un Kristīne Matīsa (spēlfilmas).

Filmu kolekcija ar laiku tiks papildināta, sekojot restaurācijas procesu attīstībai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt