Projekta ideja atspoguļo baroka un renesanses laika mākslas krāsu partitūras ietekmi uz cilvēku sejām mijiedarbībā ar mūsdienu digitālajiem ekrāniem.
Pilsētas centrā, Tērbatas ielā, remontam nolemtā 48. nama logos garāmgājēju skatienus piesaista šķietami renesanses laika personāžu portreti. Bet tās nav senu vecmeistaru gleznas, bet gan fotomākslinieces Lindas Klētnieces draugu un paziņu fotogrāfijas, kas tapušas mirklī, kad cilvēku sejas apspīd dažādu digitālo ekrānu gaisma.
Māksliniece stāsta: “Cilvēki pārsvarā izskatās tādi klusējoši un ļoti mierpilni. Tā iedziļinoties, lasot. Protams, ja bija kāds joks, vai kaut kas tāds, tad tur parādās emocijas. Bet citādi tas izskatās pēc nelielas lūgšanas vai apcerīguma.”
Viņa arī atzīmē: “Nekāda inscenēta fotogrāfija tā nav. Studija tā nav. Tas ir mājās, vienkārši sēžot dīvānā.”
Projekts tapis pirms vairākiem gadiem, fotomāksliniecei piedaloties starptautiskajās meistarklasēs ar tēmu “Fotografēt pagātni”. Izstādes darbu izvēli noteica šī brīža aktualitāte – pašizolācija.
“Biju muzejā un nonācu līdz tādai renesanses kartītei, kur cilvēki sēdēja pie galda, muzicēja, tērzēja. Sveču gaisma bija. Un es iedomājos, kādas paralēles varētu būt mūsdienās.
Tās situācijas, ko vakaros darām un kā pavadām laiku. Un tad es nonācu līdz tam, ka mēs lielu daļu sava laika pavadām digitālajos ekrānos,” skaidro Klētniece.
“Tas ir mūsdienu civilizācijas jaunums – sekot. Vai tev seko un tu seko. Šis vārds ir kļuvis tāds populārs. Daudzi cīnās par sekotājiem un, kā zinām, tas ir nozīmīgs faktors.”
Tērbatas ielas nama logos Lindas Klētnieces izstāde “Sekotāji” būs aplūkojama līdz maija beigām.
