KM atzinības rakstus saņēma spēlfilmas „Mammu, es tevi mīlu!’’ režisors Jānis Nords un producente Alise Ģelze, kā arī animācijas filmas „Eži un lielpilsēta’’ režisors Ēvalds Lācis un producents Māris Putniņš.
Sarunā ar filmu veidotājiem un Filmu padomes pārstāvjiem ministre pateicās par radošo komandu neatlaidību un sasniegumiem mazbudžeta apstākļos, kā arī informēja par ministrijas turpmākajiem soļiem nozares attīstības veicināšanā.
Šobrīd ministrija virza jautājumu par finansējuma piešķiršanu kopražojuma filmu fondam 300 000 latu apjomā šim gadam. Saskaņā ar budžeta pieņemšanas grafiku ministrijai līdz jūnijam Finanšu ministrijā ir jāiesniedz jaunās politikas iniciatīvas, kas ietver arī turpmākos soļus attiecībā uz kinoindustriju kultūras un radošo industriju attīstības ietvaros nākamajā gadā.
Ministre arī pastāstīja, ka Radošo savienību padome līdz 1.martam ministrijai iesniegs ar visām kultūras nozarēm saskaņotu nozīmīgāko pasākumu sarakstu, kas varētu kalpot par pamatu valsts īpašo apbalvojumu piešķiršanai kultūrā par izciliem panākumiem starptautiskā jomā. Tas novērsīs līdzšinējo situāciju, kad par izciliem starptautiskiem sasniegumiem valsts nav gatava prēmēt kultūras jomas pārstāvjus.
Radošo savienību padome vienlaikus arī sagatavos pārskatu par apbalvošanas politiku, kāda patlaban pastāv kultūrā, pašiem profesionāļiem nozares ietvaros veicot izvērtēšanu pēc noteiktiem kritērijiem. Balstoties uz apkopoto informāciju, ministrija varēs aicināt Ministru kabinetu atbalstīt kultūras sasniegumu prēmēšanu, vai arī meklēt citus finansējuma avotus.
Jau vēstīts, ka Latvijas filmas Berlīnes kinofestivālā saņēma trīs no 12 balvām jauniešu un bērnu filmu programmā. Jāņa Norda filma „Mammu, es Tevi mīlu!” saņēma starptautiskās žūrijas galveno balvu. Savukārt Ēvalda Lāča animācijas filma „Eži un lielpilsēta” saņēma speciālbalvu un bērnu žūrijas īpašo balva.
Pēc šiem panākumiem sabiedrībā raisījās diskusijas par nepieciešamību prēmēt šāda līmeņa kultūras sasniegumus tāpat kā tas notiek, ja Latvijas sportistiem ir sasniegumi augsta līmeņa sporta sacensībām.
Lai par starptautiska līmeņa kultūras sasniegumiem mūsu mākslinieki saņemtu ne tikai diplomu un atzinības vārdus, Radošo savienību padome vērsās Ministru kabinetā ar lūgumu turpmāk atvēlēt līdzekļus šādiem mērķiem.
"Radošo savienību padome un visas radošās savienības vērsās Ministru kabinetā ar ierosinājumu sakārtot problēmu, ka neviens Latvijas sasniegums kultūrā nesaņem adekvātu apbalvojumu. No Ministru kabineta mēs saņēmām vēstuli, ka šis jautājums jāizskata Kultūras ministrijā, un ministrija sava ierobežotā finansējuma dēļ atbildēja, ka tas ir jārisina nozares iekšienē. Ja būs kāda iniciatīva pēkšņi no prezidenta, premjera vai ministrijas puses, tad var notikt brīnums un viņi var ko tādu saņemt, bet tā, lai tas būtu pašsaprotami, - ja tu esi guvis starptautisku atzinību, tev par to pienākas kaut kas tavā dzimtenē, - nē, šādas sistēmas mums kultūrā nav," skaidro Latvijas Radošo savienību padome priekšsēdētāja Ieva Struka.